Altaja rezervāts
Altaja rezervāts | |
---|---|
IUCN Ia kategorija (stingra režīma dabas rezervāts) | |
Lielais Čuļčinas ūdenskritums | |
Atrašanās vieta | Krievija |
Tuvākā pilsēta | Gornoaltajska |
Koordinātas | 50°52′0″N 88°57′0″E / 50.86667°N 88.95000°EKoordinātas: 50°52′0″N 88°57′0″E / 50.86667°N 88.95000°E |
Platība | 881 238 ha |
Dibināts | 1932. gada 16. aprīlis |
Mājaslapa |
www |
Tips | Dabas |
Kritērijs | x |
Iekļauts | 1998 (22. sesija) |
Aizsardzības nr. | 768 |
Valsts | Krievija |
Reģions | Eiropa |
Altaja valsts dabas biosfēras rezervāts (krievu: Алтайский государственный природный биосферный заповедник) ir stingras aizsardzības dabas rezervāts Krievijā, Dienvidsibīrijā. Izvietojies Altaja Republikas ziemeļaustrumos Turočakas un Ulaganas rajonā. Izveidots 1967. gadā jau agrāk no 1932. līdz 1951. gadam pastāvējuša dabas rezervāta vietā. 1998. gadā kopā ar Katuņas rezervātu iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā ar nosaukumu Altaja Zelta kalni.[1]
Gar rezervāta robežām izvietojušās augstas Altaja kalnu grēdas: ziemeļos — Torotas grēda, ziemeļaustrumos — Abakanas grēda, dienvidos — Čihačova grēda, austrumos — Šapšals ar rezervāta augstāko virsotni Toškalikajas kalnu (3507 m). Rezervāta ziemeļrietumos izvietojies Teļecas ezers. Visā rezervāta teritorijā nav neviena autoceļa. Rezervāts izveidots ar mērķi saglabāt ciedrpriežu taigas un Dienvidsibīrijas augstkalnu tundras biotopus. Meži aizņem 35% teritorijas, kalnu tundra — 60%, stepe — 5%. Dzīvo marali, alņi, kalnu kazas, stirnas, brūnie lāči, sabuļi u.c.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Заповедник. Общая информация
- ↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 31. lpp.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Altaja rezervāts.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)