Anžū salas
| Anžū salas | |
|---|---|
 Beļkova salas krasts | |
  Anžū salas  Anžū salas  Anžū salas | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | starp Laptevu jūru un Austrumsibīrijas jūru |
| Koordinātas | 75°28′N 143°00′E / 75.467°N 143.000°EKoordinātas: 75°28′N 143°00′E / 75.467°N 143.000°E |
| Arhipelāgs | Jaunsibīrijas salas |
| Salu skaits | ~14 |
| Platība | 29 000 km² |
| Garums | 435 km |
| Augstākais kalns |
Malahatintass 361 m |
| Administrācija | |
 Krievija | |
| Federācijas subjekts | Sahas republika |
| Lielākā pilsēta | Severnijkļevera |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 250 (2019) |
 Anžū salas Vikikrātuvē | |
Anžū salas (krievu: острова Анжу, jakutu: Анжу арыылара) ir neapdzīvotu salu grupa Krievijas Federācijas galējos ziemeļos Ziemeļu Ledus okeānā, Jaunsibīrijas salu arhipelāgā, tā galvenā sastāvdaļa.[1] Administratīvi ietilpst Sahas Republikas Bulunas ulusā. Salu teritorija uz austrumiem no 140° meridiāna kopš 2018. gada 2. marta ietilpst valsts dabas liegumā «Jaunsibīrijas salas».[2]
Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Salas stiepjas 430 km garumā rietumu—austrumu virzienā. Rietumos to krastus apskalo Laptevu jūra, austrumos — Austrumsibīrijas jūra. Dienvidos Saņņikova šaurums tās atdala no Ļahova salām. Salu grupā ietilpst trīs galvenās salas — Koteļnija, Jaunsibīrija un Beļkova sala, kā arī ap 10 nelielu saliņu, lielākās no kurām ir Žeļezņakova sala, Matara un Nanosnoja. Salas veido galvenokārt irdeni mūžīgā sasaluma ieži un fosilais ledus. Pamatieži galvenokārt kaļķakmens un slāneklis. Salu krasti pakļauti intensīvam termoabrāzijas procesam. Krastu nogāzēs, ko veido fosilo ledu sedzoša smilts un māla augsne, bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas; mamutu kaulu ieguve ir faktiski vienīgā saimnieciskā darbība salās. Reljefs līdzens, augstākais paugurs ir Malahatintass (361 m) Koteļnijas dienvidos. Ainavā pārsvarā tundra un arktiskais tuksnesis.[3]
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Koteļnijas salu 1771. gadā atklāju krievu rūpnieks Ivans Ļahovs, bet pārējās 19. gadsimta sākumā citi mednieki un mamutu kaulu vācēji. Nosauktas par godu Arktikas pētniekam Pjotram Anžū, kurš 1820. gadā vadīja ekspedīciju, kas sastādīja pirmo pilnīgo salu karti.
Salās nav pastāvīgo iedzīvotāju, armijas bāzi Severnijkļeveru, lidlauku Tempu un polārstacijas Ostrovkoteļniju un Saņņikovu apkalpo personāls rotācijas kārtībā. Agrāk salās darbojās arī polārstacijas Misrožina, Mispescovija un Zemļa Bunge.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Anžū salas». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 50. lpp.
- ↑ «"Новосибирские острова" - государственный природный заказник федерального значения». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 26. janvārī. Skatīts: 2021. gada 11. februārī.
- ↑ Определение "Анжу острова" в Большой Советской Энциклопедии
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Anžū salas.