Aleksandrs Balodis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par parapsihologu. Par citām jēdziena Balodis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Aleksandrs Balodis
Aleksandrs Balodis pulkveža F. Brieža lomā filmā
Aleksandrs Balodis pulkveža F. Brieža lomā filmā
Personīgā informācija
Dzimis 1897. gadā
Krustpils pagasts, Vitebskas guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1961. gadā
Karogs: Francija Francija
Tautība latvietis
Literārā darbība
Pseidonīms Inigaes
Nodarbošanās Rakstnieks, mistiķis
Valoda latviešu valoda
Žanri Proza

Aleksandrs Balodis (1897-1961) bija latviešu virsnieks, izlūkdienestu darbinieks, parapsihologs un rakstnieks.

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1897. gada vasaras saulgriežos lauksaimnieka ģimenē pie Krustpils. Pēc pirmskolas beidza ģimnāziju un iestājās karaskolā. Piedalījās Pirmajā pasaules karā kā Krievijas impērijas armijas virsnieks. Krievijas pilsoņu kara laikā pārgāja Baltās kustības pusē, vēlāk veica Francijas izlūkdienesta uzdevumus Krievijā un Baltijas valstīs diplomātiskās pārstāvniecības darbinieka statusā.[1]

Pēc 1921. gada A. Balodis atgriezās Latvijā, 1923. gadā piedalījās filmas uzņemšanā par pulkvedi Frīdrihu Briedi. Vēlāk nodevās ezotēriskām nodarbēm, īpaši auras pētīšanai. Bija precējies ar Latvijas Parapsiholoģijas biedrības vadītāju Emmu Apari, kas izdeva literāri-zinātnisku un filosofiski-ētisku žurnālu "Zvani" (1926-1928).[2] 1930. gadā viņš kopā ar Emmu Apari nodibināja Latvijas Garīgo zinātņu biedrību un sāka izdot "Vaiņags".[3] Nolasīja vairāk kā 50 lekciju Latvijas Kosmosofijas biedrībā.[4] Pēc Ulmaņa apvērsuma 1935. gadā kopā ar sievu publicēja grāmatu "Kosmosofija", tomēr tā drīz tika iekļauta aizliegto grāmatu sarakstā. A. Balodis bija spiests atstāt Latviju, dzīvoja Somijā.

1939. gadā atgriezies Latvijā, pēc Latvijas okupācijas esot organizējis slepenu pretošanās kustību, bet pēc tās sagrāves viņam kā vācbaltietim izdevies repatriēties uz Vāciju. Vācu okupācijas laikā atkal atgriezies Latvijā un strādājis par kāda uzņēmuma direktoru. Pēc kara beigām organizējis latviešu bēgļu nometnes ASV okupācijas zonā Vācijā. Īslaicīgi apcietināts kā "augsta ranga nacistu virsnieks", bet jau pēc piecām dienām atbrīvots. Pēc tam izceļoja uz Franciju, kur miris 1961. gada rudens saulgriežos.[1]

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Emma Balodis. Joga Jnigaes Noimantagara mācība Kosmosofija. Rīga: autora izdevums 1935. — 464 lpp.
  • Aleksandrs P. Balodis. Kosmozofija: Dievs, pasaule un cilvēka stāvoklis tanī: mācība. Labots, precizēts, mainīts un papildināts izdevums. Rīga: Biedrība "Latvietis", 2010. — 470 lpp.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 J. Daidža priekšvārds grāmatai Kosmozofija. Rīga: Biedrība "Latvietis", 2010.
  2. Visi izdevuma "Zvani" numuri Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēkas nodaļā "Periodika"
  3. Okultisma mācība par cilvēka sastāvu un dzīvi pēc nāves Emma Apare Balodis, mēnešraksts "Vaiņags", 1931. — 16 lpp.
  4. Learning a Foreign Experience: the Beginning of Yoga Movementin Latvia Solveigas Krūmiņas-Konkovas ziņojums konferencē Religious Experience & Tradition, May 11-12, 2012 Kaunas, Lithuania (angliski)