Krustpils pagasts

Vikipēdijas lapa
Krustpils pagasts
Krustpils pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Jēkabpils novads
Centrs: Spuņģēni
Kopējā platība:[1] 86,1 km2
 • Sauszeme: 82,2 km2
 • Ūdens: 3,9 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 814
Blīvums (2023): 9,9 iedz./km2
Krustpils pagasts Vikikrātuvē

Krustpils pagasts ir viena no Jēkabpils novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļu daļā, Daugavas krastā. Robežojas ar sava novada Jēkabpils pilsētu un Variešu, Salas un Sēlpils pagastiem, kā arī Aizkraukles novada Pļaviņu pilsētu un Aiviekstes pagastu.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krustpils pagasta ciemi
Tips Ciems Iedzīvotāji
(2009)
Vidējciems Spuņģēni 276
Mazciemi Darvasbrenči 16
Kaķīši 20
Kazubrenči 14
Lopdārzi 48
Mežākas 9
Priži 53
Sankaļi 39
Skrajciemi Ancīši 8
Bogdāni 17
Draudavas 17
Dzeņi 23
Ganukrogs 10
Glāznieki 32
Glāznieksala 14
Irbenieki 34
Kalnsētas 10
Melderes 20
Peņigas 17
Produsala 27
Purniņi 9
Sietnieki 9
Tiltnieki 11
Zeļķi 33
Zvidzāni 70

Pagasts atrodas Austrumlatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, Aronas paugurlīdzenumā, ko aizņem līdzeni viļņots limnoglaciāls līdzenums ar atsevišķiem lēzenumiem, pārsvarā dienvidrietumu virzienā izstieptiem paaugstinājumiem, kuru relatīvais augstums nepārsniedz 5 metrus. Reljefa pazeminājumi ir pārmitrināti, vietām pārpurvoti. Kvartāra noguluma biezums neliels, reti pārsniedzot 10 metrus. Devona iežu virsma gludena, vidēji atrodas 75 metrus virs jūras līmeņa, zemākais augstums 65 metri pie Aiviekstes ietekas Daugavā, augstākais 80 metri Sietnieku apkārtnē. Kvartāra nogulumi sastāv no pēdējā ledus laikmeta un holocēna veidojumiem, ko veido Daugavas svītas plaisaini un blīvi dolomīti, kurus 20 metrus dziļāk nomaina Salaspils svītas māli un merģeļi. Pagasta austrumdaļas limnoglaciālā līdzenuma robežas kvartāra segas pamatni veido brūna, sarkanbrūna vai pelēkbrūna morēnas mālsmilts, kas ir vidēji blīva, augšdaļā pārskalota ar palielinātu grants un oļu saturu. Morēnas vidējais biezums 4 — 5 metri, vietām 8 — 10 metri, māla daļiņu saturs tajā 25 — 33 %. Morēnas veidojumu virsma nelīdzena, to pārklāj līdz 3 metriem bieza aleirītiska māla, retāk alcirīta slānis, kas izveidojies Lubānas ieledāja sprozdezera malas zonā.

Atrodas mēreni mitrā un siltā Latvijas klimatiskajā rajonā, vidējā gada gaisa temperatūra ir +5,5 °C. Vissiltākais mēnesis ir jūlijs, bet aukstākie janvāris un februāris. Vidēji gada nokrišņi iespējami katru otro dienu, to vidējais daudzums ir 655 – 677 mm un relatīvais mitrums 81%. Valdošie ir dienvidaustrumu, dienvidu un dienvidrietumu vēji, bet no maija līdz oktobra mēnesim dienvidrietumu vējš.

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krustpils pagasta ūdeņi sastāda 303 ha lielu platību, tā teritorija ietilpst Daugavas baseina apgabalā, ziemeļos robežojoties ar Aiviekstes upi, dienvidrietumos ar Daugavu. Daugavai pagasta teritorijā ir izveidots uzpludinājums, ko sauc par Pļaviņu ūdenskrātuvi. Daugavas pietekas pagasta teritorijā ir Aiviekste, Kārklupīte un Mazā Daugava. Aiviekstes pietekas ir Babraunīca, Bērzaune, Lukstupe, Babraunīcas pietekas Līkups, Lukstupes pieteka Salupe.

Krustpils pagastā nav ezeru, toties ir vairāki purvi, kuru kopējā platība sastāda 270 ha. Nozīmīgākie ir Kaķīšu purvs (210 ha), Tiltnieku purvs, Saltais purvs un Sila purvs.

Meži[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mežu kopējā platība ir 2598 ha, tie aizņem aptuveni 30% pagasta teritorijas. Nozīmīgākie meži ir Ozolsalas mežs, kurā ir mikroliegums, Bebrupītes mežs, Braunsalas mežs, Dobmežs, Ganukroga mežs, Melderu mežs, Mozuru egles un Kaķīšu mežs.

Aizsargājamās dabas teritorijas un objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ozolsalas meža masīvā atrodas mikroliegums sūnu sugas tūbainās bārkstlapes Trichocolea tomentella aizsardzībai. Ir vairāki dižkokiBogdānos divi parastie ozoli, Lipšos parastā vīksna.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 1920. gada zemes reformas toreizējā Krustpils pagasta teritorijā esošās muižas tika sadalītas jaunsaimniecībās [4]: Krustpils muiža ar Asotes, Punu (Punyhof) un Veseļu (Wessel) pusmuižām 2688 ha kopplatībā 386 vienībās (ieskaitot piegriezumus), bet muižas centru piešķīra Latvijas Republikas Kara ministrijai. Zeļķu muižu 159 ha kopplatībā sadalīja 6 vienībās, Krievijas agrārbankai piederējušās zemes 451 ha kopplatībā sadalīja 100 vienībās.

1935. gadā Daugavpils apriņķa (pēc 1941. gada Jēkabpils apriņķa) Krustpils pagasta platība bija 233,4 km² un tajā dzīvoja 6477 iedzīvotāji.[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Draudavas, Ezeriešu, Krustpils, Kūku, Variešu un Zīlānu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Krustpils ciems ietilpis Krustpils (1949-1962) un Jēkabpils (pēc 1962. gada) rajonos. 1954. gadā Krustpils ciemam pievienoja likvidēto Draudavas ciemu.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Krustpils pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Krustpils novadā. 2021. gadā Krustpils novadu iekļāva Jēkabpils novadā.

Pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasta teritorijā atrodas divi valsts nozīmes kultūras pieminekļi — Spuņģēnu senkapi un Staģu senkapi, ka arī vietējas nozīmes kultūrvēsturisks objekts Zeļķu muiža.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19671 769—    
19791 353−23.5%
GadsIedz.±%
19891 073−20.7%
2000993−7.5%
GadsIedz.±%
2011895−9.9%
2021813−9.2%

2011. gada sākumā Krustpils pagastā dzīvojuši 895 iedzīvotāji, tie bijuši 439 vīrieši un 456 sievietes.[3] Iedzīvotāji pēc vecuma 2008. gadā bijuši: līdz četru gadu vecumam (g.v.) — 40, 5-9 g.v. — 86, 10-14 g.v. — 89, 15-19 g.v. — 53, 20-24 g.v. — 54, 25-29 g.v. — 61, 30-34 g.v. — 69, 35-39 g.v. — 82, 35-39 g.v. — 82, 40-44 g.v. — 66, 45-49 g.v. — 43, 50-54 g.v. — 48, 55-59 g.v. — 57, 60-64 g.v. — 69, 65-69 g.v. — 63, vairāk ka 70 gadus veci 113.

Nacionālais sastāvs Krustpils pagastā
Tautība Procenti
latvieši
  
70.1%
krievi
  
12.1%
baltkrievi
  
9.7%
poļi
  
6.9%
ukraiņi
  
1%

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Spuņģēni (pagasta centrs), Irbenieki, Lopdārzi, Darvasbrenči, Draudavas, Glāznieki, Kaķīši, Peņigas, Priži, Produsala, Purniņi, Zeļķi, Zvidzāni.

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krustpils pagasta Zeļķos dzīvojusi rakstniece Anna Skaidrīte Gailīte, dzimis un dzīvojis ilggadējais Krustpils cukurfabrikas direktors Pēteris Lazdiņš. "Ainavās" dzimusi dzejniece un ārste Ārija Elksne, Irbeniekos dzimusi dzejniece Marta Prauliņa (pseidonīms Anda Paegle), Vilciņsalā dzimusi diriģente un dziedātāja Alma Skudra, Veseļmuižā, mūsdienās Jēkabpils pilsētā, dzimis tēlnieks Laimonis Blumbergs. Prižos dzīvo zemnieks un zinātnieks Andris Felss, Spuņģenos dzīvo Daugavpils universitātes profesore matemātiķe Elfrīda Krastiņa.[7] Sietniekos dzimis 4. Saeimas deputāts Alberts Erniņš.

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2007. gadā bijušas 320 saimniecības ar kopplatību 4413 ha, no kuras lauksaimniecībā izmantojama saimniecību zeme bija 3053 ha. Rēķinot vidēji uz vienu saimniecību, kopplatība ir 13,8 ha ar 9,5 ha lauksaimniecībā izmantojamo zemi.[3] No tām 66 bija zemnieku saimniecības, 250 piemājas saimniecības un 4 pārējās saimniecības.

Krustpils pagasta uzņēmumi
Nosaukums Darbības veids
SIA "Agro Trade Latvija" Augkopība, tehniskās kultūras
SIA "Dižmežs" Kokapstrāde
SIA "East West Transit" Degvielas, naftas tirdzniecība
SIA "Elagro Trade" L/s produktu iepirkšana, sagāde, tirdzniecība
Z/S "Ieviņas" Augkopība, tehniskās kultūras
SIA "Konekesko Latvija" L/s teknikas, traktoru tirdzniecība
Krustpils pagasta pārvalde Pašvaldība
Pagasta bāriņtiesa Tiesību aizsardzība
Pagasta kultūras nams Kultūras darbs
Pagasta bibliotēka Kultūras darbs
Zobārstniecības kabinets Zobārstniecība
SIA "Ksavers" Ēdināšana
SIA "Lama M" L/s teknikas, traktoru tirdzniecība
Dzīvnieku viesnīca "Laumiņas" Dzīvnieku aprūpe, kopšana, to līdzekļi
Z/S "Dzeņi" Augkopība
Z/S "Melderes" Augkopība, tehniskās kultūras
SIA "Uno Grupa" Kravu pārvadājumi, auto remonts, apkope
SIA "Saldus ceļinieks" Asfaltbetona ražotne, ceļu, tiltu būve un uzturēšana
Motelis "Sapnis" Viesnīca
IK "Saulgrieži A" Bioloģiskā lauksaimniecība
Sabiedrība "Skabarga" Galdnieku darbi
SIA "Sparta S" Zirgkopība
Spunģēnu feldšeru un vecmāšu punkts Ambulatorā medicīniskā palīdzība
Z/S "Vīnkalni" eļļas spiestuve

Satiksme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ozolsalas stacijas ēka

Pagastu šķērso Latvijas galvenais autoceļš (A6) RīgaDaugavpilsKrāslavaBaltkrievijas robeža (Pāternieki)un vietējie ceļi (V782) JēkabpilsAntūžiMedņi, (V785) pievadceļš karjeram "Aiviekste", (V797) pievadceļš Ozolsalas stacijai, (V798) Pļaviņas — Uģēres, (V811) SpuņģēniVilkukrogs, (V841) MadonaĻaudona — Jēkabpils. Pašvaldības autoceļu un ielu kopgarums pagastā ir 77.37 km.

Krustpils pagastam cauri iet arī vilcieni pa dzelzceļa līnijām Rīga—Daugavpils un Jelgava—Krustpils. Pagasta teritorijā ir izvietots stratēģiskās nozīmes I kategorijas sliežu ceļu iecirkņu Jelgava – Krustpils un Rīga –Krustpils krustojums un atrodas viena dzelzceļa stacija Ozolsala.

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagastam pieder Krustpils pamatskola, kas teritoriāli iekļaujas Jēkabpils pilsētas teritorijā. Tā ir Ekselences skola, kurā pamatizglītības programmu apgūst 195 skolēni un strādā 22 skolotāji. Tajā darbojas mazpulks, jaunsargi, interešu pulciņi, kori, izveidojušās tradīcijas.[8]

Krustpils pagasta kultūras nams atrodas Spuņģēnos. Tajā darbojas jauktais vokālais ansamblis "Krustpilieši", bērnu dramatiskais teātris, amatieru teātris "Savējie", bērnu un jauniešu vokālais ansamblis, kā arī disko deju grupa bērniem un viņu vecākiem. Spuņģēnos atrodas arī pagasta bibliotēka.

Prižu Avēnijā Prižos — valsts proklamācijas dienā, 18. novembrī katru gadu notiek lāpu gājiens, vasarā tiek svinēti dažādi svētki.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
  3. 3,0 3,1 3,2 Centralās statistikas pārvaldes datubāze[novecojusi saite] www.data.csb.gov.lv
  4. Latviešu konversācijas vārdnīca. X. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 18 591. sleja.
  5. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  6. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  7. Avotiņa Ruta. Krustpils pagasts. Rīga, 2012. 84.-92.lpp
  8. Krustpils pamatskola Arhivēts 2012. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. www.krustpils.lv

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]