Amūras Baltija

Vikipēdijas lapa
Amūras Baltija
ciems
Амуро-Балтийск
Amūras Baltija (Krievija)
Amūras Baltija
Amūras Baltija
Amūras Baltija (Amūras apgabals)
Amūras Baltija
Amūras Baltija
Koordinātas: 53°30′27″N 126°47′43″E / 53.50750°N 126.79528°E / 53.50750; 126.79528Koordinātas: 53°30′27″N 126°47′43″E / 53.50750°N 126.79528°E / 53.50750; 126.79528
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Federālais apgabals Tālo Austrumu federālais apgabals
Federācijas subjekts Amūras apgabals
Dibināts 1907
Iedzīvotāji (2018)
 • kopā 199
Laika josla UTC (UTC+9)
Pasta indekss 676201

Amūras Baltija vai Amurobaltijska (krievu: Амуро-Балтийск) ir latviešu dibināts ciems Krievijas Federācijas Amūras apgabala Zejas rajonā. Atrodas Urkanas, Zejas pietekas, krastos 50 kilometru attālumā no Zejas pilsētas.

Ciems dibināts 1907. gadā. 2016. gadā tajā bija 207 iedzīvotāji. Ciems ir Amūras Baltijas ciema padomes centrs. Ciemā darbojas feldšeru-akušieru punkts, kultūras nams, pasts un vairāki veikali.[1] Ciems atrodas desmit kilometru attālumā no apgabala nozīmes autoceļa, kas savieno līdzās Transsibīrijas dzelzceļa maģistrālei esošo Tigdu ar rajona centru Zeju.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amūras Baltija ir viena no trim 1907. gadā latviešu kolonistu izveidotajām apdzīvotajām vietām Zejas rajonā. Pārējās ir netālā Aizupe (Aizupenka) un Vidussala (Sredņe-Ostrovnaja), kas izveidota uz salas Zejas upē iepretim Ovsjankai.[2] Pirmie ieceļotāji Zejas koloniju grupā bijuši no Jēkabpils apriņķa, vēlāk apmetušies ieceļotāji no Suntažiem un Kastrānes. 1912. gadā Amūras Baltijā atvērta skola, kurā no 1914. līdz 1938. gadam par skolotāju strādāja Pēteris Lakstīgals.[3] Ciema garīgo aprūpi veikuši Vladivostokas luterāņu mācītāji, kas regulāri apmeklējuši Zejas apvidus kolonijas.[3]

Atbilstoši 1928. gada datiem kolonijā bijušas 36 saimniecības (Aizupē - 30, Vidussalā - 10), bet 1936. gadā tur darbojies kolhozs "Trieciennieks".[4]

PSRS Lielā terora laikā NKVD "latviešu operācijas" genocīdā 1937. un 1938. gadā daudzi ciema iedzīvotāji, arī skolotājs Lakstīgals, represēti, ieslodzījumā spīdzināti un nošauti.[3][5][6]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Культурно-историческое наследие села. Амуро-Балтийск». 2014. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 24. Augustsss. Skatīts: 2018. gada 25. oktobris.
  2. Vilberts Krasnais. Latviešu kolonijas. Rīga : Latvju Nācionālās Jaunatnes Savienība, 1938. 324. lpp.
  3. 3,0 3,1 3,2 Erna Lakstīgala. «Так было», 1997. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 17. Marts. Skatīts: 2018. gada 24. oktobris.
  4. Vilberts Krasnais. Latviešu kolonijas. Rīga : Latvju Nācionālās Jaunatnes Savienība, 1938. 363.–365. lpp.
  5. «Книга памяти Амурской области. Список репрессированных из села Амуробалтийск». 2015. gada 24. novembris. Skatīts: 2018. gada 25. oktobris.
  6. «Книга памяти Амурской области. Список репрессированных из села Овсянка». 2015. gda 24. novembris. Skatīts: 2018. gada 25. oktobris.