Aleksandrs Klots
Aleksandrs Vilhelms Klots (vācu: Alexander Wilhelm von Klot; 1855—1925) bija vācbaltiešu muižnieks, Tautas padomes loceklis. Latvijas Pagaidu valdības pirmajā Ministru kabinetā ieņēma tirdzniecības un rūpniecības ministra biedra amatu (1918—1919).
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1855. gada 21. martā Rīgā advokāta Burharda fon Klota (1821—1898) un viņa sievas Vilhelmīnes, dzimušas fon Vilkenas, ģimenē. Mācījās Bērzaines ģimnāzijā (1869—1872), Rīgas Politehniskās augstskolas priekšskolā (1872—1876) un studēja lauksaimniecību Rīgas Politehniskajā augstskolā (1876—1881). Nodarbojās ar lauksaimniecību Minskas un Smoļenskas guberņās. 1893. gada 31. martā apprecējās ar Johannu fon Dālu un 1894. gadā sāka saimniekot Englārtes muižā (Engelhardtshof), kur 1907. gadā atvēra piena konfekšu fabriku (Engelhardtshöfsche Kindermilch und Schmandbonbons), ieguva Grand Prix balvu Parīzes Pasaules izstādē.[1]
Pirmā pasaules kara laikā bija atbildīgs par Krievijas Impērijas armijas apgādi Vidzemes guberņā. 1918. gadā piedalījās Vācbaltu progresīvās partijas dibināšanā un pēc Latvijas valsts pasludināšanas kļuva par tās deputātu Tautas padomē. Latvijas Pagaidu valdības pirmajā Ministru kabinetā ieņēma Tirdzniecības un rūpniecības ministra biedra amatu (1918. gada 19. novembris — 1919. gada 13. jūlijs).[2] Miris 1925. gada 25. maijā savā Adamišķu muižā toreizējā Viļņas apgabalā pie Latvijas-Polijas robežas.
Viņa sievas Johannas Klotas vadītā Engelhartes konfekšu fabrika darbojās līdz vācbaltiešu izceļošanai 1939. gadā, kad to pievienoja fabrikai „Laima”.