Vācbaltu progresīvā partija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Vācbaltu progresīvā partija (vācu: Deutsch-baltische Fortschrittliche Partei, saīsināti — DbFP) bija Latvijas vācbaltiešu minoritātes politiskā partija, kas pastāvēja laikā no 1918. līdz 1934. gadam. Pirmā vācbaltu partija, kas atbalstīja Kārļa Ulmaņa Pagaidu valdību.[1]

Partija tika izveidota 1918. gada decembrī un tajā apvienojās vietējās vācbaltiešu liberālās inteliģences pārstāvji. Partijas pārstāvji darbojās Latvijas Tautas padomē un Latvijas Pagaidu valdībā, kā arī tika vēlāk ievēlēti Latvijas Satversmes sapulcē un Saeimā. Savā darbībā Vācbaltu progresīvā partija aizstāvēja vācbaltu minoritāti un meklēja kompromisa variantus ar latviešu pilsoniskajām aprindām. Starp tās līderiem minami Eduards fon Rozenbergs, Vilhelms Šreiners, Pēteris Klūge un citi. Pēc Kārļa Ulmaņa veiktā apvērsuma partija bija spiesta izbeigt savu darbību.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Latvijas Brīvības cīņas 1918 — 1920. Enciklopēdija. Rīga:Preses nams, 1999. ISBN 9984-00-395-7 (278. lpp.)