Aleksandrs Johans Stenders

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Aleksandrs Johans Stenders
Alexander Johann Stender
Personīgā informācija
Dzimis 1744. gada 4. novembrī
Jelgava, Kurzemes un Zemgales hercogiste (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1819. gada 20. novembrī (75 gadi)
Sēlpils, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība vācbaltietis
Vecāki Gothards Frīdrihs Stenders (Vecais Stenders)
Bērni Johans Kristiāns Stenders
Literārā darbība
Valoda latviešu
Žanri dziesmas, kristīgas pamācības, lugas

Aleksandrs Johans Stenders, (Alexander Johann Stender) saukts par Jauno Stenderu (dzimis 1744. gada 4. novembrī, miris 1819. gada 20. novembrī), bija luterāņu teologs un apgaismotājs, Sēlpils pilskunga tiesas prāvests (no 1787), Sēlpils un Sunākstes mācītājs (1796-1819), Gotharda Frīdriha Stendera (Vecā Stendera) dēls. Sastādīja vācu valodas vārdnīcu latviešiem (izdota 1820).

Izcelsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aleksandrs Johans Stenders cēlies no senas Augšzemes (Sēlijas) luterāņu baznīcas mācītāju ģimenes, kuras priekšgājējs Johans Stenders (1608–1669) ieceļoja Latvijā pēc Poļu—zviedru kara beigām 1633. gadā un bija prāvests Kurzemes un Zemgales hercogistes Sēlpils virspilskunga iecirknī (1665-1669), šo amatu pēc tam pārņēma viņa dēls Konrāds Stenders (1650–1711).[1]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sunākstes luterāņu baznīca mūsdienās.

Dzimis 1744. gada 4. novembrī Jelgavā toreizējā pilsētas skolas priekšnieka palīga Gotharda Frīdriha Stendera ģimenē, bērnību pavadīja Birzgales (1744-1752) un Žeimes (1753-1759) mācītājmuižās. 1759. gadā Stenders kopā ar ģimeni devās uz Dāniju un Vāciju, kur studēja jurisprudenci Kopenhāgenas un Helmštetes universitātēs, pēc tam teoloģiju Kēnigsbergas universitātē. Studiju starplaikos strādāja par mājskolotāju Zemgales un Vidzemes muižās.

Pēc atgriešanās dzimtenē bija Zalves draudzes mācītājs (1775-1778), no 1779. gada palīgmācītājs pie tēva Sunākstes un Sēlpils draudzē, kopš 1787. gada Sēlpils diecēzes prāvests. 1790. gadā tika iespiesta viņa joku luga par zemnieku, kas pēc pamošanās no reibuma sevi iedomājas par muižnieku, kas vēlāk pazīstama ar nosaukumu "Žūpu Bērtulis".

Pēc tēva nāves mācītājs Sēlpils un Sunākstes draudzē (1796-1819). 1806. gadā Stenders organizēja iepriekšēju parakstīšanos uz sava tēva grāmatas “Kristīga mācība” pārstrādājumu un K. G. Zalcmaņa grāmatas latviskojumu “Pilnīga izstāstīšana, kādā vīzē Auzān Ērnests no zemnieka par brīvkungu cēlies”. Pēc tam, kad 1812. gada kara laikā Napoleona armija atstāja Kurzemi, viņš uzrakstīja divus rakstus par Maskavas nodedzināšanu un franču karapulku atkāpšanos.

Miris 1819. gada 20. novembrī Sēlpilī.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

A.J.Stendera grāmatas "Dziesmas, stāstu dziesmas, pasakas u.c." vāks (1805)
  • Labi vērā liekamas, no tiem Dieva rakstiem salasītas svētas jautāšanas (1775, 1796)
  • Lustes-spēle no zemnieka, kas par muižnieku tapa pārvērsts (1790), vēlākos izdevumos Žūpu Bērtulis - pirmā luga latviešu valodā
  • Jaunā gada vēlēšanās (1793)
  • Augstas gudrības grāmata (1796) - pēc tēva nāves papildināts izdevums
  • Dzīvošanas spogulis (1804)
  • Dziesmas, stāstu-dziesmas, pasakas (1805) - pārdzejoti arī daži Birgera un Šillera dzejoļi
  • Pilnīga izstāstīšana, kādā vīzē Auzānu Ernests no zemnieka par brīvkungu cēlies (1807)
  • Dziesmu-kalendārs (1811)
  • Maskavas nodedzināšana, izpostīšana un aplaupīšana (1813)
  • Franču karapulka atpakaļiešana (1813)
  • Vācu valodas un vārdu-grāmata (1820)[2]

Viesību dziesma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vīri, sievas, bērniņi,
Kas še sēž pie bļodām,
Dziediet visi priecīgi
Mūsu tēva godam!

Ņemiet glāzes rokā,
Kas ar bišu koka
Saldu sulu pilnas:
Dievs dod mūsu saimniekam
Ilgi dzīvot veselam!

Ēduši un dzēruši,
Pirms šī diena beidzās,
Lai, kas jauns ir, mudīgi
Nu uz dančiem steidzās.
Tveriet meitu rokas,
Griezieties kā slokas.

Lai skan priecas dziesma:
Dievs dod mūsu saimniekam
Ilgi dzīvot veselam!

Jāņa vakara dziesma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā mīļa Jāņa naksniņa
Mums jaunas lustes sataisa.
Lai jaunas puķes saplūcam
Un mājās pārnesam.

Ar tām un zālēm dažādām
Mēs tēv' un māti mētājam,
Un vainagus tiem uzliekam
No ozola lapiņām.

Apdziediet tēv' un māmiņu,
Kā saimnieci un saimnieku!
Ar puišiem, meitām, bērniņiem
Un mīļiem kaimiņiem![..]

Nu puiši! mīļas meitenes!
Uz dančiem lai mēs steidzamies,
Šis Jāņa vakars mums ir dots
Par saldu līgošan'![3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Māra Grudule. Stenderu dzimta Sēlijā. LZA vēstis 2010; 64(5/6): 79-95
  2. Bernhards Dīriķis par A.J.Stenderu. Latviešu rakstniecība (1860). Archived 2010. gada 14. oktobrī, at the Wayback Machine. (latviski)
  3. Dziesmas, stāstu dziesmas, pasakas u.c. tiem latviešiem par izlustēšanu un prāta pieaugšanu sarakstītas no Aleksander Johann Stender, Sērpiles priekšmācītāja. 40.–42. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]