Karaļa gambīts

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Karaļa gambīts
abcdefgh
8
Chessboard480.svg
Chess rdt45.svg
Chess ndt45.svg
Chess bdt45.svg
Chess qdt45.svg
Chess kdt45.svg
Chess bdt45.svg
Chess ndt45.svg
Chess rdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess rlt45.svg
Chess nlt45.svg
Chess blt45.svg
Chess qlt45.svg
Chess klt45.svg
Chess blt45.svg
Chess nlt45.svg
Chess rlt45.svg
8
77
66
55
44
33
22
11
abcdefgh
Gājieni 1. e4 e5 2. f4
ECO kods C30-C39
Pirmavots R. Lopess
Piederība Atklātās atklātnes

Karaļa gambīts ir šaha atklātne, kas sākas ar gājieniem: 1. e2-e4 e7-e5 2. f2-f4.

Tas pieder pie atklātām atklātnēm ar Šaha atklātņu enciklopēdijas kodu no C30 līdz C39.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmoreiz pieminēts R. Lopesa darbā (1561. g.), vēlāk Dž. Greko, Dž. Polerio, A. Salvio un citos.[1] Karaļa gambīts 18. un 19. gadsimtā daudziem bijis iemīļota, bet arī bieži klupieniem bagāta atklātne. 19. gadsimta otrā pusē šaha aizsardzības un pozicionālās spēles metodes būtiski pilnveidojās. Tas noveda pie tā, ka melnie spēles gaitā, bieži vien atdodot upurēto bandinieku, ieguva drošu, mazāk taktiski saspringtu stāvokli. Kā sekas karaļa gambīts tika spēlēts arvien retāk. No lielmeistariem tikai Rūdolfs Špīlmans, kas vēlāk tika iesaukts par pēdējo karaļa gambīta bruņinieku, 20.gs. 20. — 30. gados to vēl lietoja regulāri, bet Savēlijs Tartakovers epizodiski. Pēc Otrā pasaules kara tikai Dāvids Bronšteins un Boriss Spaskis to lietojuši dažās partijās.

Stratēģiskā ideja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar bandinieka "f" upuri baltie aizvilina melno bandinieku un cenšas ar d2-d4 izveidot bandinieku centru un pāriet uzbrukumā. Mūsdienu traktējumā baltie necenšas uzbrukt par katru cenu, bet ir gatavi apmierināties tikai ar pozicionālām priekšrocībām. Melnie ir iespējas ne tikai sekmīgai aizsardzībai, bet arī cīņai par iniciatīvu.[1]

Galvenie varianti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pieņemtais Karaļa gambīts 2. ... e5xf4[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 3. Zg1-f3
    • 3. ... g7-g5
      • 4. Lf1-c4 g5-g4
        • 5. 0-0Mucio gambīts.
        • 5. Zb1-c3Makdonela gambīts.
        • 5. Zf3-e5 Dd8-h4+ 6. Ke1-f1
          • 6. ... Zb8-c6 — Hercfelda gambīts
          • 6. ... f4-f3 — Kohrana pretuzbrukums
          • 6. ... Zg8-h6 — Zilberšmita gambīts
          • 6. ... Zg8-f6 — Salvio gambīts
      • 4. h2-h4 g5-g4
      • 4. Lf1-c4 Lf8-g7 Filidora gambīts.
      • 4. d2-d4
      • 4. Zb1-c3
    • 3. ... Lf8-e7
    • 3. ... d7-d5
    • 3. ... Zg8-f6
  • 3. Lf1-c4
    • 3. ... Dd8-h4+ 4. Ke1-f1
    • 3. ... Zg8-f6 — Salvio gājiens.
    • 3. ... d7-d5 — Andersena uzbrukums.
    • 3. ... f7-f5 — Lopesa kontrgambīts.
    • 3. ... Zg8-e7 — Vinavera gājiens.
  • 3. Dd1-f3 — Baiera gambīts.
  • 3. Lf1-e2 — Janīša gājiens.
  • 3. Zb1-c3 — Mezona gambīts.
  • 3. Dd1-e2Kareras variants.

Atraidītais karaļa gambīts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Глазков И., Эстрин Я. Королевский гамбит. Москва : Физкультура и спорт, 1988, (Теория дебютов). (krieviski)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Шахматы: Энциклопедический словарь / Гл. ред. А.Е. Карпов. Москва : Советская энциклопедия. 1990. 174. lpp. ISBN 5-85 270-005-3. (krieviski)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]