Alus piens

Vikipēdijas lapa

Alus piens, siltalus, karsēklis jeb bieķēzis (no vācu: Bierkäse — 'alus siers') ir dzēriens, ko gatavo savārot vai sajaucot kopā karstu pienu ar alu, reizēm iedrupinot iekšā arī maizi. Dzēriens dažkārt arī saukts par tirgus alu, jo to mēdza gatavot no iepriekšējā dienā tirgū pirkta alus.[1]

Pirmās ziņas par dzēriena gatavošanu Latvijā ir no vēlīnajiem viduslaikiem. 17. gadsimtā Rozins Lentilijs apcerējumā „Šis tas ievērības cienīgs par Kurzemi” raksta:

Viņi taisa tā saucamo alus sieru (Bierkäse) un šādā kārtā: liek govs pienu vārīties podā, pienam uzvāroties, pastāvīgi pielej līdzīgu vairumu alus, tā ka podā beidzot paliek tikpat daudz šķidruma, kā sākumā bij ieliets piens. Tas nu ir diezgan patīkams dzēriens, ko bez kaites sniedz arī slimiem drudža slāpēs un karstumā.[1]

Līdzīgs dzēriens gatavots arī Igaunijā, Somijā un Zviedrijā. Igaunijā alus karstajā pienā iekults, un dažkārt tajā iedrupināta arī apgrauzdēta maize, bet Dienvidigaunijā — siers. Savukārt Somijā un Zviedrijā alus iebiezināts ar sieru un maizi.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Linda Dumpe. Latviešu tradicionālā piensaimniecība. Rīga : Latvijas vēstures institūta apgāds, 1998. 183.—184. lpp. ISBN 978-9984-60-172-4. Skatīts: 2020. gada 27. janvārī.