Aloizs Vaznis
| Aloizs Vaznis | |
|---|---|
| Latvijas Republikas iekšlietu ministrs | |
|
Amatā 1990. gada 4. septembris — 1991. gada 20. novembris | |
| Premjerministrs | Ivars Godmanis |
| Priekštecis |
Bruno Šteinbriks (kā LPSR iekšlietu ministrs) |
| Pēctecis | Ziedonis Čevers |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1934. gada 11. martā Rīga, Latvija |
| Miršanas dati | 2020. gada 9. februārī (85 gadu vecumā) |
| Profesija | advokāts |
Aloizs Vaznis (1934. gada 11. marts — 2020. gada 9. februāris) bija latviešu iekšlietu darbinieks, jurists un politiķis. Pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs neatkarības atgūšanas laikā (1990—1991), vēlāk zvērināts advokāts. Līdzautors Rīgas Kinostudijas mākslas filmas "Aveņu vīns" scenārijam.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1934. gada 11. martā Rīgā. Mācījās Rīgas 51. Strādnieku jaunatnes vakara vidusskolā, strādāja par kultūras darbu organizētāju tuberkulozes slimnīcā, piepelnījās kā muzikants restorānā "Lira". Studēja Latvijas Valsts universitātes Juridiskajā fakultātē (1952—1958). Pēc augstskolas beigšanas 35 gadus strādāja Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas struktūrās kā operatīvais darbinieks, bija kriminālmeklēšanas dienesta vadītājs un vadīja Nodaļu cīņai pret sociālistiskā īpašuma izlaupīšanu (krievu: ОБХСС).
No 1990. līdz 1991. gadam Aloizs Vaznis bija pirmais atjaunotās Latvijas Republikas iekšlietu ministrs Ivara Godmaņa vadītajā Ministru padomē. Pārņēma ministriju laikā, kad bruka vecās iekšlietu struktūras (LPSR iekšlietu ministrs bija Bruno Šteinbriks), strauji pieauga noziedzība. Barikāžu laikā vadīja Latvijas valdībai lojālo milicijas darbinieku pretestību Rīgas OMON uzbrukumiem. 1991. gadā atkāpās no ministra amata (vietā stājās Ziedonis Čevers).
Pēc aiziešanas no politikas bija zvērināts advokāts. 2002. gadā nesekmīgi kandidēja 8. Saeimas vēlēšanās no partijas "Latgales gaisma".
Miris 2020. gada 9. februārī.[1]
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- PSRS Sarkanās Zvaigznes ordenis
- PSRS medaļa "Par kaujas nopelniem"
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Aloizs Vaznis. Informācija pārdomām. Rīga: Kontinents, 2002.
- Dace Zuiko, Aivars Kļavis. Vaznis Aloizs : Neatkārtojamie noziegumi [par noziedzību padomju Latvijā] // Likuma Vārdā. — Nr. [11] (2002, Nov.), 3., 16.-17. lpp.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Mūžībā devies pirmais neatkarīgās Latvijas iekšlietu ministrs Aloizs Vaznis». Latvijas Sabiedriskie mediji. 2020. gada 9. februārī. Skatīts: 2020. gada 9. februārī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Aloiza Važņa stāsts
- Aloizs Vaznis — ziņas par deputāta kandidātu, CVK Arhivēts 2016. gada 12. martā, Wayback Machine vietnē.
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Bruno Šteinbriks (kā LPSR iekšlietu ministrs) |
Latvijas iekšlietu ministrs 1990. gada 4. septembris — 1991. gada 20. novembris |
Pēctecis: Ziedonis Čevers |
 | Šī Latvijas politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|