Suntaži

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Suntaži
Lielciems
Suntažu muižas pils
Suntažu muižas pils
Suntaži (Latvija)
Suntaži
Suntaži
Koordinātas: 56°54′15″N 24°55′48″E / 56.90417°N 24.93000°E / 56.90417; 24.93000Koordinātas: 56°54′15″N 24°55′48″E / 56.90417°N 24.93000°E / 56.90417; 24.93000
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Ogres novads
Pagasts Suntažu pagasts
Vēsturiskie
nosaukumi
vācu: Sunzel
Administrācija
 • Pagasta pārvaldes vadītājs Valdis Ancāns
Augstums 65 m
Iedzīvotāji (2015)[1]
 • kopā 771
Pasta nodaļa LV-5060 Suntaži
Suntaži Vikikrātuvē

Suntaži ir ciems Ogres novadā, Suntažu pagasta centrs. Izvietojušies pie Abzes ietekas Mazajā Juglā autoceļu P8 (InciemsSiguldaĶegums) un P4 (RīgaJuglaĒrgļi) krustojumā 25 km no novada centra Ogres un 60 km no Rīgas. Līdz 2007. gadam caur Suntažiem bija Rīgas—Ērgļu dzelzceļš ar dzelzceļa staciju Suntaži.

Suntažos atrodas vidusskola, Suntažu sanatorijas internātpamatskola, kultūras nams, bibliotēka, pagasta un skolas muzejs, luterāņu baznīca, katoļu baznīca. Ievērojami objekti ir Suntažu muižas pils, piemineklis «Svešumā dzītajiem» (1941. un 1949. gadā izsūtītajiem), piemiņas vieta «Eņģelīšu birzs» (1905. gada revolūcijas upuriem) un publiskā observatorija «Kaltiņi».

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Suntaži ir sena Vidzemes lībiešu apdzīvota vieta, kas netieši pieminēta jau Latviešu Indriķa hronikā.[2]

1223. gadā bīskaps Alberts uzcēla Suntažu pili un baznīcu.[3]

1457. gada rakstos tie minēti kā Rīgas domkapitulam piederīgs īpašums.

Livonijas kara laikā 1566. gadā Suntažu pilsnovadu ieguva pēdējais Rīgas domdekāns Jakobs Meks.

Mainoties varām un gadsimtiem, bijusī pils, 1816. gadā muiža nonāca Hānenfeldu dzimtas īpašumā. 1. pasaules kara laikā Hānenfeldi aizbrauca uz Vāciju.

Pēc 1920. gada agrārās reformas muižas pilī atvēra Suntažu skolu, un tā tur atrodas arī tagad.[3]

No 1920. līdz 1940. gadam Suntažu pagasts ietilpa Rīgas apriņķī.

1934. gadā Suntažiem piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu.

1948. gadā piespiedu kolektivizācijas laikā uz 8 mazu lauksaimniecības arteļu bāzes izveidojās kolhozs "Suntaži", kas savas pastāvēšanas beigu posmā sasniedza relatīvi augstu labklājības līmeni un attīstījās spēcīgas palīgražošanas nozares.[4]

Ievērojamas vietas un objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Suntažu muižas pils[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gadsimta sākumā pils bija vienstāva ar diviem četrstūrveida torņiem. Pēc pils nodedzināšanas 1905. gadā pili atjaunoja, pārbūvēja par divstāvu ēku ar cokolstāvu, krāsota dzeltenā dzeltenā krāsā, ar sarkanu dakstiņu jumtu. Jumta nošķēluma vietās abos galos ir astoņstūra torņi. Pils sienas celtas no laukakmens.

Pēc agrārās reformas 1920. gadā Suntažu muižas pili atsavināja iepriekšējiem īpašniekiem un tajā iekārtoja Suntažu sešu klašu pamatskolu, kas 1952. gadā pārtapa par Suntažu vidusskolu. 1984. gadā ēkai uzcēla piebūvi ar mācību kabinetiem un sporta zāli. 1961. gadā Suntažos darbu uzsāka internātskola, sākumā vidusskolas telpās, pēc tam savās - tikko uzceltajās. Pašlaik tā ir sanatorijas internātskola. [5]

Suntažu luterāņu baznīca[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Suntažu evaņģēliski luteriskā baznīca un draudzes kapi 3,7 ha platībā ar apbedījumu vietām no visiem apkārtējiem pagastiem. Blakus luterāņu baznīcai kapos guldīti ap 1300 padomju karavīru. Tagadējā mūra baznīca uzcelta 1782. gadā. 1906. gadā beidza pārbūvēt baznīcas altāri, un baznīca ieguva tagadējo izskatu. Tagadējo zvanu ar uzrakstu "Kas tu šodien dzirdi manu balsi, nenocietini savu sirdi" uzstādīja 1937. gadā mācītāja Zundes laikā. Pēc 2. pasaules kara baznīca vairākkārt izdemolēta un aplaupīta. Tagad baznīca pamazām tiek atjaunota. Baznīcā ir elektriskās ērģeles, kuras dāvināja Čikāgas draudze.[6]

Piemiņas vieta "Eņģelīšu birzs"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piemiņas vieta 1905. gada revolūcijas upuriem "Eņģelīšu birzs". Soda ekspedīcija ieradās Suntažos 1905. gada janvārī, lai sodītu buntavniekus. Eņģelīšu birzī aiz luterāņu baznīcas Abzes krastā pie bērziem piesietus nošāva 11 revolucionārus. Atceroties šos notikumus, tika atjaunota bērzu birztaliņa upes krastā, un uzstādīts piemineklis nošautajiem.[7]

Piemineklis "Svešumā dzītajiem"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1941. un 1949. gada deportāciju piemineklis «Svešumā dzītajiem» (tēlnieks Jānis Karlovs).

Suntažu Vissvētākās Trīsvienības katoļu baznīca[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1996. gada 8. novembrī suntažnieka Jāņa Millera vadībā sākās baznīcas celtniecība. Tad darbi uz laiku tika pārtraukti, bet 2006. gadā tie atsākās. 2009. gada 19. jūlijā, klātesot Viņa Eminencei kardinālam Jānim Pujātam, tika iesvētīta Suntažu Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca. Dievnama greznākā rota ir altāris, kas būvēts franču baroka stilā. Kopš 2009. gada jaunu mājvietu Suntažu katoļu baznīcā radis arī zvans, kas bijis kopā ar Ilūkstes ticīgajiem priekos un bēdās un aicinājis tos uz dievkalpojumiem 225 gadus.[8]

Publiskā observatorija "Kaltiņi"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

SIA StarSpace ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kura dibināta 2008. gada sākumā. SIA StarSpace viens no galvenajiem mērķiem ir astronomijas popularizēšana un sabiedrības izglītošana astronomijā un ar to saistītajās nozarēs. Jau šobrīd tas tiek darīts ar vortāla www.starspace.lv palīdzību, kurā ar astronomiju saistītā informācija tiek atjaunota ikdienas.[9]

Suntažu dzelzceļa stacija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Suntaži (stacija)

Suntažu stacija tika atklāta 1935. gadā, līdz ar dzelzceļa līnijas Rīga—Ērgļi posma līdz Suntažiem atklāšanu. Divstāvu stacijas mūra ēku, kura celta 1937. gadā, projektējis Jānis Šarlovs (1875—1940). Stacijas ēka gājusi bojā kara laikā, nav saglabājies arī 1939. gadā celtais ūdenstornis. Pēc kara uzbūvēta jauna, mazāka stacijas ēka, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Stacijā bija 3 sliežu ceļi, bet īsi pirms slēgšanas un sliežu demontāžas bija divi. Stacijas Ērgļu virziena sliežu izvērsumu šķērsoja autoceļš P4 Rīga—Ērgļi. Stacija tika slēgta un sliedes nojauktas 2009. gadā. Stacijas ēka mūsdienās netiek izmantota.

Suntažu pareizticīgo baznīca - 1909.g. celtais dievnams mūsdienās ir pussabrucis.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita dinamika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Iedzīvotāji
1989 1121
2014 1065

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Vietvārdu datubāze
  2. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  3. 3,0 3,1 Ceļvedis "Ogre", Jānis Strēlnieks, 145. lpp., ISBN 9984-9259-0-0
  4. Suntažu pagasta brošūra, Dzidra Sproģe, 5. lpp.,
  5. Ceļvedis "Ogre", Jānis Strēlnieks, 151. -152. lpp., ISBN 9984-9259-0-0
  6. Ceļvedis "Ogre", Jānis Strēlnieks, 153. lpp., ISBN 9984-9259-0-0
  7. Ceļvedis "Ogre", Jānis Strēlnieks, 154. lpp., ISBN 9984-9259-0-0
  8. http://www.latvijascentrs.lv/lv/161/315/
  9. http://www.starspace.lv/lv/observatorija/par-starspace.html

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]