Dzimis 1897. gada vasaras saulgriežos lauksaimnieka ģimenē pie Krustpils. Pēc pirmskolas beidza ģimnāziju un iestājās karaskolā. Piedalījās Pirmajā pasaules karā kā Krievijas impērijas armijas virsnieks. Krievijas pilsoņu kara laikā pārgāja Baltās kustības pusē, vēlāk veica Francijas izlūkdienesta uzdevumus Krievijā un Baltijas valstīs diplomātiskās pārstāvniecības darbinieka statusā.[1]
Pēc 1921. gada A. Balodis atgriezās Latvijā, 1923. gadā piedalījās filmas uzņemšanā par pulkvedi Frīdrihu Briedi. Vēlāk nodevās ezotēriskām nodarbēm, īpaši auras pētīšanai. Bija precējies ar Latvijas Parapsiholoģijas biedrības vadītāju Emmu Apari, kas izdeva literāri-zinātnisku un filosofiski-ētisku žurnālu "Zvani" (1926-1928).[2] 1930. gadā viņš kopā ar Emmu Apari nodibināja Latvijas Garīgo zinātņu biedrību un sāka izdot "Vaiņags".[3] Nolasīja vairāk kā 50 lekciju Latvijas Kosmosofijas biedrībā.[4] Pēc Ulmaņa apvērsuma 1935. gadā kopā ar sievu publicēja grāmatu "Kosmosofija", tomēr tā drīz tika iekļauta aizliegto grāmatu sarakstā. A. Balodis bija spiests atstāt Latviju, dzīvoja Somijā.
1939. gadā atgriezies Latvijā, pēc Latvijas okupācijas esot organizējis slepenu pretošanās kustību, bet pēc tās sagrāves viņam kā vācbaltietim izdevies repatriēties uz Vāciju. Vācu okupācijas laikā atkal atgriezies Latvijā un strādājis par kāda uzņēmuma direktoru. Pēc kara beigām organizējis latviešu bēgļu nometnes ASV okupācijas zonā Vācijā. Īslaicīgi apcietināts kā "augsta ranga nacistu virsnieks", bet jau pēc piecām dienām atbrīvots. Pēc tam izceļoja uz Franciju, kur miris 1961. gada rudens saulgriežos.[1]
Emma Balodis. Joga Jnigaes Noimantagara mācība Kosmosofija. Rīga: autora izdevums 1935. — 464 lpp.
Aleksandrs P. Balodis. Kosmozofija: Dievs, pasaule un cilvēka stāvoklis tanī: mācība. Labots, precizēts, mainīts un papildināts izdevums. Rīga: Biedrība "Latvietis", 2010. — 470 lpp.
