Pāriet uz saturu

Aleksandrs Zāmelis

Vikipēdijas lapa
Aleksandrs Zāmelis
Aleksandrs Zāmelis
Personīgā informācija
Dzimis 1897. gada 25. augustā
Jaunvāles pag. "Norveļos", Latvijā
Miris 1943. gada 7. septembrī (46 gadi)
Siguldā, Latvijā Karogs: Latvija Latvija
Tautība Latvietis
Vecāki Eduards Zāmelis (1866 - 1947), Minna Zāmele (1870 - 1946)
Brāļi Nikolajs Zāmelis (1902 - 1981)
Bērni Ruta Zāmele Grotiņa (1930 - 1964), Ansis Zāmelis (1937 - 1972)
Zinātniskā darbība
Zinātne Botānika, augu ģenētika
Zinātniskais grāds Dr. biol.
Darba vietas Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultāte; Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Mežsaimniecības fakultāte
Akadēmiskais amats Docents, ārkārtas profesors
Alma mater Latvijas Universitāte
Pasniedzēji Nikolajs Malta

Aleksandrs Zāmelis (1897—1943) bija latviešu botāniķis, augu ģenētiķis. Latvijas Universitātes docents. Latvijas Lauksaimniecības Universitātes profesors. Dr. biol.

Dzīves gājums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aleksandrs Zāmelis dzimis 1897. g. 25. augustā Trikātas draudzē, Jaunvāles pagasta "Norveļos", veterinārārsta un sabiedriskā darbinieka Edvarda un Minnas (dzim. Norviles) Zāmeļu ģimenē. Bērnību pavadījis Viļņas apriņķī, 1915. gadā beidzis Viļņas 2. Valsts ģimnāziju un iestājies Petrogradas Universitātes (Pēterburgas Universitāte) Fizikas un matemātikas fakultātē.[1]

1918. gadā atgriezies Latvijā un strādājis par skolotāju Valmieras reālskolā un Valmieras sieviešu ģimnāzijā. 1919.—1920. gadā kā brīvprātīgais piedalījies Latvijas brīvības cīņās.

1920. gada 1. februārī A. Zāmelis sāka strādāt LU Matemātikas un dabas zinātņu fakultātes Sistemātiskās botānikas katedrā par palīgasistentu profesora Nikolaja Maltas vadībā. 1921. gada pavasara sesijā viņš nokārtojis valsts eksāmenus Latvijas Universitātes Matemātikas un dabas zinātņu fakultātē un tā paša gada rudenī iesniedzis savu dabas zinātņu kandidāta darbu. 1925. gadā ievēlēts par privātdocentu, 1935. gadā — par docentu. 1942. gadā ieguvis bioloģijas zinātņu doktora grādu un uzsācis darbu kā ārkārtas profesors Latvijas Lauksaimniecības universitātes Mežsaimniecības fakultātē.

Aleksandrs Zāmelis miris 1943. gada 7. septembrī Siguldā, apglabāts Siguldas pilsētas kapos.

Atzīmējot A. Zāmeļa 125. jubileju 2022. gadā LU Muzejs izveidoja virtuālu izstādi, kurā publicētas interesantas fotogrāfijas un dokumenti no muzeja krājuma.[2]

Zinātniskā darbība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Universitātē A. Zāmelis, sākot ar 1927. gadu, lasīja lekcijas vispārīgajā botānikā, augu sistemātikā, ievadu Latvijas floras pētīšanas darbos, augu salīdzinošo ģenētiku un ģenētikas pētīšanas metodes. Vadīja kandidāta darbus ģenētikā un ziedaugu morfoloģijā un sistemātikā. Strādājis pie LU Botāniskā dārza iekārtošanas.[3]

Zāmelis veicis pētījumus augu anatomijā, morfoloģijā, sistemātikā un ģenētikā. 1927. gadā viņš LU Botāniskajā dārzā uzsāka pētījumus par krustziežu (Cruciferaea) dzimtas iedzimtību, par ko 1941. gadā aizstāvēja doktora disertāciju "Ģinšu un sugu krustošanas mēģinājumi krustziežu dzimtā". Krustojot sugas un hibrīdus, Zāmelis veica filadelfu un begoniju selekciju. Viņš pētījis rasaskrēsliņu (Alchemilla) un silpureņu (Pulsatilla) sugas Latvijā un Baltijā, aprakstījis vairākus zinātnei jaunus taksonus abās ģintīs (četras rasaskrēsliņu sugas un 6 silpureņu taksonus). Pēc LU Muzeja materiāliem.[4]

1923. gadā A. Zāmelis papildinājies Berlīnes Universitātes botānikas muzejā un botāniskajā dārzā Dālemā.[5]

Zāmelis ir veicis arī zinātnes popularizēšanas darbu — Izglītības ministrijas rīkotos kursos vidusskolu skolotājiem pasniedzis augu morfoloģiju, ziedaugu sistemātiku un ģenētiku. Rīgas radiofonā lasījis lekciju ciklus: ievads iedzimtības mācībā un mājkustoņu iedzimtība. Rakstījis rakstus žurnāliem, veicis pētījumu "Augi latvju dainās", kurā analizējis informāciju par augu nosaukumiem un to pielietojumu tautas medicīnā.

1920.—1930. gados Aleksandrs Zāmelis izveidoja svešzemju koku stādījumus sava tēva mājās Brenguļu pagasta "Ciekuržos". 2001. gadā tiem noteikts aizsargājamo dendroloģisko stādījumu statuss.[6] 2018. gadā veiktajā inventarizācijā stādījumos konstatētas 18 introducēto koku sugas un divi dižkoki — Sibīrijas ciedrupriede un baltais vītols.[7]

Aleksandrs Zāmelis bija biedrs Latvijas Bioloģijas biedrībā, kur uzstājies ar ziņojumiem par saviem pētījumiem. Bijis arī šīs biedrības sekretārs, viceprezidents un prezidents. Bijis biedrs arī Latvijas Ģeogrāfijas biedrībā, Naturforscher-Verein zu Riga, Deutsche Botanische Gesellschaft, Societas Botanicorum Poloniae un The American Genetic Association. Latvijas Veselības veicināšanas biedrības Tautas dzīvā spēka pētīšanas institūta loceklis. Sākot ar 1931. gadu līdzredaktors Hāgā izdotajam žurnālam "Resumptio Genetica". Viņš lasījis referātus Baltijas augu ģeogrāfu savienības sanāksmēs Rīgā 1931. gadā un Kuresarē 1935. gadā.[8]

Aleksandra Zāmeļa savāktais herbārijs glabājas LU Muzeja herbārijā (RIG).

Darbi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilnīgu A. Zāmeļa bibliogrāfiju sagatavojusi Dagnija Ivbule 2022. gadā.[9]

  • Zāmelis A. Trīs Latvijā jaunatrastās ziedaugu sugas. Latvijas Universitātes Raksti, nr. 10. Rīga, 1924.
  • Zāmelis A. Place phylogénétique et exstension géographique de Pulsatilla nigricans Stoerck (1771). Comptes rendus des séances de la Société de biologie et de ses filiales, 92. Paris, 1925.
  • Zāmelis A. Pulsatilla Wolfgangiana Besser et Pulsatilla Teklae Zāmelis sp.n. Comptes rendus des séances de la Société de biologie et de ses filiales, 92. Paris, 1925.
  • Zāmelis A. Dažas piezīmes par mūsu sila purenēm (Pulsatilla). Daba, nr. 4. Rīga, 1926.
  • Zāmelis A. Par Eryngium maritimum, Limnanthemum nymphaeoides un Erica tetralix atrodnēm pie Ziemupes. Botāniskā Dārza Raksti, 1. Rīga, 1926.
  • Zāmelis A. Beiträge zum Kenntnis des Formenkreises Pulsatilla patens (L.) Mill. Botāniskā Dārza Raksti, nr. 1. Rīga, 1926.
  • Zāmelis A. Verbreitung des Pulsatill patens (L.) Mill.in Lettland. Botāniskā Dārza Raksti, nr. 2. Rīga, 1927.
  • Zāmelis A. Alchemillae novae (1), Alchemilla alechinii, species nova et Latvia descripta. Botāniskā Dārza Raksti, nr. 4. Rīga, 1929.
  • Zāmelis A., Kvitte A. Zur verbreitung der Alchemilla-arten in Lettland. Botāniskā Dārza Raksti, nr. 4. Rīga, 1929.
  • Zāmelis A. Ein neuer Frauenmantel für das Ostbaltische Gebiet — Alchemilla pratensis Schmidt. Botāniskā dārza raksti, nr. 5. Rīga, 1930.
  • Zāmelis A. Früchtende Lysimachia nummularia L.in Lettland. Botāniskā Dārza Raksti, nr. 6. Rīga, 1931.
  • Zāmelis A. Mārītes. Daba un Zinātne, nr. 2. Rīga, 1935.
  • Zāmelis A. Key to the East Baltic species of Alchemilla, Botāniskā Dārza Raksti, nr. 8. Rīga, 1935.
  • Zāmelis A., Melderis A. Kādi augi apskatāmi, rudenī ekskursējot Siguldā. Daba un Zinātne, nr. 1. Rīga, 1937.
  • Zāmelis A. Alchemilla novae. Latvijas Bioloģijas Biedrības Raksti, nr. 7. Rīga, 1937.
  • Zāmelis A. Ekoloģiskās separācijas paralēlisma piemēri Latvijas florai. Daba un Zinātne, nr. 1. Rīga, 1938.
  • Zāmelis A. Jauni ziedaugi Latvijas florai. Daba un Zinātne, nr. 4. Rīga, 1938.

Ārējie avoti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Petrogradas Valsts Universitātes izdota apliecība par A. Zāmeļa tur nokārtotajām studiju saistībām. 1921. gads. LU Muzeja krājums
  2. ↑ «Aleksandra Zāmeļa dzimšanas dienas rīts - virtuālās izstādes atklāšana». www.lu.lv. 2022. gada 17. aug.
  3. ↑ Latvijas Universitāte 1919—1929. Rīga, 1929.
  4. ↑ LU. Jēkabs Raipulis par Aleksandru Zāmeli
  5. ↑ Latvijas Universitāte 20 gados, 1.sēj. Rīga, 1939
  6. ↑ «Zaudējis spēku - Noteikumi par aizsargājamiem dendroloģiskajiem stādījumiem». LIKUMI.LV.
  7. ↑ «Brenguļu “Čiekuržu” dendroloģiskie stādījumi | Dabas aizsardzības pārvalde». www.daba.gov.lv.
  8. ↑ Latvijas Universitāte 20 gados, 2.sēj. Rīga, 1939
  9. ↑ https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/LU.LV/Apaksvietnes/Izstrade/Muzejs/A_Zamela_publ_bibliografija.pdf
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Aleksandrs_Zāmelis&oldid=4116834"