Andris Daņiļenko

Vikipēdijas lapa
Andris Daņiļenko
Galvenā informācija
Dzimis 1959. gada 12. februārī (65 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Ventspils, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Žanri popmūzika
Nodarbošanās dziedātājs
Instrumenti balss
Darbības gadi 1975—pašlaik
Darbība ar Latvijas Televīzijas un radio estrādes orķestris

Andris Daņiļenko (1959) ir latviešu estrādes dziedātājs un vokālais pedagogs.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1959. gada 12. februārī Ventspilī. Mācījās Ugāles vidusskolā, tad Rīgas kultūras darbinieku tehnikumā par pūtēju un estrādes orķestra diriģentu. Bija Salacgrīvas ansambļa "Barometrs" solists. 1984. gadā viņš sāka studēt Latvijas valsts konservatorijas Gurija Antipova vokālistu klasē. 1989. gadā kļuva par Latvijas Radio estrādes orķestra štata solistu, dziedāja tolaik populāro latviešu likteņdziesmu un ziņģu repertuāru. 1993. gadā Daņiļenko sarīkoja savu pirmo lielo solokoncertu, dziedot Rīgas Kongresu namā Latvijas radio bigbenda pavadībā.

Strādāja par dziedāšanas skolotāju skolā Rīdze un Rīgas Kultūru vidusskolā, vēlāk savā vokālajā studijā Vivo, kopš 2001. gada māca dziedāšanu Nacionālā teātra aktieriem.[1]

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Staburadze ‎(LP, RiTonis, 1991)
  • Ziemassvētki ar Andri Daņiļenko (kasete, Balss, 1995)
  • Ziemassvētku dziesmas ‎(kasete, Latvijas Radio, 1998)
  • Raimonds Pauls. Svētvakars ‎(kasete, Latvijas Radio, 1999)
  • Gunārs Freidenfelds. Piparkūku pipari [kopā ar ansambli “Dzeguzīte”] (CD, Mikrofona ieraksti, 2012)
  • Meitenei ar sārtām lūpām ‎(CD, Izklaides producentu grupa 7, 2017)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Andris Daņiļenko tagad un pirms 25 gadiem! Daiga Mazvērsīte 2017. gada 23. oktobrī