Andrejs Šuvalovs (galminieks)
| ||||||||||||
Andrejs Šuvalovs (krievu: Андрей Петрович Шувалов; 1802—1873) bija Krievijas impērijas diplomāts, Galma kantora prezidents ķeizara Nikolaja I laikā, vēlāk galma virshofmaršals (1858), virskambarkungs (1868). Rundāles pils mantinieces Teklas Platonovas vīrs.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1802. gadā ģenerālleitnanta Pētera Šuvalova ģimenē. 1823. gadā viņu kā aktuāristu (reģistrātoru) nosūtīja uz Krievijas impērijas Neapoles sūtniecību, tad uz Vīnes sūtniecību. Tur viņš iepazinās ar jauno atraitni kņazieni Teklu Platonovu, viņas dēļ pameta darbu un devās uz Florenci, kur viņi kopā nodzīvoja gadu, 1826. gada novembrī Leipcigā apprecējās un apmetās uz dzīvi Pēterburgā. Pēterburgā dzima viņu bērni Pēteris (1827—1889), Sofija (1829—1912), Pāvils (1830—1908) un Olga (1833—1859).
No 1829. līdz 1838. gadam strādāja Krievijas impērijas Ārlietu ministrijas Āzijas departamentā, tika paaugstināts par galma kambarkungu (1830) un ceremonijmeistaru (1833). 1834. gadā Šuvalovi nopirka namu Moikas krastmalā 90/1 Pēterburgā, kur bieži pulcējās augstākā sabiedrība, to skaitā dzejnieks Puškins.
Civilajā dienestā viņu paaugstināja par īsteno valsts padomnieku (1837), bet galmā par hofmaršalu (1844). Kopš 1847. gada viņš pārvaldīja ķeizara Nikolaja I un viņa sievas nekustamos īpašumus Pēterburgā un tās apkārtnē. 1850. gadā viņu paaugstināja par galma virshofmaršalu un iecēla par Galma kantora prezidentu, 1852. gadā par Ziemas pils pārvaldnieku.
1858. gadā grāfu Šuvalovu iecēla par galma virshofmaršalu, 1868. gadā par virskambarkungu. Pēc pensionēšanās ārstējās Karlsbādes kūrortā, kur mira no plaušu karsoņa 1873. gadā.