Bērnu klīniskā universitātes slimnīca

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Bērnu klīniskā universitātes slimnīca
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas fasāde
Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (Rīga)
Bērnu klīniskā universitātes slimnīca
Bērnu klīniskā universitātes slimnīca
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Torņakalna nodaļa
Ģeogrāfija
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Vienības gatve 45, Rīga, Latvija
Koordinātas 56°55′17.86″N 24°5′17.09″E / 56.9216278°N 24.0880806°E / 56.9216278; 24.0880806Koordinātas: 56°55′17.86″N 24°5′17.09″E / 56.9216278°N 24.0880806°E / 56.9216278; 24.0880806
Organizācija
Slimnīcas veids Universitātes slimnīca, daudzprofila ārstiecības, izglītības un zinātnes institūcija
Vēsture
Atvērta 1899
Saites
Mājaslapa www.bkus.lv

Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (dēvēta arī vienkārši par Bērnu slimnīcu un saīsināta kā BKUS) ir viena no Latvijas universitātes slimnīcām. Tā ir daudzprofilu medicīnas izglītības un ārstniecības iestāde, kura sastāv no trim medicīniskās aprūpes iestādēm - BKUS Bērnu slimnīca Torņakalnā (tur atrodas Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas juridiskā adrese), BKUS Bērnu slimnīca Gaiļezerā (vienīgā ārstniecības iestāde, kur tiek sniegti neirorehabilitācijas pakalpojumi bērniem) un BKUS Rehabilitācijas nodaļa Ogrē (rehabilitācijas pieprasījums ir arī starp bērnu vecākiem, kuru bērni slimo ar bronhiālo astmu (rehabilitācijas nodaļā iespējams ārstēties ambulatori, kā arī dienas stacionārā)). Tā ir viena no pazīstamākajām bērnu stacionārās medicīniskās aprūpes iestādēm Latvijā. Torņakalna slimnīcā ir aptuveni 20 nodaļas, kurās tiek sniegta stacionārā veselības aprūpe. Slimnīcā strādā profesors Aris Lācis (pirmais ārsts Latvijā, kurš veicis cilmes šūnu transplantāciju sirds muskulī zīdainim).

Slimnīca nodrošina valsts apmaksātu medicīnisko pakalpojumu sniegšanu bērniem ambulatori (poliklīnika, daudzfunkcionālais korpuss) un stacionārā neatliekamās, steidzamās un plānveida palīdzības apjomā, piedāvājot arī izvēles maksas pakalpojumus.

2001. gadā tika izveidots Bērnu slimnīcas fonds, kas nodarbojas ar Bērnu slimnīcas attīstību.[1]

2015. gada decembrī uzņēmums Mikrotīkls veica 1 miljonu eiro lielu ziedojumu Bērnu slimnīcas fondam. Tas ir līdz šim lielākais saņemtais ziedojums Bērnu slimnīcas attīstībai.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas Lielās ģildes vecākais Džeimss Armitsteds (1826–1879) savā testamentā pilsētai novēlēja 500 000 rubļu lielu kapitālu[2], ko piešķīra bērnu slimnīcas būvei Torņakalnā Jelgavas šosejas malā iepretī vecajām Šmita eļļas dzirnavām. Projektu izstrādāja Rīgas pilsētas galvenais arhitekts Reinholds Šmēlings, 1895. gada 10. jūnijā sākās būvdarbi, un 1899. gada 20. septembrī atklāja Rīgas pilsētas bērnu slimnīcu "James Armitstead" ar 116 gultām un ambulanci. Slimnīcā bija iekšķīgo slimību, ķirurģiskā, šarlaka, difterijas, infekciju slimību nodaļas, izolators. Slimnīca sastāvēja no pārvaldes mūra ēkas, sešām ķieģeļu, kā arī trim koka vienstāvu ēkām. Bērnu slimnīcas pirmais direktors un iekšķīgo un infekcijas slimību nodaļu virsārsts bija Johans Bernhards Švarcs, bet ķirurģiskās nodaļas virsārsts Pauls Klemms. No 1919. gada slimnīcas direktors bija Andrejs Priedkalns. 1922. gada janvārī divas slimnīcas nodaļas ar 60 gultām nodeva LU Medicīnas fakultātes Bērnu klīnikas pārvaldībā, par klīnikas vadītāju kļuva profesors Eduards Gartjē. No 1923. gada slimnīcas direktors bija Augusts Pētersons, no 1925. gada Jēkabs Nīmanis, vēlāk Artūrs Plūme. Pēc Otrā pasaules kara slimnīcas nosaukums bija Rīgas pilsētas Bērnu klīniskā slimnīca, par Bērnu slimību katedras vadītāju strādāja Gedimins Ebels. 1965. gadā slimnīca no Rīgas pilsētas pakļautības pārgāja Veselības aizsardzības ministrijas pārziņā un tika pārdēvēta par Republikas Bērnu klīnisko slimnīcu. 1972. gadā uzcēla daudzstāvu korpusu 400 gultām. 1995. gada 30. augustā ar Ministru kabineta rīkojumu slimnīcu nodeva Latvijas Medicīnas akadēmijas valdījumā, bet 1999. gada beigās to atkal atvienoja, jo 1998. gada nogalē bija atjaunota LU Medicīnas fakultāte un tai nebija savas klīniskās bāzes. 2004. gada 2. decembrī tai pievienoja "Bērnu klīnisko slimnīcu Gaiļezers", bet 2006. gadā "Rehabilitācijas slimnīcu Ogre".[3]

Rīgas pilsētas I bērnu slimnīca (tagad Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas novietne "Gaiļezers") savu darbu uzsāka 1981. gadā. Slimnīca celta, plānojot 406 gultu vietas bērniem līdz 15 gadu vecumam. Jaunas, modernas, sanitāri higiēniskām prasībām atbilstošas bērnu slimnīcas celtniecība Rīgā tika pamatota ar septiņdesmitajos gados visai augsto bērnu mirstību pilsētā un nozokomiālās infekcijas pieaugumu. 1982. gadā slimnīca kļuva par Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultātes Bērnu slimību katedras Nr. 2 klīnisko bāzi. 1986. gadā Valsts bērnu klīniskās slimnīcas Gaiļezers sa stāvā izveidoja Republikānisko medicīniski ģenētisko konsultāciju, ko 1994. gadā pārveidoja par Valsts medicīniskās ģenētikas centru.

Bērnu sanatoriju "Ogre" (tagad BKUS Ogres rehabilitācijas nodaļa) Rīgas centrālā slimokase nolēma celt pagājušā gadsimta 20 gados, trūcīgajiem iedzīvotājiem. Par piemērotāko vietu tika izvēlēta Ogre, tās labvēlīgā klimata, tīrā gaisa un Rīgas tuvuma dēļ. 1926. gadā likts pamatakmens sanatorijas ēkai. Sanatorija tika atklāta 1927. gada jūlijā un kalpo bērnu atveseļošanai.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Par fondu». Bērnu slimnīcas fonds. Skatīts: 2015. gada 31. decembrī.
  2. 2,0 2,1 «Bērnu slimnīcas fonds saņēmis miljonu eiro lielu ziedojumu». TVNET. 2015. gada 30. decembrī.
  3. Laime ir kalpot bērniem. Bērnu slimnīcas simtdesmitgade Mozgis D., Cipele L., Grīnšteina B. "DOCTUS", 2009. gada oktobrī