Brenguļu pagasts
| Brenguļu pagasts | ||
|---|---|---|
 | ||
| Novads: | Valmieras novads | |
| Centrs: | Brenguļi | |
| Kopējā platība:[1] | 99,6 km2 | |
| • Sauszeme: | 97,8 km2 | |
| • Ūdens: | 1,8 km2 | |
| Iedzīvotāji (2025):[2] | 895 | |
| Blīvums (2025): | 9,2 iedz./km2 | |
| Izveidots: | 1474. gadā | |
| Vēsturiskie nosaukumi | ||
| vācu: | Alt-Wrangelshof | |
 Brenguļu pagasts Vikikrātuvē | ||
Brenguļu pagasts ir viena no Valmieras novada administratīvajām teritorijām, Gaujas un Abula krastā. Robežojas ar sava novada Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastiem, Smiltenes novada Blomes pagastu un Cēsu novada Mārsnēnu pagastu.
Daba
[labot | labot pirmkodu]Reljefa formas
[labot | labot pirmkodu]Hidrogrāfija
[labot | labot pirmkodu]Ūdensteces
[labot | labot pirmkodu]Abuls, Dedums, Gauja, Ješku grāvis, Lisa, Mailīte, Mažupe, Miegupe, Pūpolupīte, Spindene, Storupīte, Viltums, Vīksnene.
Ūdenstilpes
[labot | labot pirmkodu]Purvi
[labot | labot pirmkodu]Dabas aizsardzība
[labot | labot pirmkodu]Pagasta teritorijā atrodas daļa no aizsargājamo ainavu apvidus Ziemeļgauja. Valsts aizsardzībā atrodas Brenguļu “Čiekuržu” dendroloģiskie stādījumi.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Brenguļu pagasts pirmo reizi literatūrā pieminēts 1474. gadā.[3] 1920. gada agrārās reformas gaitā Vecbrenguļu muižas (Alt-Wrangelshof) zemes sadalīja 65 vienībās 1222 ha kopplatībā, muižas centru piešķīra rūpniecības un tirdzniecības sabiedrībai "Abuls". Sabiedrībai piederēja ūdensdzirnavas ar elektrostaciju. 1935. gadā Valmieras apriņķa Brenguļu pagasta (līdz 1925. gadam Vecbrenguļu pagasts) platība bija 69,4 km² un tajā dzīvoja 668 iedzīvotāji. Līdz 1924. gadam Vecbrenguļu pagasts bija daļa no Valkas apriņķa.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Brenguļu ciema padomi, kuru gan likvidēja 1947. gadā, bet atjaunoja 1949. gadā, līdz ar pagastu un apriņķu likvidēšanu. Valmieras rajona Brenguļu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Jaunvāles ciemu.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par Valmieras rajona pagastu. 2009. gadā Brenguļu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Beverīnas novadā. 2021. gadā Beverīnas novads tika iekļauts Valmieras novadā.
Iedzīvotāji
[labot | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[6]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[labot | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotās vietas ir Brenguļi (pagasta centrs), Cempi, Cempmuiža, Jaunvāle.
Ievērojamas personības
[labot | labot pirmkodu]- Edgars Krieviņš (1884—1971), filologs un diplomāts, Latvijas sūtnis Vācijā, Austrijā un Nīderlandē (1932–1935), Igaunijā (1935–1938), atkārtoti Vācijā un Nīderlandē (1938–1940).
- Jānis Lībietis (1885—1946), Satversmes sapulces loceklis, Ķemeru Sēravotu iestādes direktors (1928-1944). Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.
Saimniecība
[labot | labot pirmkodu]Transports
[labot | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
[labot | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 oktobris 2025.
- ↑ «Ziemeļvidzemes ainavas noklusētie stāsti. Valsts meža dienests.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 19. septembrī. Skatīts: 2017. gada 7. maijā.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
