Hermanis Štaudingers

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Hermanis Štaudingers

Hermanis Štaudingers (Hermann Staudinger, dzimis 1881. gada 23. martā Vormsā; miris 1965. gada 8. septembrī Freiburgā) - vācu ķīmiķis. 1922. gadā izskaidroja makromolekulu eksistenci, ko aprakstīja kā polimēru ķēdes, sastāvošas no daudziem vienādiem posmiem. Par šo atklājumu 1953. gadā saņēma Nobela prēmiju. Atklājis ketēnus un tā saucamo Štaudingera reakciju.

Dzimis Vormsā. 1903. gadā beidza Halles universitāti. Strādājis Strasbūras universitātē, Karlsrūes universitātē un ETH Cīrihē. Nobela prēmijas laureāts Lavoslavs Ružička bija Štaudingera skolnieks.

1927. gadā apprecējies ar latviešu bioloģi Magdu Voitu.[1] Viņa dzīvesbiedre palīdzējusi Štaudingeram zinātniskajā darbā un devusi lielu ieguldījumu viņa teoriju apstiprināšanā.[2] 1997. gadā Ropažu kapsētā uzstādīta piemiņas zīme Štaudingeriem.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ogilvie, Marilyn Bailey; Harvey, Joy Dorothy (2000). The Biographical Dictionary of Women in Science: L-Z. New York, New York: Taylor & Francis. ISBN 978-0-415-92040-7.
  2. No Latvijas aizejot pasaulē
  3. Magda Štaudingere – Voita
Priekštecis:
Arčers Mārtins
Ričards Sings
Nobela prēmija ķīmijā
1953
Pēctecis:
Lainuss Polings