Aleksandrs Urbahs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Aleksandrs Urbahs
Personīgā informācija
Dzimis 1958. gada 14. jūlijā
Valsts karogs: Padomju Savienība Altaja novads, PSRS
Miris 2019. gada 2. oktobrī (61 gads)
Rīga
Pilsonība Latvija
Tautība Vācietis
Zinātniskā darbība
Alma mater Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūts

Aleksandrs Urbahs (Alexander Urbach; dzimis 1958. gada 14. jūlijā Altaja novadā, Krievijā, miris 2019. gada 2. oktobrī Rīgā, bija aviācijas inženieris, Rīgas Tehniskās universitātes Aeronautikas institūta direktors (2012-2019), Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1981. gadā beidzis studijas Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūtā (vēlāk Rīgas aviācijas universitāte) Mehānikas fakultātē, kur uzsācis arī darba gaitas kā asistents, vēlāk kļūstot par profesoru un Mehānikas fakultātes dekānu.

1992. gadā prof. A. Urbahs ieguva doktora grādu inženierzinātnēs un 1997. gadā – habilitētā doktora grādu.

Līdz 1999. gadam prof. A. Urbahs strādāja Rīgas aviācijas universitātē, ieņemot šīs universitātes Mehānikas fakultātes prodekāna un vēlāk dekāna amatus.

1999. gadā prof. A. Urbahs kļuva par RTU Transporta un mašīnzinību fakultātes Transportmašīnu tehnoloģiju institūta direktoru, Transportmašīnu datormodelēšanas un tehnoloģiju katedras profesoru un katedras vadītāju pēc Rīgas Aviācijas universitātes likvidācijas un visu tehnisko specialitāšu studiju programmu iekļaušanas RTU tolaik Transporta un mašīnzinību fakultātes programmās.

Kopš 2012. gada Aleksandrs Urbahs bija vēlēts Aeronautikas institūta (kas tika izveidots, apvienojot Transportmašīnu tehnoloģiju un Aviācijas institūtus) direktors. Vadījis Aeronautikas tehnoloģiju katedru. Profesors A. Urbahs tika apstiprināts arī Latvijas Civilās Aviācijas aģentūrā kā Aeronautikas institūta Tehniskās apkopes mācību organizācijas (TAMO) (tika apstiprināta atbilstoši Eiropas Aviācijas drošības aģentūras prasībām) atbildīgais pārvaldnieks.

Zinātniskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daudzus gadus profesors A. Urbahs bija Transporta un satiksmes nozares apakšnozaru: “Gaisa transports un infrastruktūra”, “Ūdens transports un infrastruktūra”, “Sauszemes transports un infrastruktūra”, “Telemātika un loģistika” RTU promocijas Padomes priekšsēdētājs, Latvijas Zinātnes padomes eksperts; bijis padomes loceklis tādās RTU profesoru padomēs kā Mehānika, Mašīnzinātnes, Latvijas Jūras akadēmijas profesoru padomes loceklis.

Savās darba gaitās RTU prof. A. Urbahs bija vairāk kā 50 starptautisku un nacionālu zinātnisku projektu un līgumdarbu zinātniskais vadītājs. Pēdējie projekti – ERAF projekts “Mobilās kosmosa vidē testēšanas iekārtas Metamorphosis prototipa izstrāde transportēšanai intermodālajā satiksmē" un Latvijas Zinātnes padomes projekts “Aerokosmiskās sistēmas projektēšana un modelēšana piko- un nanosatelītu palaišanai zemes orbītā (LatLaunch)”.

Profesora A. Urbaha zinātniskās darbības galvenie virzieni bija:

  • Aerokosmiskās tehnoloģijas;
  • Bezpilota gaisa/jūras/sauszemes aparāti;
  • Nanostrukturētie materiāli – mašīnu detaļu virsmu atjaunošanas un aizsardzības tehnoloģijas;
  • Vakuumtehnoloģijas;
  • Mašīnu un speciālo robotu automatizēta projektēšana;
  • Mašīnu bojājumu diagnosticēšana ar akustiskās emisijas metodi, loģistika un transporta sistēmas.

Profesors A. Urbahs darbojās arī kā eksperts vairākās komisijās, piemēram, Mašīnzinātne, Mašīnbūves tehnoloģija, Nanotehnoloģijas mašīnbūve, Bezpilotu lidaparāti u. c., bija vairāku zinātnisko žurnālu galvenais redaktors un redkolēģijas loceklis.

Profesors A. Urbahs bija IZM Profesijas standarta “Transporta sistēmu inženieris” izstrādes darba grupas vadītājs, IZM Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra eksperts, 3 dažāda līmeņa RTU studiju programmu direktors.

Publikācijas, monogrāfijas, patenti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Profesors A. Urbahs ir vairāk par 300 zinātnisku un mācību publikāciju autors, t.sk. 4 zinātnisko monogrāfiju, vairāk par 160 zinātnisku rakstu, 34 patentu t.sk Eiropas patentu autors. Viņa darbi ārpus Latvijas publicēti Vācijā, Francijā, ASV, Kanādā, Ķīnā, Polijā, Bulgārijā, Lietuvā, Krievijā, Baltkrievijā, Portugālē, Norvēģijā u.c.

Daži no A. Urbaha patentiem:

  • Aleksandrs Urbahs, Konstantīns Savkovs, Svetlana Bogdanova, Margarita Urbaha, Darja Andrejeva (2018). LV15203 “Materiālu un izstrādājumu dekoratīvo aizsargpārklājumu iegūšanas paņēmiens vakuumā”;
  • Aleksandrs Urbahs, Konstantīns Savkovs, Gints Rijkuris, Vladislavs Ņesterovskis, Margarita Urbaha, Kristīne Carjova (2017). LV15204 “Pārklājuma biezuma noteikšanas paņēmiens”;
  • Aleksandrs Urbahs, Konstantīns Savkovs, Gints Rijkuris, Vladislavs Ņesterovskis (2017). LV15205 “Elektrodu potenciāla noteikšanas ierīce”;
  • Aleksandrs Urbahs, Nikolajs Kuļešovs, Kristīne Carjova, Margarita Urbaha, Mareks Cišeiko, Aleksandrs Ženiļenko, Juris Korhs (2015). LV15067 “Vertikālās rotācijas ass vēja enerģētiskās iekārtas rotors ar aerodinamisku starteri/bremzi”;
  • Aleksandrs Urbahs, Viktors Mironovs, Mihails Lisicins, Vjačeslavs Zemčenkovs (2015). LV14988 “Ķemmveida instruments un tā izgatavošanas metode”;
  • Aleksandrs Urbahs, Mukharbiy Banov, Margarita Urbaha, Kristīne Carjova, Jurijs Feščuks (2015). LV14971 “Konstrukciju skrūvju un kniežu savienojumu kombinētā akustiskās emisijas un ultraskaņas kontroles metode”;
  • Aleksandrs Urbahs, Konstantīns Savkovs, Margarita Urbaha, Vladislavs Ņesterovskis, Kristīne Carjova, Jeļena Urbaha, Nikolajs Kuļešovs (2015). LV14968 “Tērauda precīzijas pāru detaļu atjaunošanas paņēmiens”;
  • Aleksandrs Urbahs, Konstantīns Savkovs, Margarita Urbaha, Jānis Rudzītis (2015). LV14967 “Metālisko izstrādājumu karstumizturības paaugstināšanas paņēmiens”;
  • Aleksandrs Urbahs, Vladimirs Petrovs, Aleksandrs Jakovļevs, Margarita Urbaha, Vladimirs Bulanovs, Ilmārs Ozols (2015). LV14965 “Bezpilota lidaparāts”;
  • Aleksandrs Urbahs, Konstantīns Savkovs, Margarita Urbaha, Vladislavs Ņesterovskis, Kristīne Carjova (2014). LV14811 “Izstrādājuma no kompozītmateriāliem izgatavošanas paņēmiens”;

Ārējas saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]