Anrī Muasāns

Vikipēdijas lapa
Anrī Muasāns
Henri Moissan
Anrī Muasāns
Personīgā informācija
Dzimis 1852. gada 28. septembrī
Valsts karogs: Francija Parīze, Francija
Miris 1907. gada 20. februārī (54 gadi)
Valsts karogs: Francija Parīze, Francija
Pilsonība Karogs: Francija Francija
Paraksts
Zinātniskā darbība
Zinātne ķīmija, farmācija
Sasniegumi, atklājumi pētījis un izdalījis fluoru
Apbalvojumi Nobela prēmija ķīmijā (1906)

Ferdinands Frederiks Anrī Muasāns (franču: Ferdinand Frederick Henri Moissan; dzimis 1852. gada 28. septembrī, miris 1907. gada 20. februārī) bija Francijas ķīmiķis un farmaceits. 1906. gadā ieguva Nobela prēmiju ķīmijā par fluora pētīšanu un izdalīšanu, kā arī elektriskās krāsns pielāgošanu zinātniskajiem nolūkiem.

1886. gadā Anrī Muasāns Farmācijas skolā kļuva par toksikoloģijas profesoru, bet 1889. gadā par neorganiskās ķīmijas profesoru. 1900. gadā Sorbonā kļuva par neorganiskās ķīmijas profesoru. 1884. gadā Muasāns sāka pētīt fluora savienojumus. Divus gadus vēlāk elektrolīzes rezultātā no kālija hidrogēnfluorīda (KHF2) šķīduma fluorūdeņražskābē ieguva fluoru. Viņš pētīja iegūtā ķīmiskā elementa īpašības un reakcijas ar citiem elementiem.

1892. gadā izstrādāja elektriskā loka krāsni, kuru izmantoja, lai iegūtu daudzus jaunus ķīmiskos savienojumus un iztvaicētu vielas, kuras pirms tam tika uzskatītas par neiztvaicējamām. Anrī Muasāns izstrādāja komerciāli izdevīgu acetilēna ražošanas metodi. Pats Muasāns apgalvoja, ka 1893. gadā savā darbnīcā ir ieguvis dimantus, bet tas mūsdienās ir apšaubīts.

Ievērojamākie Muasāna zinātniskie darbi ir Le Four électrique (1897; "Elektriskā krāsns"), Le Fluor et ses composés (1900; "Fluors un tā savienojumi") un Traité de chimie minérale, 5 sēj. (1904–06; "Attieksme pret neorganisko ķīmiju").

Ir izvirzītas teorijas, ka Muasāns ir miris no saindēšanas ar fluoru, bet oficiālais nāves iemesls ir akūts apendicīts.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]