Anna Zariņa

Šis raksts ir par Latvijas arheoloģi. Par citiem cilvēkiem ar uzvārdu Zariņa skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Anna Zariņa Personīgā informācija Dzimusi 1921. gada 1. augustā Veselavas pagasts, Cēsu apriņķis, Latvija Mirusi 2015. gada 10. martā (93 gadi) Tautība latviete Dzīvesbiedrs Jānis Zariņš

Zinātniskā darbība Zinātne Arheoloģija Alma mater Latvijas Lauksaimniecības akadēmija

Anna Zariņa (dzimusi Ruņģe, 1921—2015) bija latviešu arheoloģe, habilitētā vēstures doktore (1993), Latvijas Zinātņu akadēmijas emeritētā zinātniece. Veikusi arheoloģiskajos izrakumos iegūto tekstīliju izpēti un seno apģērbu rekonstruējumus, analizējusi 470 tekstīliju paraugus no 25 lībiešu senkapiem Laukskolas, Mārtiņsalas, Vējstūru un Lielvārdes kapulaukos.

Dzīvesgājums

Dzimusi 1921. gada 1. augustā Veselavas pagasta Mežgaiļu mājās kā jaunākais bērns piecu bērnu ģimenē. Mācījās Veselavas pamatskolā un Priekuļu lauksaimniecības vidusskolā (1935–1940). Kaucmindes mājturības skolā (1941–1944) ieguva zināšanas par tekstīliju darināšanu un etnogrāfa Arvīda Dzērvīša (1897–1942) un arheologa Valdemāra Ģintera (1899–1979) darbu iespaidā sāka interesēties par Latvijas iedzīvotāju tautas tērpu vēsturi. Studijas pabeidza Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Lauksaimniecības un mājturības fakultātē 1946. gadā un pieteicās darbā Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstures un materiālās kultūras institūta etnogrāfu grupā.

Piedalījās Elvīras Šnores vadītajos izrakumos Kivtu kapulaukā, Asotes un Šelupinku pilskalnos. Vadīja izrakumus Višķu Kampānu–Kusiņu kapulaukā 1959. gadā. Ar seno latgaļu apģērba pētījumu 1962. gadā aizstāvēja vēstures zinātņu kandidātes grādu.

Veica arheoloģiskos izrakumus Pļaviņu hidroelektrostacijas ūdenskrātuves zonā Piģēnu apmetnē, no 1963. gada Sēlpils pilskalna nogāzē un Sēlpils kapulaukā (1964—1965). Izrakumus turpināja Rīgas hidroelektrostacijas izbūves teritorijā (1966–1975). Vadīja lielas ekspedīcijas Salaspils Mārtiņsalā, Laukskolā un Vējstūros. Izpētīja 6,2 hektārus lielo Laukskolas senvietu kompleksu ar Daugavas līvu kapulauku. No 1976. līdz 1981. gadam strādāja Lielvārdes senvietu kompleksā, veica izrakumus 1. gadu tūkstoša pr. Kr. nocietinātajā Lielvārdes Dievukalna apmetnē. Vadīja izrakumumus arī projektētās Daugavpils HES ūdenskrātuves zonā. Izpētīja Indricas ordeņa nocietinājumu ar diviem hronoloģiski atšķirīgiem muižas apbūves kompleksiem, kā arī 1. gadu tūkstoša pr. Kr. apmetnes Indricā un Slobodā. Kopā ar arheoloģi Zigrīdu Apalu veica izrakumus Ģūģeru kapulaukā Priekuļu novadā. Par darbu kopumu "Latvijas teritorijas iedzīvotāju apģērbs 7.–13. gs." 1993. gadā Annai Zariņai piešķīra Dr. habil. hist. grādu un 1996. gadā viņa kļuva par valsts emeritēto zinātnieci.

Mirusi 2015. gada 10. martā, apglabāta Veselavas kapos.

Darbi

Anna Zariņa ir uzrakstījusi sešas monogrāfijas, vairāk nekā 200 publikāciju, vadījusi 32 izrakumus 14 arheoloģiskajos pieminekļos. Daudzkārt piedalījusies starptautiskos kongresos un konferencēs, viņas darbi par Latvijas seno iedzīvotāju apģērbu publicēti Čehijā, Dānijā, Vācijā, Krievijā un Zviedrijā.

• Seno latgaļu apģērbs. Rīga: Zinātne, 1970. - 217. lpp.
• Latvijas PSR arheoloģija. Rīga: Zinātne, 1974. (līdzautore)
• Elvīra Šnore, Anna Zariņa. Senā Sēlpils. Rīga: Zinātne, 1980. - 236 lpp.
• Lībiešu apģērbs 10.–13. gs. Rīga: Zinātne, 1988. - 111. lpp.
• Apģērbs Latvijā 7.–17. gs. Rīga: Zinātne, 1999. - 159. lpp.
• Salaspils Laukskolas kapulauks. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2006. - 463 lpp.

Apvalvojumi un pagodinājumi

• Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Prezidija prēmija (1970)
• LPSR valsts prēmija (1976)
• Triju Zvaigžņu ordenis, 4. šķira (2011)