Indricas ordeņa nocietinājums

Indrica (Indriza) 1854. gada kartē.

Indricas ordeņa nocietinājums (vācu: Nederitz, poļu: Indryca) bija Livonijas ordeņa Daugavpils komturejas nocietinājums Stirnupes labajā krastā pie Polockas kņazistes, vēlāk Lietuvas dižkunigaitijas robežas. Līdz mūsdienām saglabājies vienīgi zemes valnis un daži mūra fragmenti Kalniešu pagastā.

Vēsture

1471. gadā Indricā notika Daugavpils komtura un Rēzeknes fogta sarunas ar Polockas vaivadu par tirdzniecības sakaru attīstīšanu. Livonijas ordeņa mestrs 1533. gadā Indricu izlēņoja bruņiniekam Plāteram. Livonijas kara laikā Krāslavu ieņēma Krievijas caristes karaspēks. 1582. gada Jamas Zapoļskas miera līgumā Indrica nav pieminēta, pēc līguma noslēgšanas Krāslavas pilsnovads tika iekļauts Pārdaugavas hercogistes, vēlāk Inflantijas vaivadijas teritorijā. Plāteru dzimta Indricas pilī saimniekoja līdz 1729. gadam, kad par tās rezidenci kļuva Krāslavas muižas pils. Indricas muiža palika Plāteru īpašumā līdz pat 1920. gada agrārajai reformai, bet sākotnējās ēkas vairs netika atjaunotas un pamazām sabruka.

Arheoloģisko izrakumu rezultāti

1926. gadā Indricas pilskalnu uzmērīja Ernests Brastiņš. 1982.-1985. gadā Indricas ordeņa nocietinājuma vietā notika arheoloģiskie izrakumi. Indricas nocietinājums atradās pakalnā pie Daugavpils-Polockas lielceļa 300 metru attālumā no Daugavas labā krasta. Cietokšņa rietumu pusi aizsargāja trīs metrus dziļš un ap 10 metrus garš aizsarggrāvis.

Sakotnēji šajā pilskalnā atradusies koka pils, bet 1530. gados uzbūvēta mūra pils no laukakmeņiem, bet pagrabu būvē izmantoti arī ķieģeļi. Tās izmēri bija 18х12 metri, sienu biezums 1,2 metri. Ziemeļrietumu pusē atradās 6х6 metrus liels kvadrātveida tornis ar pagrabu zem tā. Ziemelrietumos bija ieeja, bet pie ziemeļu sienas bija iebūvēta krāsns. Pilskalna ziemeļu daļā atradās saimniecības ēkas.