Alberts Budže

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Alberts Budže (dzimis 1930. gada 26. janvārī Rīgā, miris 2017. gada 25. oktobrī, apbedīts Tilžas katoļu baznīcas dārzā) bija garīdznieks, kultūrvēsturnieks, sabiedriskais darbinieks.[1]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alberts Budže dzimis Rīgā, audzis reliģiozā ģimenē. Viņa vecāki Tekla un Donāts nākuši no Līvānu puses, uz Rīgu pārcēlušies pēc Pirmā Pasaules kara.

Mācījies G. Merķeļa 20. pamatskolā, Rīgas 1. vidusskolā, 1952. g. iestājies tikko atvērtajā Rīgas Garīgajā seminārā. Par priesteri ordinēts 1957. gada 30. maijā. Pirmā kalpošanas vieta bija Rīgas Sv. Antona baznīca. No 1962. gada Alberts Budže kalpoja Majoru, Slokas, Ķemeru draudzē. No 1974. gada līdz 1991. gadam bija Preiļu draudzes prāvests un Preiļu dekanāta dekāns, kalpoja arī Riebiņu katoļu baznīcā. Kopš 1991. gada Tilžas, Baltinavas, Šķilbēnu, Krišjāņu, Rugāju Romas katoļu draudžu prāvests.

Pārvaldīja vācu, poļu, angļu, krievu valodas, lasīja latīņu, franču, lietuviešu, spāņu, itāļu un esperanto tekstus. Autors grāmatai "Rīgas dekanāta Romas katoļu baznīcas un kapsētas", līdzautors J.Svilāna grāmatai "Latvijas Romas katoļu priesteri" 1. un 2.daļai (2008. un 2010.gads) un grāmatai "Latvijas Romas katoļu baznīcas" (2015).

Sabiedriskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alberts Budže bija arī aktīvs sabiedriskais un kultūras darbinieks, izcils pagātnes pētnieks, Latgales novada vēstures un kultūrvēstures sakarību ar pasaules notikumiem apzinātājs. Pētījis dominikāņu, jezuītu un citu garīgo ordeņu darbību Latgalē, Latgales vietvārdus, vācis materiālus un rakstījis par ievērojamiem priesteriem un par svētvietām.[2]

Alberts Budže bija Latgales Pētniecības institūta reliģijas sekcijas vadītājs. Uzstājās ar ziņojumiem konferencēs, sadarbojās ar vietējām kultūras iestādēm. Viņa publikācijas bija lasāmas daudzos preses izdevumos: "Katōļu dzeive", "Katoļu Baznīcas Vēstnesis", "Tāvu Zemes kalendārs", "Vaduguns", "Rēzeknes Vēstis" u.c.

Aktīvi iesaistījies trešās atmodas notikumos, atbalstot Latvijas valsts neatkarības ideju un neatkarības kustības dalībniekus.

Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par kultūrpētniecisko un sabiedrisko darbību apbalvots ar Latvijas republikas Kultūras ministrijas Atzinības rakstu (2000);

Latvijas valsts Aizsardzības fonda "Lāčplēsis" Goda zīme (2008);

Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā saņēmis Latgaliešu kultūras gada balvu "Boņuks 2015".[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 14. aprīlī. Skatīts: 2018. gada 3. februārī.
  2. "Steidzieties darīt labu!", Rēzeknes Vēstis, 27.10.2017.
  3. Rancāne A. Ceļavīrs ar Kristus paroli. - A12, 2016. gada aprīlis/maijs