UNESCO Pasaules mantojuma vietas Spānijā

Vikipēdijas lapa

Sarakstā apkopotas tās vietas Spānijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kopā UNESCO sarakstā no Spānijas ir iekļautas 44 vietas (39 kultūras objekti, 3 dabas objekts un 2 jaukti objekti), savukārt 33 vietas ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā.[1] Spānija Pasaules mantojuma konvekciju ratificēja 1982. gada 4. maijā.[2]

Pirmās vietas no Spānijas UNESCO Pasaules mantojumu sarakstā tika iekļautas Pasaules mantojuma komitejas 8. sesijā, kas notika Argentīnas galvaspilsētā Buenosairesā 1984. gadā. Šajā sesijā tika iekļautas 5 vietas no Spānijas: Kordovas mošeja–katedrāle; Alhambra un Generalife, Granadā; Burgosas katedrāle; Eskorjala klosteris un vieta, Madridē; Gueļa parks, Gueļas pils un Casa Mila (Antonio Gaudi darbi) Barselonā.[3] Vēl piecas vietas tika iekļautas 1985. gadā un 4 vietas 1986. gadā. Pašlaik kopā ir iekļautas 44 vietas, ar šo Spānija ir trešā lielākā valsts ar visvairāk objektiem aiz Ķīnas (48 objekti) un Itālijas (51 objekts)

Sarakstā iekļautie objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  Pārrobežu objekts
Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Paskaidrojums Aizsardzības nr.
Kordovas vēsturiskais centrs Andalūzija
37°52′45″N 4°46′47″W / 37.87917°N 4.77972°W / 37.87917; -4.77972		 1984 (papildināts 1994) Kultūra i, ii, iii, iv Kordova savu uzplaukumu piedzīvoja pēc 8. gadsimta, kad tika uzvarēti mauri. Pilsētā atrodas vairāk nekā 300 mošejas, neskaitāmas pilis un sabiedriskās ēkas sacenšoties ar Konstantinopoli, Damasku un Bagdādi. Viena no iespaidīgākajām ēkām ir Kordovas Lielā mošeja.[4] 313


Alhambra, Generalife un Albajsīna Andalūzija
37°10′0″N 3°35′24″W / 37.16667°N 3.59000°W / 37.16667; -3.59000
37°10′37″N 3°35′7″W / 37.17694°N 3.58528°W / 37.17694; -3.58528
37°10′36″N 3°35′40″W / 37.17667°N 3.59444°W / 37.17667; -3.59444		 1984 (papildināts 1994) Kultūra i, iii, iv Alhambra un Albajsīna ir nocietināti cietokšņi, kas atrodas uz diviem blakus esošajiem kalniem un veido daļu no Viduslaiku Granadas. Alhambras cietoksnis 13. un 14. gadsimtā bija emirāta ārpilsētas dzīvesvieta, savukārt Generalifē atrodas labi iekopti dārzi. Albajsīnas dzīvojamie rajoni ir bagāta mauru arhitektūras krātuve, kura harmoniski iekļaujas arī tradicionālā Andalūzijas arhitektūra.[5] 314
Burgosas katedrāle Kastīlija un Leona
42°20′26″N 3°42′16″W / 42.34056°N 3.70444°W / 42.34056; -3.70444		 1984 Kultūra ii, iv, vi Burgosas katedrāle celtniecība tika uzsākta 13. gadsimtā un pabeigta 15./16. gadsimtā. Tā ir celta gotikas stilā un katedrālē ir apkopoti unikāli mākslas darbu kolekcijas, tostarp gleznas, kora stendi, altāra gleznas, kapenes un vitrāžas.[6] 316
Eskorjala klosteris un apkārtne, Madridē Madride
40°35′20″N 4°8′52″W / 40.58889°N 4.14778°W / 40.58889; -4.14778		 1984 Kultūra i, ii, vi Eskorjala klosteris būvēts 16. gadsimta beigās un ir viena no skaistākajām vietām Madrides tuvumā. Klosteris ir veidots askētiskā arhitektūrā, un tajā sajaucas kopā vairāki arhitektūras stili. Eskorjals bijis arī vairāku karaļu rezidence.[7] 318
Antonio Gaudi darbi Katalonija
41°24′13″N 2°10′28″E / 41.40361°N 2.17444°E / 41.40361; 2.17444		 1984 (papildināts 2005) Kultūra i, ii, iv Septiņas īpašas ēkas, kas būvētas pēc arhitekta Antonio Gaudi (1852-1926) projekta Barselonā. Gaudi radošais ieguldījums sniedz ieskatu arhitektūras un būvniecības tehnoloģijās 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Ēku arhitektūrās viņš apvieno dabas un arhitektūras elementus. Šīs septiņas ēkas ir Gueļa parks (Parque Güell), Gueļa pils (Palacio Güell), Casa Mila, Casa Vicens, Svētās Ģimenes katedrāle (La Sagrada Familia), Casa Batllo un Gueļa kripta.[8] 320
Altamiras ala un Paleolīta alu māksla Spānijas ziemeļos Kantabrija, Astūrija un Basku zeme
43°22′57″N 4°6′58″W / 43.38250°N 4.11611°W / 43.38250; -4.11611		 1985 (papildināts 2008) Kultūra i, iii Kopumā 17 alas, kurās redzami paleolīta laika mākslas darbi. Slavenākā no šīm 17 alām ir Altamira. Alas māksla sniedz ieskatu cilvēka dzīvē no 35 00 līdz 11 000 gadam p.m.ē. Lielās izolētības dēļ, alas ir pasargātas no klimatisko apstākļu iedarbības. Zīmējumi sniedz ieskatu par cilvēku dzīvesveidu, tradīcijām un paražām.[9] 310

Segovijas vecpilsēta un tās akvedukts Kastīlija un Leona
40°56′52″N 4°7′3″W / 40.94778°N 4.11750°W / 40.94778; -4.11750		 1985 Kultūra i, iii, iv Romiešu ūdensvads Segovijā, iespējams, būvēts 50. gada p.m.ē., un ir ļoti labi saglabājies. Akveduktu veido divu līmeņu arkas. Segovijas vecpilsētā atrodas tādas iespaidīgas ēkas kā Alkazars, kas būvēts 11. gadsimtā un 16. gadsimtā veidota gotiskā katedrāle.[10] 311
Ovjedo pieminekļi un Astūrijas karaliste Astūrija
43°21′36″N 5°50′42″W / 43.36000°N 5.84500°W / 43.36000; -5.84500		 1985 (papildināts 1998) Kultūra i, ii, iv Ovjedo pieminekļi sniedz spilgtu piemēru romānikas arhitektūras stila attīstībai Astūrijas karalistē. Iespaidīgākaš celtnes ir Santa Maria del Naranco, San Miguel de Lillo, Santa Cristina de Lena, Camara Santa un San Julian de los Prados baznīcas, kas atrodas Ovjedo apkārtnē.[11] 312
Santjago de Kompostela (Vecpilsēta) Galīsija
42°53′0″N 8°33′0″W / 42.88333°N 8.55000°W / 42.88333; -8.55000		 1985 Kultūra i, ii, vi Šī ir slavena svētceļojumu vieta Spānijas ziemeļrietumos un simbols kristiešu cīņai pret islāmu. Ar savu romānikas, gotikas un baroka ēkām, Santjago vecpilsēta ir viena no skaistākajām pilsētām pasaulē. Vecākie pieminekļi atrodas ap Sv. Džeimsa kapu un katedrāli.[12] 347
Avilas vecpilsēta un tās baznīcas Kastīlija un Leona
40°39′0″N 4°41′0″W / 40.65000°N 4.68333°W / 40.65000; -4.68333		 1985 (pārveidots 2007) Kultūra iii, iv Pilsēta dibināta 11. gadsimtā, lai aizsargātu Spānijas teritorijas no mauriem. Pilsēta ir Sv. Terēzas dzimtā vieta un lielā inkvizitora Torkvemadas apbedījuma vieta. Pilsētas teritorijā ir ļoti labi saglabājušies nocietinājumi ar 82 pusapaļiem torņiem un deviņiem vārtiem un gotikas katedrāle.[13] 348
Mudeharas arhitektūra Aragonā Aragona
41°39′23″N 0°53′48″W / 41.65639°N 0.89667°W / 41.65639; -0.89667		 1986 (papildināts 2001) Kultūra iv Mudeharas arhitektūra attīstību piedzīvoja 12. gadsimtā Aragonā. Šo arhitektūras stilu iespaidoja konkrēti politiskie, sociālie un kultūras apstākļi, kas dominēja Spānijā pēc Rekonkistas. Šis mākslas stils, ko ietekmēra islāma tradīcijas atspoguļojas arī dažādos mūsdienas Eiropas stilos, jo īpaši gotikā. Arhitektūra sniedz izsmalcinātu raksturojumu ķieģeļu un glazēto flīžu izmantošanā.[14] 378
Toledo vēsturiskais centrs Kastīlija-Lamanča
39°51′24″N 4°1′28″W / 39.85667°N 4.02444°W / 39.85667; -4.02444		 1986 Kultūra i, ii, iii, iv Toledo ir bijusi romiešu provinces centrs, vestgotu galvaspilsēta, Kordovas emirāta centrs, priekšpostenis kristiešu cīņai pret mauriem un Kārļa V Hābsburga pagaidu mītne. Toledo pilsētas vēsture ir vismaz 2000 gadu garumā. Pilsēta ir redzams, kā sajaucas trīs galvenās reliģijas — jūdaisms, kristietība un islāms.[15] 379
Garahonajas nacionālais parks Kanāriju salas
28°7′34″N 17°14′14″W / 28.12611°N 17.23722°W / 28.12611; -17.23722		 1986 Daba vii, ix Lauru koku mežs aptver 70% no šī parka teritorijas. Šis parks atrodas uz Gomeras salas, Kanāriju salu arhipelāgā. Mitrā veģetācija sniedz ieskatu ainavai, kura patiecoties klimata pārmaiņām lielā mērā ir pazudusi no Dienvideiropas.[16] 380
Kaseresas vecpilsēta Estremadura
39°28′23″N 6°22′16″W / 39.47306°N 6.37111°W / 39.47306; -6.37111		 1986 Kultūra iii, iv Pilsēta atspoguļo vēstures cīņas starp mauriem un kristiešiem, kas redzamas arhitektūrā. Arhitektūra ir redzams gan romiešu, gan islāma, gan Ziemeļu gotikas, gan itāļu renesanses stili. Pilsētā atrodas vairāk nekā 30 musulmaņu periodā celti torni, no kuriem iespaidīgākais ir Torre del Bujaco.[17] 384


Katedrāle, Alkazars un Indijas Galvenais arhīvs, Seviljā Andalūzija
37°23′9″N 5°59′35″W / 37.38583°N 5.99306°W / 37.38583; -5.99306
37°23′2″N 5°59′29″W / 37.38389°N 5.99139°W / 37.38389; -5.99139
37°23′2″N 5°59′31″W / 37.38389°N 5.99194°W / 37.38389; -5.99194		 1987 Kultūra i, ii, iii, iv Šīs trīs ēkas veido monumentālu konpleksu Seviljā. Seviljas katedrāle un Alkazars sniedz ieskatu mauru ietekmei no 1248. gada līdz 16. gadsimtam. Giralda minarets ir Almohada arhitektūras meistardarbs, tas atrodas blakus katedrālei. Šī katedrāle ir lielākā gotiskā celtne Eiropā un šeit atrodas arī Kristofora Kolumba kaps. Senā Lonja, kas kļuva par Indijas Galveno arhīvu, satur vērtīgus dokumentus no kolonijām Amerikā.[18] 383
Salamankas vecpilsēta Kastīlija un Leona
40°57′41″N 5°40′3″W / 40.96139°N 5.66750°W / 40.96139; -5.66750		 1988 Kultūra i, ii, iv Šī senā universitātes pilsēta uz ziemeļrietumiem no Madrides vispirms 3. gadsimtā p.m.ē. bija kartāgiešu pilsēta, pēc tam tā kļuva par romiešu tirdzniecības pilsētu un 11. gadsimtā, kad pilsētā tika izveidota universitāte, kas ir viena no vecākajām Eiropā, šajā periodā Salamanka sasniedza savu "zelta laikmetu". Pilsētas vēsturiskajā centrā ir redzami vairāki romānikas, gotikas, mauri, renesanses un baroka pieminekļi.[19] 381
Pobletas klosteris Andalūzija
41°22′51″N 1°4′57″E / 41.38083°N 1.08250°E / 41.38083; 1.08250		 1991 Kultūra i, iv Pobletas klosteris ir viens no lielākajiem cisterciešu klosteriem Spānijā. Tā galvenā baznīca ir būvēta 12. gadsimtā. Askētiskais un majestātiskais klosteris ir bijusi karaļa Katalonijas un Aragonas rezidence.[20] 518
Meridas arheoloģiskais ansamblis Estremadura
38°55′0″N 6°20′0″W / 38.91667°N 6.33333°W / 38.91667; -6.33333		 1993 Kultūra iii, iv Merida tika dibināta 25. gadā mūsu ērā un tajā laikā tās nosaukums bija Augusta Emerita. Pilsētā ir labi saglabājušas paliekas no senās pilsētas, jo īpaši tilts par Gvadiānas upi, amfiteātris, teātris, plašs cirks un ūdens apgādes sistēma. Merida bija viena no bagātākajām Romas impērijas provinču centriem.[21] 664
Santamarijas de Gvadelupes karaliskais klosteris Estremadura
39°27′10″N 5°19′39″W / 39.45278°N 5.32750°W / 39.45278; -5.32750		 1993 Kultūra iv, vi Klosteris ir izcila krātuve Spānijas reliģiskajai arhitektūrai četru gadsimtu garumā. Klosteris simbolizē divus nozīmīgus notikumus pasaules vēsturē, kas notika 1492. gadā: Ibērijas pussalas katoļu karaļu iekarojumus un Kristofora Kolumba ierašanos Amerikā. Klosterī esošās Jaunavas statuja ir spēcīgs kristianizācijas simbols daudzviet Jaunajā Pasaulē.[22] 665
Santjado de Kompostelas ceļi: Camino Francés un Ziemeļspānijas ceļi Aragona, Kastīlija un Leona, Galīsija, Navarra un Larjoha 1993 Kultūra ii, iv, vi Četri kristiešu svētceļojumu maršruti Spānijas ziemeļos, ar paplašinājumu Santjago de Kompostelas pilsētā, sarakstā iekļauti 1993. gadā. Ceļu garums ir vairāk nekā 1500 km un ietver piekrastes Basku zemē, Larjohu un citas vietas. Gar ceļiem ir būvētas dažādas ēkas, kas bija paredzētas priekš svētceļniekiem, tostarp, katedrāles, baznīcas, slimnīcas, viesnīcas un par tilti. Paplašināšanā ietver dažus no senākajiem svētceļojumu ceļiem uz Santjago de Komposteli.[23] 669
Donjanas nacionālais parks Andalūzija
37°0′0″N 6°30′0″W / 37.00000°N 6.50000°W / 37.00000; -6.50000		 1994 (papildināts 2005) Daba vii, ix, x Donjanas nacionālais parks atrodas Andalūzijā Gvadalkiviras upes labajā krastā un tā ietekā Atlantijas okeānā. Vieta ir ievēroja ar lielo biotopu daudzveidību, īpaši lagūnām, purviem, pastāvīgajām un ceļojošajām kāpām, mežiem un mūžzaļajiem krūmājiem. Parks ir mājvieta piecām apdraudētām putnu sugām un ir viena no lielākajām putnu mājvietām Vidusjūras reģionā, kur katru gadu ziemošanas periodā ir vairāk nekā 500 000 ūdensputnu.[24] 685
Kvenkas vēsturiskais centrs Kastīlija-Lamanča
40°4′0″N 2°9′0″W / 40.06667°N 2.15000°W / 40.06667; -2.15000		 1996 Kultūra ii, v Kvenkas aizsargmūris tika uzbūvēts Kordovas kalifāta laikā un tas ir neparasti labi saglabājies. Pēc 12. gadsimta, kad pilsētu iekaroja kastīlieši tā kļuva par karalisko pilsētu un bīskapijas centru. Pilsētā tika izbūvēta pirmā gotiskā katedrāle Spānija un slavenā Casas colgadas.[25] 781
La Lonha de la Seda Valensija Valensijas apgabals
39°28′27″N 0°22′42″W / 39.47417°N 0.37833°W / 39.47417; -0.37833		 1996 Kultūra i, iv La Lonha de la Seda būvēta starp 1482. un 1533. gadu un sākotnēji izmantota kā zīda tirdzniecības vieta. Šī ēka vienmēr ir bijis tirdzniecības objekts. Ēka ir vēlās gotikas šedevrs. Grandiozā Sala de Contratación atspoguļo pilsētas lielo spēku un varenību Vidusjūras tirdzniecībā 15. un 16. gadsimtā.[26] 782
Pireneji — Monte Perdido Aragona
42°39′0″N 0°3′0″E / 42.65000°N 0.05000°E / 42.65000; 0.05000
(Valsts karogs: Francija Franciju)		 1997 (papildināts 1999) Jaukti iii, iv, v, vii, viii Šo izcilā kalnu ainava atrodas uz mūsdienu Francijas un Spānijas valstu robežām un aptver teritoriju ap Montperdu kalnu, kas paceļas 3352 m vjl. Kopējā vietas platība ir 30 639 ha, ietverot divus no lielākajiem un dziļākajiem Eiropas kanjoniem Spānijas pusē un pēkšņām ziemeļu nogāzēm Francijas pusē. Šajā vieta atspoguļo lauksaimniecības dzīvesveidu, kas kādreiz bija izplatīta kalnu reģionos visā Eiropā, bet tagad vairs redzama tikai Pireneju kalnos.[27] 773
Lasmedulasa Kastīlija un Leona
42°27′32″N 6°45′36″W / 42.45889°N 6.76000°W / 42.45889; -6.76000		 1997 Kultūra i, ii, iii, iv Lasmedulasā 1. gadsimtā p.m.ē. romieši sāka iegūt zeltu, izmantojot hidrauliskās jaudas paņēmienu. Pēc diviem gadsimtiem romieši pārtrauca zelta ieguvi un atstāja izpostītu ainavu. Ainā ir redzamas pēdas ko ir atstājusi kalnrūpniecība un tās tehnoloģijas.[28] 803

Kataloņu mūzikas pils un Santpau slimnīca, Barselonā Katalonija
41°23′15″N 2°10′30″E / 41.38750°N 2.17500°E / 41.38750; 2.17500
41°24′46″N 2°10′28″E / 41.41278°N 2.17444°E / 41.41278; 2.17444		 1997 Kultūra i, ii, iv Šie divi objekti ir vieni no labākajiem Barselonas arhitektūras pieminekļiem, ko veidojis Katalonijas art nouveau arhitekts Luīss Domenečs i Montaners. Kataloņu mūzikas pils ir būvēta no tērauda karkasa konstrukcijas un ēku rotā vairākas mākslinieciski veidotas sienas. Santpau slimnīca ir vienlīdz spilta ar savu dizainu un dekorācijām, bet tajā pašā laikā labi pielāgota slimnieku vajadzībām.[29] 804
Sanmiljana Juso un Suso klosteris Larjoha
42°19′33″N 2°51′54″W / 42.32583°N 2.86500°W / 42.32583; -2.86500		 1997 Kultūra ii, iv, vi Sanmiljana klostera kopiena ir dibināta 6. gadsimtā un ir kļuvusi par vienu no svētceļojuma galamērķiem. Suso romānikas baznīca uzcelta par godu svētajiem cilvēkiem. 16. gadsimta sākumā virsū vecajam kompleksam tika uzbūvēts jauns klostera komplekss.[30] 805
Aizvēsturiskās alu zīmējumu vietas Koa ielejā un Sjega Verdē Kastīlija un Leona
40°41′51″N 6°39′39″W / 40.69750°N 6.66083°W / 40.69750; -6.66083
(kopā ar Valsts karogs: Portugāle Portugāli)		 1998 (papildināts 2010) Kultūra i, iii Divas aizvēsturiskās alu zīmējumu vieta Koa ieleja (Portugālē) un Sjega Verde (Spānijā). Alu zīmējumi sniedz ieskatu cilvēku dzīvē paleolīta periodā Agvedas un Douru upju stilā. Šie zīmējumi ir vieni no labākajiem alu zīmējumiem, kas ir saglabājušies Ibērijas pussalā un sniedz lielu izpratni par aizvēsturiskā cilvēka dzīvesstilu un tradīcijām.[31] 866
Alu zīmējumi Ibērijas pussalas Vidusjūras baseinā Andalūzija, Aragona, Kastīlija-Lamanča, Katalonija, Mursija un Valensijas apgabals
39°47′24″N 1°2′0″W / 39.79000°N 1.03333°W / 39.79000; -1.03333		 1998 Kultūra iii Aizvēsturiskie alu zīmējumi Ibērijas pussalas Vidusjūras baseinā veido lielu zīmējumu kompleksu. Zīmējumos spilgti attēlots seno cilvēku dzīvesstils.[32] 874
Alkalas de Enaresas universitāte un vēsturiski iežogotā teritorija Madride
40°28′0″N 3°22′0″W / 40.46667°N 3.36667°W / 40.46667; -3.36667		 1998 Kultūra ii, iv, vi Universitāti dibinājis kardināls Himeness de Kisneross 16. gadsimta sākumā un tā bija pirmā speciāli plānotā Universitātes pilsēta pasaulē. Tā bija sākotnējais modelis Civitas Dei (Dieva pilsēta), ideāla pilsētas kopiena, ko spāņu konkistadori izvērsa uz Ameriku. Šī universitātes pilsēta ir kalpojusi kā paraugs vairākām Eiropas augstskolām un citur.[33] 876
Eivisa, bioloģiskā daudzveidība un kultūra Baleāru Salas
38°58′48″N 1°25′48″E / 38.98000°N 1.43000°E / 38.98000; 1.43000		 1999 Jaukti ii, iii, iv, ix, x Eivisa sniedz lielisku piemēru mijiedarbībai starp jūras un piekrastes ekosistēmu. Biezās okeāna prērijas, ko veido Posidonia alģes ir nozīmīga endēmiska suga, kas atrodama tikai Vidusjūras baseinā. Eivisa sniedz pierādījumus par tās ilgo vēsturi. Senvietas Sa Caleta (tirdzniecības vieta) un Puig des Molins (kapsēta), liecina par salas svarīgo lomu Vidusjūras ekonomikā, īpaši Feniķiešu-Kartāgas periodā. Stiprinātie Alta Vila ir izcils renesanses militārās arhitektūras piemērs.[34] 417
Sankristovala de la Laguna Kanāriju salas
28°29′0″N 16°18′0″W / 28.48333°N 16.30000°W / 28.48333; -16.30000		 1999 Kultūra ii, iv Sankristovalu de la Lagunu veido divi kodoli Augšēja un Lejas pilsēta. Pilsēta tika veidota saskaņā ar filozofiskiem principiem. Tās platās ielas un atklātās vietas ar vairākām smalkām baznīcām, valsts un privātajām ēkām, sniedz ieskatu iedzīvotāju dzīvesveidā no 16. līdz 18. gadsimtam.[35] 929
Tarrako arheoloģiskais ansamblis Katalonija
41°6′59″N 1°15′19″E / 41.11639°N 1.25528°E / 41.11639; 1.25528		 2000 Kultūra ii, iii Tarrako (mūsdienās Tarragona) bija galvenā administratīvā un tirdzniecības pilsēta Romas impērijas periodā un viena no bagātākajām pilsētām Ibērijas pussalā. Pilsētā veiktajos izrakumos atrastas vairākas naudas glabāšanas ēkas. Kaut gan lielākā daļa no šīm ēkām ir tikai fragmentāri, taču tās sniedz priekšstatu par grandiozitāti šajā romiešu provinces galvaspilsētā.[36] 875
Elčas palmu mežs Valensijas apgabals
38°16′10″N 0°41′54″W / 38.26944°N 0.69833°W / 38.26944; -0.69833		 2000 Kultūra ii, v Palmu mežs ir veidots pie musulmaņu pilsētas Elčas. Mežs ir veidots 10. gadsimtā, kas pussalu lielākoties apdzīvoja arābi. Mežs ir unikāls piemērs arābu lauksaimniecības praksei Eiropas kontinentā.[37] 930
Romiešu valnis Lugo Galisija
43°1′0″N 7°33′0″W / 43.01667°N 7.55000°W / 43.01667; -7.55000		 2000 Kultūra iv Lugo sienas būvētas 3. gadsimtā, lai aizstāvētu romiešu pilsētu Lucus. Liela daļa no mūra sienas ir neskarta un atspoguļo romiešu nocietinājumus Rietumeiropā.[38] 987
Katalāņu romānikas baznīcas Valldeboi Katalonija
42°30′17″N 0°48′13″E / 42.50472°N 0.80361°E / 42.50472; 0.80361		 2000 Kultūra ii, iv Šaurā Valldeboi ieleja atrodas Pireneju kalnos un to ieskauj stāvas kalnu grēdas. Ielejas katrā ciematā atrodas romānikas stila baznīca. Apkārt esošās pļavas lauksaimnieki izmanto kā sezonālās ganības.[39] 988
Atapuerkas arheoloģiskā vieta Kastīlija un Leona
42°22′0″N 3°31′20″W / 42.36667°N 3.52222°W / 42.36667; -3.52222		 2000 Kultūra iii, v Sjerra de Atapuerka alas satur bagātīgas fosilijas no senākajiem cilvēkiem Eiropā. Šī vieta sniedz ieskatu cilvēku tradīcijās, dzīvesstilā un ikdienas dzīvē.[40] 989
Uvedas un Baesas renesanses pieminekļu ansambļi Andalūzija
37°59′0″N 3°28′0″W / 37.98333°N 3.46667°W / 37.98333; -3.46667
38°0′42″N 3°22′18″W / 38.01167°N 3.37167°W / 38.01167; -3.37167		 2001 Kultūra ii, iv Divas mazās Spānijas dienvidu pilsētas Uvedas un Baesa datētas ap 9. gadsimtu mauru periodu un 13. gadsimtu rekonkistas laiku. 16. gadsimtā abas pilsētas tika pakļautas renesanses renovācijai. Pilsētu plānojumā redzamas Itālijas humānisma idejas, kas devušas lielu ietekmi Latīņamerikas arhitektūrā.[41] 522
Aranhvesas kultūrainava Madride
40°2′10″N 3°36′18″W / 40.03611°N 3.60500°W / 40.03611; -3.60500		 2001 Kultūra ii, iv Aranhvesas kultūrainava apvieno mijiedarbību starp dabu un cilvēku, starp līkumainajām ūdenstecēm un ģeometrisko ainavas dizainu, starp laukiem un pilsētām, starp meža ainavām un pilsveidīgām ēku ainavām. Šajā kultūrainavā vairāki karaļi iekopuši savas teritorijas, kurās atspoguļojas humānisma idejas un 18. gadsimta franču baroka stila dārzu māksla.[42] 1044
Biskaja tilts Basku Zeme
43°19′23″N 3°1′0″W / 43.32306°N 3.01667°W / 43.32306; -3.01667		 2006 Kultūra i, ii Biskaja tilts atrodas Ibaizabalas upes grīvā uz rietumiem no Bilbao. To izstrādājis basku arhitekts Alberto de Palasio un tā būvniecība tika pabeigta 1893. gadā. Tilta augstums ir 45 m un 160 m garš, tas apvieno 19. gadsimta dzelzs apstrādes tradīcijas, kuras savītas ar nesen atklātajām tērauda trosēm. Tas bija pirmais tilts pasaulē, kurā pārvadāja cilvēkus uz suspendētas gondolas. Tilts ir izmantots kā paraugs daudziem līdzīgiem tiltiem Eiropā, Āfrikā un Amerikā. Ar savu novatorisko tērauda tauvu pielietojumu, šis tilts tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem arhitektūras piemēriem saistībā ar dzelzs konstrukcijām rūpnieciskās revolūcijas periodā.[43] 1217
Teides nacionālais parks Kanāriju salas
28°15′46″N 16°36′57″W / 28.26278°N 16.61583°W / 28.26278; -16.61583		 2007 Daba vii, viii Šī vieta atrodas uz Tenerifes salas un tā centrālais objekts ir Teides stratovulkāns, kas 3718 m, ir Spānijas augstākā virsotne. Kopējais vulkāna augstums no okeāna dibena ir 7500 m, un tiek uzskatīts par trešo augstāko vulkāna struktūru pasaulē. Vulkānam ir liela ietekme uz klimatiskajiem apstākļiem apkārtnē un ainavā.[44] 1258
Herkulesa tornis Galisija
43°23′9″N 8°24′23″W / 43.38583°N 8.40639°W / 43.38583; -8.40639		 2009 Kultūra iii Herkulesa tornis ir kalpojis kā bāka un orientieris ieejai Lakoruņas ostā Spānijas ziemeļrietumos, kopš 1. gadsimta p.m.ē., to būvēja romieši. Tornis ir būvēts ir 57 metrus augstas klints un paceļas 55 metru augstumā, no kuriem 34 m ir vēsturiskais romiešu mūris un 21 metru atjaunojis arhitekts Eustakvio Džianini 18. gadsimtā. Torņa apkārtnē atrodas arī skulptūru parks, musulmaņu un Monte dos Bicos dzelzs laikmeta kapsēta. Riešu ēku pamati tika atklāti izrakumos 1990. gadā.[45] 1312
Serras de Tramuntanas kultūrainava Baleāru Salas
39°43′51″N 2°41′41″E / 39.73083°N 2.69472°E / 39.73083; 2.69472		 2011 Kultūra ii, iv, v Serras de Tramuntanas kultūrainava atrodas Maļorkas salas ziemeļrietumu krastā un ietver kalnu grēdu. Šī savdabīgais reljefs ietekmējis vietējo iedzīvotāju dzīvesveidu. Ainavā ir izveidotas lauksaimniecības terases un apūdeņošanas sistēmas, tostarp, ūdens dzirnavas.[46] 1371
Merkura mantojums. Almadena un Idrija Kastīlija-Lamanča
38°46′35″N 4°50′13″W / 38.77639°N 4.83694°W / 38.77639; -4.83694
(kopā ar Valsts karogs: Slovēnija Slovēniju)		 2012 Kultūra ii, iv Šajā pasaules mantojuma objektā ir iekļautas Almadēna (Spānijā), kur dzīvsudrabu iegūst kopš seniem laikiem un Idrija (Slovēnijā), kur pirmo reizi dzīvsudrabs konstatēts 1490. gadā. Spānijā esošais objekts ietver ēkas, kas attiecas uz kalnrūpniecības vēsturi, tostarp Retamaras pili, reliģiskās ēkas un tradicionālos mājokļus. Idrijas objekts ietver arī dzīvsudraba tirdzniecības vietas un infrastruktūra, kā arī ogļraču dzīvojamās mājas un raktuvju darbinieku teātri. Šīs abas vietas ir divas lielākās dzīvsudraba raktuves pasaulē.[47] 1313
Antekveras dolmeņu vieta Andalūzija
37°1′30″N 4°32′39″W / 37.02500°N 4.54417°W / 37.02500; -4.54417		 2016 Kultūra i, iii, iv Šī vieta atrodas Andalīzijā, Spānijas dienvidos. Tajā atrodas 3 megalīta pieminekļi: Mengas, Vjeras un Tolosa el Romerala dolmeņi un divi dabas pieminekļi Peņa de los Enamoradosas un El Torkalas kalnu veidojumi. Celtnes veidotas no lieliem akmens blokiem neolīta un bronzas laikmetā. Tās ir vienas no svarīgākajiem Eiropas Megalītisma pieminekļiem.[48] 1501

Sarakstā iekļauto objektu izvietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Spānijā (Spānija)
Avilas vecpilsēta un tās baznīcas
Avilas vecpilsēta un tās baznīcas
Uvedas un Baesas renesanses pieminekļu ansambļi
Uvedas un Baesas renesanses pieminekļu ansambļi
Vietas Spānijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
— kultūras objekts; — dabas objekts; — jauktais objekts; — apdraudēts objekts

Kanāriju salas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vietas Kanāriju salās UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
— kultūras objekts; — dabas objekts; — jauktais objekts; — apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  Pārrobežu objekts
Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Aizsardzības numurs
Ribeira Sakra, Lugo un Orense Galisija
42°19′40″N 7°47′49″W / 42.32778°N 7.79694°W / 42.32778; -7.79694		 1996 Kultūra ii, iii, iv, v 1228
Romānikas kultūras anklābs Kastīlijas-Leonas ziemeļos un dienvidos Kantabrijas dienvidos Kastīlija-Leona un Kantabrija 1998 Kultūra ii, iii, iv 1017
Pierobežas nocietinājumi Katalonija un Kastīlija-Leona 1998 Kultūra ii, iii, iv 1021
Sudraba ceļš Kastīlija-Leona un Estremadura 1998 Kultūra ii, iii, iv 1024
San Lorenso de el Eskorjals klosteris un dabiskā vide Madride
40°35′20″N 4°8′52″W / 40.58889°N 4.14778°W / 40.58889; -4.14778		 1998 Kultūra iii, iv 1026
Vidusjūras vēja dzirnavas Kastīlija-Lamanča, Valensijas apgabals un Mursija 1998 Kultūra ii, iii, iv, v 1030
Sausā mūra arhitektūra Valensijas apgabals 1998 Kultūra ii, iii, iv, v 1038
Vīna un vīnogulāju kultūras ceļš caur Vidusjūras pilsētām Galisija, Kastīlija un Leona, Larjoha, Navarra, Aragona, Katalonija, Baleāru Salas, Valensijas apgabals, Estremadura, Mursija un Kastīlija-Lamanča 1998 Kultūra ii, iii, iv, v 1060
Francisa Ksavjēra kultūras maršruts Navarra
(kopā ar Valsts karogs: Francija Franciju)		 2001 Kultūra i, ii, vi 1534
Grieķu arheoloģiskais ansamblis Empúries, l'Escala un Žironā Katalonija
42°8′6″N 3°7′10″E / 42.13500°N 3.11944°E / 42.13500; 3.11944
42°7′29″N 3°7′54″E / 42.12472°N 3.13167°E / 42.12472; 3.13167
41°59′4″N 2°49′16″E / 41.98444°N 2.82111°E / 41.98444; 2.82111		 2002 Kultūra iii, iv 1051
Dinozauru Ihnīta vietas Ibērijas pussalā Astūrija, Kantabrija, Larjoha un Kastīlija un Leona 2002 Daba vii, viii, ix 1059
Vidusjūras iespaids Pirenejos Aragona
(kopā ar Valsts karogs: Francija Franciju)		 2004 Jaukti ii, iv, v, vii, ix, x 1986
Mestas mājlopu takas Kastīlija un Leona 2007 Kultūra v, vi 5128
Romiešu ceļi. Romas impērijas maršruti Kastīlija-Lamanča, Andalūzija, Katalonija un Valensijas apgabals 2007 Kultūra i, ii, iv, v, vi 5130
Ankaresa—Somjedo Astūrija, Galisija un Kastīlija un Leona 2007 Jaukti v, vii, ix, x 5132
Laspalmasas de Grankanārijas vēsturiskais pilsētas centrs Kanāriju salas
28°6′0″N 15°24′57″W / 28.10000°N 15.41583°W / 28.10000; -15.41583		 2007 Kultūra ii, iv 5134
Loares pils Aragona
42°19′33″N 0°36′43″W / 42.32583°N 0.61194°W / 42.32583; -0.61194		 2007 Kultūra iv 5135
Ferola — vēsturiskā mantojuma attēlojums Galisija
43°30′0″N 8°10′19″W / 43.50000°N 8.17194°W / 43.50000; -8.17194		 2007 Kultūra i, ii, iii, iv 5138
Kalnrūpniecības vēsturiskais mantojums Aragona, Baleāru Salas, Kastīlija un Leona, Kastīlija-Lamanča, Katalonija, Mursija, Basku Zeme, Astūrija un Andalūzija 2007 Kultūra i, ii, iv 5139


Plasensija — Monfražē — Truhiljo Estremadura
40°2′0″N 6°6′0″W / 40.03333°N 6.10000°W / 40.03333; -6.10000
39°50′27″N 6°1′48″W / 39.84083°N 6.03000°W / 39.84083; -6.03000
39°29′0″N 5°53′0″W / 39.48333°N 5.88333°W / 39.48333; -5.88333		 2009 Jaukti ii, iv, v, x 5417
Heanas katedrāle (Uvedas un Baesas renesanses pieminekļu ansambļi paplašinājums) Andalūzija
37°45′54″N 3°47′23″W / 37.76500°N 3.78972°W / 37.76500; -3.78972		 2012 Kultūra i, ii, iv 5667

Antekveras dolmeņa vietas Andalūzija
37°1′28″N 4°32′46″W / 37.02444°N 4.54611°W / 37.02444; -4.54611
37°1′26″N 4°32′54″W / 37.02389°N 4.54833°W / 37.02389; -4.54833		 2012 Kultūra i, ii, iii, iv 5668
Valle Salado de Aņana Basku Zeme
42°48′4″N 2°59′6″W / 42.80111°N 2.98500°W / 42.80111; -2.98500		 2012 Kultūra iii, iv, v 5693
Talaiotiku kultūra Menorkā Baleāru Salas 2013 Kultūra i, iii, iv 3433
Larjohas un Rjoha Alavesas vīnogulāju un vīna kultūras ainava Larjoha un Basku Zeme 2013 Kultūra ii, iii, iv, vi 5793
Prioratas — Montsantas — Siuranas lauksaimniecības ainava Vidusjūras kalnu reģionā Katalonija 2014 Kultūra v, vi 5854
Retiro un Prado vietas Madridē Madride 2015 Kultūra ii, iv, vi 5977
Al-Zahra medīna Andalūzija
37°53′16″N 4°52′1″W / 37.88778°N 4.86694°W / 37.88778; -4.86694		 2015 Kultūra i, iii, v, vi 5978
Ripoli klostera portāls Katalonija
42°12′5″N 2°11′26″E / 42.20139°N 2.19056°E / 42.20139; 2.19056		 2015 Kultūra ii, iii, vi 5979
Dabiskie un pirmatnējie dižskābāržu meži Karpatu kalnu apkārtnē (Ukrainā, Slovākijā, Vācijā u.c.) (kopā ar Valsts karogs: Albānija Albāniju, Valsts karogs: Austrija Austriju, Valsts karogs: Beļģija Beļģiju, Valsts karogs: Bulgārija Bulgāriju, Valsts karogs: Horvātija Horvātiju,
Valsts karogs: Itālija Itāliju, Valsts karogs: Polija Poliju, Valsts karogs: Rumānija Rumāniju, Valsts karogs: Slovēnija Slovēniju un Valsts karogs: Ukraina Ukrainu)		 2015 Daba ix 6014
Ljeidas vecā katedrāle Katalonija
41°37′4″N 0°37′36″E / 41.61778°N 0.62667°E / 41.61778; 0.62667		 2016 Kultūra ii, iv, vi 6079
Santa María de La Rabida klosteris un Kristofora Kolumba piemiņas vietas Velvā Andalūzija
37°12′28″N 6°55′33″W / 37.20778°N 6.92583°W / 37.20778; -6.92583		 2016 Kultūra ii, iii, vi 6080
Risko Kaido un Svētie kalni Grandkanārijas kultūrainavā Kanāriju salas 2016 Kultūra i, iii, iv 6081

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ Spānija
  2. ↑ «Spain – Properties inscribed on the World Heritage List». UNESCO. Skatīts: 2010. gada 17. septembris.
  3. ↑ «Report of the Rapporteur». UNESCO. 1984. gada 2. novembris. Skatīts: 2010. gada 17. septembris.
  4. ↑ «Historic Centre of Cordoba». UNESCO.
  5. ↑ «Alhambra, Generalife and Albayzín, Granada». UNESCO.
  6. ↑ «Burgos Cathedral». UNESCO.
  7. ↑ «Works of Antoni Gaudí». UNESCO.
  8. ↑ «Monastery and Site of the Escurial, Madrid». UNESCO.
  9. ↑ «Cave of Altamira and Paleolithic Cave Art of Northern Spain». UNESCO.
  10. ↑ «Old Town of Segovia and its Aqueduct». UNESCO.
  11. ↑ «Monuments of Oviedo and the Kingdom of the Asturias». UNESCO.
  12. ↑ «Santiago de Compostela (Old Town)». UNESCO.
  13. ↑ «Old Town of Ávila with its Extra-Muros Churches». UNESCO.
  14. ↑ «Mudejar Architecture of Aragon». UNESCO.
  15. ↑ «Historic City of Toledo». UNESCO.
  16. ↑ «Garajonay National Park». UNESCO.
  17. ↑ «Old Town of Cáceres». UNESCO.
  18. ↑ «Cathedral, Alcázar and Archivo de Indias in Seville». UNESCO.
  19. ↑ «Old City of Salamanca». UNESCO.
  20. ↑ «Poblet Monastery». UNESCO.
  21. ↑ «Archaeological Ensemble of Mérida». UNESCO.
  22. ↑ «Royal Monastery of Santa María de Guadalupe». UNESCO.
  23. ↑ «Routes of Santiago de Compostela: Camino Francés and Routes of Northern Spain». UNESCO.
  24. ↑ «Doñana National Park». UNESCO.
  25. ↑ «Historic Walled Town of Cuenca». UNESCO.
  26. ↑ «La Lonja de la Seda de Valencia». UNESCO.
  27. ↑ «Pyrénées - Mont Perdu». UNESCO.
  28. ↑ «Las Médulas». UNESCO.
  29. ↑ «Palau de la Música Catalana and Hospital de Sant Pau, Barcelona». UNESCO.
  30. ↑ «San Millán Yuso and Suso Monasteries». UNESCO.
  31. ↑ «Prehistoric Rock Art Sites in the Côa Valley and Siega Verde». UNESCO.
  32. ↑ «Rock Art of the Mediterranean Basin on the Iberian Peninsula». UNESCO.
  33. ↑ «University and Historic Precinct of Alcalá de Henares». UNESCO.
  34. ↑ «Ibiza, Biodiversity and Culture». UNESCO.
  35. ↑ «San Cristóbal de La Laguna». UNESCO.
  36. ↑ «Archaeological Ensemble of Tárraco». UNESCO.
  37. ↑ «Palmeral of Elche». UNESCO.
  38. ↑ «Roman Walls of Lugo». UNESCO.
  39. ↑ «Catalan Romanesque Churches of the Vall de Boí». UNESCO.
  40. ↑ «Archaeological Site of Atapuerca». UNESCO.
  41. ↑ «Renaissance Monumental Ensembles of Úbeda and Baeza». UNESCO.
  42. ↑ «Aranjuez Cultural Landscape». UNESCO.
  43. ↑ «Vizcaya Bridge». UNESCO.
  44. ↑ «Teide National Park». UNESCO.
  45. ↑ «Tower of Hercules». UNESCO.
  46. ↑ «Cultural Landscape of the Serra de Tramuntana». UNESCO.
  47. ↑ «Heritage of Mercury. Almadén and Idrija». UNESCO.
  48. ↑ «Antequera Dolmens Site». UNESCO.
Kultūra
Daba
Jaukti
Valstis sadalītas UNESCO Pasaules mantojuma 5 ģeogrāfiskajās zonās: Arābu valstis, Āfrika, Eiropa un Ziemeļamerika un Latīņamerika un Karību reģions.
Arābu valstis
Āfrika
Āzija un
Klusais okeāns
Eiropa un
Ziemeļamerika
Latīņamerika un
Karību reģions
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=UNESCO_Pasaules_mantojuma_vietas_Spānijā&oldid=3977915"