Hermanis Štaudingers

Vikipēdijas lapa
Hermanis Štaudingers

Hermanis Štaudingers (vācu: Hermann Staudinger, dzimis 1881. gada 23. martā Vormsā; miris 1965. gada 8. septembrī Freiburgā) bija vācu ķīmiķis. 1922. gadā izskaidroja makromolekulu esamību, ko aprakstīja kā no daudziem vienādiem posmiem veidotas polimēru ķēdes. Par šo atklājumu 1953. gadā saņēma Nobela prēmiju. Atklājis ketēnus un tā saucamo Štaudingera reakciju.

Dzimis Vormsā. 1903. gadā beidza Halles Universitāti. Strādājis Strasbūras Universitātē, Karlsrūes Universitātē un ETH Cīrihē. Nobela prēmijas laureāts Lavoslavs Ružička bija Štaudingera skolnieks.

1927. gadā apprecējās ar Latvijas sūtņa Vācijā Oskara Voita meitu bioloģi Magdu Voitu.[1] Viņa dzīvesbiedre palīdzējusi Štaudingeram zinātniskajā darbā un devusi lielu ieguldījumu viņa teoriju apstiprināšanā.[2] 1997. gadā Ropažu kapsētā uzstādīta piemiņas zīme Štaudingeriem.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ogilvie, Marilyn Bailey; Harvey, Joy Dorothy (2000). The Biographical Dictionary of Women in Science: L-Z. New York, New York: Taylor & Francis. ISBN 978-0-415-92040-7.
  2. «No Latvijas aizejot pasaulē». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 25. janvārī. Skatīts: 2017. gada 9. septembrī.
  3. «Magda Štaudingere – Voita». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 27. martā. Skatīts: 2017. gada 9. septembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Priekštecis:
Arčers Mārtins
Ričards Sings
Nobela prēmija ķīmijā
1953
Pēctecis:
Lainuss Polings