Aleksandrs Petrovs (šahists)
- Šis raksts ir par šahistu. Par citām jēdziena Petrovs nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
|
Aleksandrs Petrovs (krievu: Александр Дмитриевич Петров; 1794. gada 12. februāris Pleskavas guberņas Biserovas ciems - 1867. gada 22. aprīlis Varšava) bija Krievijas šahists un dambretists.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis muižnieku ģimenē un tiek uzskatīts par vienu no Krievijas šaha skolas pamatlicējiem. Šahu iemācījies spēlēt četru gadu vecumā, bet jau divdesmit gadu vecumā kļuvis par labāko spēlētāju Sanktpēterburgā. Pēc sava spēles stila bijis kombinacionālas spēles piekritējs, lieliski orientējies atklātās pozīcijās, vienmēr centies ātrāk attīstīt savas figūras.
1824. gadā izdevis savu pirmo šaha mācību grāmatu krievu valodā - "Шахматная игра, приведённая в систематический порядок, с присовокуплением игор Филидора и примечание на оные" ("Šaha spēle, dota sistemātiskā kārtībā, ar pievienotām Filidora spēlēm un to komentāriem"). Tās pirmās divas daļas bija veltītas šaha teorijai, bet pēdējās trīs - šaha spēles praksei. Grāmata kļuva par ceļvedi krievu šahistiem.
Tāpat Petrovs ir pazīstams kā viens no pirmajiem krievu dambretistiem. Viņš izdeva pirmo dambretes grāmatu krievu valodā - "Руководство к основательному познанию шашечной игры" ("Ceļvedis pamatīgai dambretes spēles apguvei"). Par godu Petrovam ir nosaukta galotne, kura aprakstīta grāmatā - Petrova trijstūris, kurā trīs dāmas sekmīgi cīnās pret vienu dāmu.
No 1840. gada Petrovs kā ierēdnis dienēja Varšavā, kas tolaik ietilpa Krievijas Impērijas sastāvā. Viņa māja kļuva par iecienītu šahistu pulcēšanās vietu. Šajā laikā Petrovs pārliecinoši apliecināja savu šahista spēku uzvarot mačos Kārli Janišu, Sergeju Urusovu ar 3:1 (1854) un 13:7 (1859), Iļja Šumovu ar 4:2 (1862).[1] 1851. gadā Petrovs tika uzaicināts piedalīties pirmajā starptautiskajā šaha turnīrā Londonā, taču dienesta aizņemtības dēļ noraidīja šo uzaicinājumu.
1863. gada sacelšanās laikā Petrovs bija spiests pamest Varšavu, lai neradītu liekas aizdomas cara policijai, jo viņa mājā bieži viesojās arī poļu šahisti. Viņš apceļoja Vīni un Parīzi, kur tikās ar tā laika labākajiem Eiropas šahistiem. Bija viņam tikšanās ar amerikāņu šaha ģēniju Polu Morfiju, taču spēlēt šahu abiem nesanāca.
1867. gadā Petrovs nomira Varšavā un ir apglabāts vietējā pareizticīgo kapsētā.
Ieguldījums šaha atklātņu teorijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Petrovs ir devis nozīmīgu ieguldījumu šaha atklātņu teorijā un daži atklātņu varianti ir nosaukti viņa vārdā:
- Krievu partija jeb Petrova aizsardzība: 1. e4 e5 2. Zf3 Zf6
- Petrova uzbrukums - variants laidņa atklātnē: 1. e4 e5 2. Lc4 Lc5 3. Zf3 d6 4. c3 De7 5. d4
- Petrova gambīts - variants karaļa gambītā: 1. e4 e5 2. f4 exf4 3. Le2
Nozīmīgākā no šīm atklātnēm ir krievu partija jeb Petrova aizsardzība, kura visos laikos nav zaudējusi savu popularitāti.
Šaha kompozīcija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Petrovs ir bijis pazīstams kā šaha uzdevumu autors. Viņa vispazīstamākais uzdevums bija daudzvilcis - mats 14 gājienos, kas simboliskā formā attēlo 1812. gada karu, kurš beidzās ar Napoleona zaudējumu.
Atrisinājums: 1. Zd2+ Ka2 2. Zc3+ Ka3 3. Zdb1+ Kb4 4. Za2+ Kb5 5. Zbc3+ Ka6 6. Zb4+ Ka7 7. Zb5+ Kb8 8. Za6+ Kc8 9. Za7+ Kd7 10. Zb8+ Ke7 11. Zc8+ Kf8 12. Zd7+ Kg8 13. Ze7+ Kh8 14. Kg2 mats.
Piezīmes: lauciņš а1 — Maskava, lauciņš h8 — Parīze, diagonāle h1-a8 — Berezinas upe, melnais karalis — Napoleons, baltie zirdziņi — krievu kavalērija.
Uz Berezinas upes (diagonāle h1-a8) Napoleonu varēja sagūstīt. Piezīmēs pie 6. balto gājiena Petrovs rakstīja: "Ar dāmu vajadzēja nosegt atkāpšanos Napoleonam, nostājoties uz a8, tad viņš neaizietu uz Parīzi, bet būtu viņam šahs un mats."
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Šahista profils chessgames.com mājaslapā (angliski)
- Šahista profils 365chess.com mājaslapā (angliski)
- Šahista profils chesstempo.com mājaslapā (angliski)
|