Altamira
Altamiras ala un paleolīta alu māksla Spānijas ziemeļos | |
---|---|
UNESCO Pasaules mantojuma saraksts | |
Zīmējumi Altamiras alā | |
Valsts | Spānija |
Tips | kultūra |
Kritērijs | i, iii |
Atsauce | 310 |
UNESCO reģions | Eiropa un Ziemeļamerika |
Koordinātas | 43°22′57″N 4°7′12″W / 43.38250°N 4.12000°WKoordinātas: 43°22′57″N 4°7′12″W / 43.38250°N 4.12000°W |
Iekļaušanas vēsture | |
Iekļaušana | 1985. gadā (9. sesija) |
Paplašinājumi | 2008. gadā |
Altamiras ala (spāņu: Cueva de Altamira) ir ala Spānijā, kur atrasti vēlā paleolīta alu gleznojumi. Ala atrodas netālu no Santiljanas del Maras Kantabrijā, apmēram 30 km uz rietumiem no Santanderas. Pēc radioaktīvā oglekļa metodes noteikts, ka alas gleznojumi varētu būt veidoti apmēram 15 000—12 000 g. p.m.ē. Altamira no spāņu valodas nozīmē ‘augsts skats’. Alā veiktajos arheoloģiskajos izrakumos atrastie objekti datēti ar Solutras kultūru (18 500 pirms mūsdienām) un Madlēnas kultūru (starp 16 500 un 14 000 pirms mūsdienām).
Ala iekļauta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. 2007. gada 31. decembrī nacionālais parks atzīts par vienu no divpadsmit Spānijas dārgumiem.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1879. gadā arheologs amatieris Marselīno Sanss de Sautuola un viņa meita atklāja, ka Altamiras alā atrodas vēlā paleolīta zīmējumi un polihromi gleznojumi, kuros attēloti savvaļas zīdītāji un cilvēku rokas.
Izrakumus alā veica Sautuola, pēc tam arī Erminio Alkade del Rio (1902–1904), Hugo Obermaijers (1924–1925) un Hoakins Gonsaless Ečegarajs (1981). 1977. gadā Altamira apmeklējumiem tika slēgta, jo gleznojumus bojāja apmeklētāju elpas radītais mitrums. Netālu uzcelts muzejs un izveidota alas kopija, kurā iespējams aplūkot darbus.
Raksturojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ala ir 270 m gara; tās galvenā eja ir 2–6 m augsta. Izšķiramas trīs zonas — liela priekštelpa, kuras gaismas avots ir dienasgaisma un kur cilvēki apmetušies kopš vēlā paleolīta sākuma, liela telpa, kurā atrodami polihromie gleznojumi (dēvēta arī par "alu laikmeta mākslas siksta kapelu"), un pārējās telpas un ejas, kurās atrodami mazāk svarīgi darbi.
Visbiežāk attēlotais dzīvnieks alā ir sumbrs; tas attēlots 16 reizes dažādos izmēros un pozās, blakus zirgiem un briežiem. Dzīvnieku attēlojumam raksturīgs liels reālisms. Gleznojumu radīšanai izmantota ogle un okers vai hematīts, radot sarkanus, melnus, dzeltenus un brūnus toņus. Lai panāktu krāsu pārejas un dažādu spilgtumu, krāsa izberzēta vai atšķaidīta, tā radot chiaroscuro efektu. Lai panāktu trīsdimensionalitātes efektu, izmantotas alu sienu dabiskās kontūras.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Altamira" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Altamira.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
Šis ar Spāniju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|