Aleksandrs Ļitviņenko
| ||||||||||||||
Aleksandrs Ļitviņenko (krievu: Александр Вальтерович Литвиненко; dzimis 1962. gada 30. augustā[1][2] vai pēc citiem avotiem 4. decembrī,[3] miris 2006. gada 23. novembrī) bija krievu izlūks, Krievijas Federālā drošības dienesta virsnieks.
Dzīvesgājums
[labot | labot pirmkodu]Dzimis 1962. gada 4. decembrī Voroņežā cietuma ārsta Valtera Ļitviņenko un viņa sievas ekonomistes Ņinas Beļavskas ģimenē, vecāki izšķīrās, kad viņam bija divi gadi. Aleksandrs dzīvoja pie saviem vecvecākiem. Kad viņam apritēja 15 gadi, Aleksandrs pārcēlās pie sava tēva uz Naļčiku. Mācījās PSRS Iekšlietu ministrijas Ordžonikidzes Augstākajā karaskolā, 1985. gadā sāka dienēt PSRS Iekšlietu ministrijas Atsevišķo speciālo uzdevumu motorizēto strēlnieku divīzijā Maskavas apgabalā. 1988. gadā viņš absolvēja PSRS VDK Augstākos militārās pretizlūkošanas kursus un darbojās PSRS VDK militārajā pretizlūkošanā.
Pēc PSRS sabrukuma 1991. gadā viņš darbojās terorisma un organizētās noziedzības apkarošanas vienībā. 1994. gadā FSB Operatīvais direktorāts viņam uzdeva ievākt informāciju par uzņēmēju Borisu Berezovski pēc atentāta mēģinājuma pret viņu 1994. gada jūnijā. Pirmā Čečenijas kara laikā 1995. gadā Ļitviņenko grupai uzdeva iznīcināt cilvēktiesību aktīvistam Sergejam Grigorjancam piederošus videoierakstus par civiliedzīvotāju nogalināšanu Čečenijas ciematā Samaškā. 1997. gadā Ļitviņenko iecēla par FSB Noziedzīgo organizāciju attīstības un apkarošanas direktorāta 7. departamenta vadītāja vietnieku, kur viņš uzzināja par rīkojumu nogalināt uzņēmēju Borisu Berezovski. Pēc Ļitviņenko teiktā, 1998. gada jūlijā viņš tikās ar jauno FSB vadītāju Vladimiru Putinu, kuram ziņas par korupciju FSB neizraisīja interesi.
1998. gada novembrī Ļitviņenko un citi Federālā drošības dienesta virsnieki publiski apsūdzēja savu priekšniecību krievu magnāta un oligarha Borisa Berezovska slepkavības pasūtīšanā. Ļitviņenko arestēja nākamā gada martā par pilnvaru pārsniegšanu, 1999. gada novembrī attaisnoja, tomēr 2000. gadā apsūdzības atjaunoja. Tādēļ viņš kopā ar ģimeni aizbēga uz Londonu, kur viņam piešķīra patvērumu. Apvienotajā Karalistē Ļitviņenko strādāja par žurnālistu, rakstnieku un britu izlūkdienesta konsultantu.
Būdams Apvienotajā Karalistē, sarakstīja divas grāmatas ("FDD spridzina Krieviju" (krievu: ФСБ взрывает Россию) un "Лубянская преступная группировка"), kurās apsūdzēja Krievijas slepenos dienestus Krievijas dzīvokļu sprādzienu organizēšanā un citos terora aktos. Tāpat viņš apsūdzēja Vladimiru Putinu krievu žurnālistes Annas Poļitkovskas slepkavības 2006. gada oktobrī pasūtīšanā.
2006. gada 1. novembrī Ļitviņenko pēc tikšanās ar kādu FDD darbinieku ievietoja slimnīcā, kur viņa asinīs atklāja radioaktīvo poloniju-210, kas izraisīja Ļitviņenko nāvi 23. novembrī.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Anne Penketh. «Alexander Litvinenko». The Independent (London), 2006. gada 25. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 16. martā. Skatīts: 2010. gada 16. marts. (at WebCite)
- ↑ «Aleksandr Litvinenko». Russia Today. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 6. aprīlī. Skatīts: 2010. gada 6. aprīlis.(at WebCite)
- ↑ Вальтер Литвиненко: «Сегодня моему сыну исполнилось бы 44» Arhivēts 2010. gada 29. maijā, Wayback Machine vietnē., Вальтер Александрович Литвиненко, 4 декабря 2006 г., ChechenPress
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aleksandrs Ļitviņenko.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|