Alfrēds Laukirbe
| Alfrēds Laukirbe | |
|---|---|
| Dzimis |
1901. gada 25. jūnijā Jēkabpils, Kurzemes guberņa (tagad  Latvija) |
| Miris |
1993. gada 26. februārī (91 gada vecumā) Berlīne,  Vācija |
| Tautība | latvietis |
| Nozares | arhitektūra |
| Mācījies | Latvijas Universitāte |
| Mākslas virziens | funkcionālisms |
| Atbalstītāji | Ernests Štālbergs |
Pēteris Alfrēds Laukirbe (1901—1993) bija latviešu arhitekts, augstskolas pasniedzējs, viesnīcas "Jelgava" projekta autors (uzcelta 1938—1940).
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1901. gada 25. jūnijā Jēkabpilī. Mācījies Jelgavas ģimnāzijā, 1930. gadā beidza studijas Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātē pie Ernesta Štālberga, pēc augstskolas beigšanas palicis strādāt fakultātē par asistentu.[1] Mācījies zīmēšanu pie Vilhelma Purvīša.[1] Piedalījās Brīvības pieminekļa projektēšanā (1931—1934). Piedalījās daudzos arhitektūras projektu konkursos, pēc viņa projekta uzcelta viesnīca "Jelgava" (1938—1940)[2] un Brocēnu cementa fabrikas direktora dzīvojamā māja (1939), arhitekts Alfrēds Laukirbe izplānoja arī Brocēnu fabrikas inženieru un meistaru ēkas, katru uz 1600 m2 apbūves gabala, ar kopīgiem bērnu rotaļlaukumiem un tenisa kortiem. Augstu novērtējumu saņēmis arī par saviem Akciju bankas, Valsts bankas Valmierā, Studentu nama Rīgā, lauku pamatskolas, lauku saimniecību paraugprojektiem. Privātā praksē Alfrēds Laukirbe projektējis un cēlis Rīgas cementa fabrikas klubu un darbinieku dzīvojamās ēkas, īres mājas un savrupmājas Rīgā, Jelgavā, Līgatnē, Jūrmalā.[1] Piedalījies Brīvības pieminek|a arhitektoniskajā noformēšanā un projektējis Kārļa Zāles darbnīcu.[1] Popularizēja ugunsdrošo būvveidu lietošanu lauku būvniecībā. 1939.gadā uzsācis savas ģimenes savrupmājas būvniecību Rīgā, Āgenskalna ielā 14, tomēr 2. pasaules kara sākuma dēļ, būvdarbus neizdodas pilnībā nobeigt.[3]
Otrā pasaules kara laikā iesaukts Vācijas armijā, kritis gūstā, nodarbināts PSRS rūpniecības ēku celtniecībā (1944—1953). Pēc atbrīvošanas saņēma atļauju izceļot uz Vāciju, bija Būvniecības akadēmijas docents Rietumberlīnē (1955—1968).[2] Berlīnē projektēja Berlīnes Brīvās Universitātes klīnikas un pilsētas slimnīcas ēkas.[1] Dzīvoja Berlīnē-Frīdenavā (Berlin-Friedenau).[4]
Miris 1993. gada 26. februārī Berlīnē.[5]
Piemiņa
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2019. gada novembrī pie viesnīcas "Jelgava" ieejas atklāta Jāņa Strupuļa veidota piemiņas plāksne ēkas arhitektam.[2][6]
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Publicējis grāmatas par cementa ķieģeļu, vieglbetona un ģipša plātņu izmantošanu celtniecībā.[7]
- Ugunsdrošas ēkas no pašražotiem cementa ķieģeļiem. Rīga: Rīgas cementfabrikas "C.Ch. Schmidt" a./s., 1933. — 62 lpp.
- Cementa ķieģeļu būvveidi. Rīga: P. Mantnieka kartogrāfijas institūts, 1936. — 47 lpp.
- Kā pareizi celt cementa ķieģeļu ēkas. Rīga: Rīgas cementa fabrika "C. Ch. Schmidt", 1939. — 56 lpp.
-
A. Laukirbes ģimenes savrupmāja Āgenskalna ielā 14, Rīgā (1939). -
Viesnīca Jelgava, Lielajā ielā 6, Jelgavā. (1938-1940).
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 «Jelgavā viesojās arhitekts Alfrēds Laukirbe». www.periodika.lv. Jelgavas Ziņotājs, Nr.137 (08.09.1992). Skatīts: 2021-12-09.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Jelgavas bibliotēka. Laukirbe Alfrēds
- ↑ Māksla Nr. 11-12, 01.11.1992. (J. Lejnieks, Savrupmājas Latvijā. Nr.14)
- ↑ Amtliches Fernsprechbuch für den Bezirk der Landespostdirektion Berlin (telefona numuru grāmata)
- ↑ timenote.info
- ↑ «Jelgavas vēstnesis». Nr.47 (Jelgavas valstspilsētas dome). 2019. gada 21. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 9. Decembris. Skatīts: 2021. g 9. decembrī.
- ↑ Māksla un arhitektūra biogrāfijās. 2. sēj. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1996. — 74. lpp.
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|