Antons Buhholcs

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par Latvijas arheologu. Par citiem cilvēkiem ar uzvārdu Buhholcs skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Antons Buhholcs
Anton Buchholtz
Antons Buhholcs
Personīgā informācija
Dzimis 1848. gada 16. jūlijā
Rīga, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1901. gada 3. oktobrī (53 gadi)
Rīga, Vidzemes guberņa
Tautība vācbaltietis
Vecāki Augusts Buhholcs, Henriete Bernhofa
Brāļi Augusts (1847—1882), Aleksandrs (1851—1893), Ārends (1857—1938)
Zinātniskā darbība
Zinātne Numismātika, arheoloģija
Alma mater Latvijas Universitāte

Antons Buhholcs (vācu: Anton Buchholtz; dzimis 1848. gada 16. jūlijā Rīgā, miris 1901. gada 3. oktobrī Rīgā) bija vācbaltiešu jurists, vēstures pētnieks un kultūras darbinieks. Viens no izcilākajiem 19. gadsimta Baltijas numismātiem un arheologiem. Veica arheoloģiskos izrakumus Mārtiņsalas baznīcā un pils vietā, atrodot ap 1200 senlietu, veicis izrakumus arī citās viduslaiku un dzelzs laikmeta vēsturiskajās vietās. Viņa Baltijas monētu un medaļu kolekcijā ietilpa vairāk nekā 5000 kalumu un vairāki retumi, kas pašlaik glabājas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Rīgas skolotāja un sabiedriskā darbinieka Augusta Vilhelma Buhholca (1803—1875) un viņa sievas Henrietes, dzimušas Bernhofas (Bärnhoff) ģimenē.[1] Mācījās tēva vadītajā skolā, no 1862. gada Rīgas guberņas ģimnāzijā. 1866. gadā iestājās Tartu Universitātē, kur apguva astronomiju un jurisprudenci. No 1873. gada bija Rīgas rātes ārštata ierēdnis, Fogtu tiesas notārs un sekretārs (1874—1882), Bāriņu tiesas sekretārs (1882—1890). 1881. gadā A. Buhholcs kļuva par Rīgas pilsētas monētu kabineta konservatoru.

1890. gadā pēc Baltijas pārkrievošanas politikas jauno likumu stāšanās spēkā tika izformēta Rīgas rāte, un Buhholcs līdz ar pārējiem tās ierēdņiem bija spiests atstāt darbu. Ārpus tiešajiem darba pienākumiem Antons Buhholcs sabiedriskā kārtā pildīja dažādus amatus publiskās un privātās iestādēs, aktīvi veica arheoloģiskos izrakumus un nodarbojās ar privāto un Rīgas vēstures un senatnes pētītāju biedrības kolekciju glabāšanu un kārtošanu. 1896. gadā Rīgā notikušā X (Viskrievijas) arheoloģijas kongresa aktīvs dalībnieks.

Miris 1901. gada 3. oktobrī Rīgā, viņa zinātnisko mantojumu ieguva Rīgas vēstures un senatnes pētītāju biedrība.[2]

Zinātniskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Antons Buhholcs no visiem četriem dēliem vislabāk pārzināja tēva kolekcijas un jau studiju gados līdzīgi kā tēvs apliecināja sevi kā izcilu numismātu un daudzpusīgu vēstures pētnieku. 1873. gadā drīz pēc atgriešanās no Tērbatas Antonu Buhholcu kopā ar vecāko brāli Augustu uzņēma par Vēstures un senatnes pētītāju biedrības biedru. Kā tēva ieteikts speciālists 1874. piedalījās Vīnes monētu izsolē, kur tika izsolītas vācbaltiešu tirgotāju Gotharda Minusa un Ādolfa Preisa Baltijas monētas un medaļas. No 1874. līdz 1878. gadam kataloģizēja Rīgas pilsētas bibliotēku. 70. gadu sākumā A. Buhholcs sāka sastādīt privātās monētu un medaļu kolekcijas katalogu. 1881. gadā Antonu Buhholcu iecēla par jaunizveidotā Rīgas pilsētas monētu kabineta kuratoru. 1882./1883. gadā viņš kopā ar saviem brāļiem Aleksandru un Ārendu piedalījās Rīgas kultūrvēsturiskās izstādes organizēšanā un izstādes kataloga veidošanā. Galvenā Buhholca vadīto izrakumu vieta bija Mārtiņsala (vācu: Holme), kur tika atrastas pirmās liecības monētu kalšanai bīskapa Alberta laikā.

1893. gadā Antons Buhholcs bija viens no Rīgā organizētā X Krievijas Arheoloģijas kongresa komitejas dalībniekiem un izstādes organizētājiem. Antons Buhholcs kopā ar Rihardu Hausmanu veica arheoloģisko priekšmetu atlasi un aprakstu sastādīšanu izstādē. Viņš bija atbildīgs arī par numismātikas un medaļu kolekcijas daļu. Izstādes katalogs sniedza pilnīgāko priekšstatu par numismātikas līmeni Baltijā 19. gadsimta beigās un arī par paša Antona Buhholca kolekcijas nenovērtējamo nozīmi. Katalogā no pavisam 364 monētām un medaļām 333 bija atzīmētas kā piederīgas Antona Buhholca privātajai kolekcijai, kamēr tikai 5 nāca no Vēstures un senatnes pētītāju biedrības kolekcijas un 26 no Rīgas pilsētas monētu kabineta kolekcijas.

Mūža nogalē A. Buhholcs plānoja rakstīt Livonijas monētu vēsturi. Līdz pat pēdējai dzīves stundai tika studēti dažādu pilsētu arhīva materiāli, un nemitīgi papildinātas un apstrādātas privātās kolekcijas. Divas nedēļas pirms savas nāves A. Buhholcs iegādājās Ermitāžas numismātikas nodaļas glabātāja Jūliusa Iversena Baltijas monētu kolekciju.

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1905. gadā Vīnē pēc Vēstures un senatnes pētītāju biedrības pasūtījuma tika izkalta Antona Buhholca piemiņas medaļa. 1919. gadā A. Buhholca skolnieks un Rīgas pilsētas monētu kabineta glabātājs Heinrihs Johumsens sastādīja Antona Buhholca Baltijas monētu un medaļu katalogs manuskriptu. 2007.—2011. gadā Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja darbinieki numismātes un arheoloģes Tatjanas Bergas vadībā sagatavoja un izdeva H.Johumsena manuskripta faksimila izdevumu.

2011. gadā Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs rīkoja izstādi "Antons Buhholcs (1848—1901): numismāts un kolekcionārs". Antona Buhholca atdusas vietā Lielajos kapos tika uzstādīta jauna kapa plāksne.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Buchholtz A. Münzen und Medailen. Katalog der Ausstellung zum X archäologischen Kongress in Riga 1896. Riga, 1896, S. 213—230.
  • Buchholtz A. Über die Burg Holme und die Kirche in Holme. Sitzungsberichte der Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde der Ostseeprovinzen Russlands (turpmāk — Sb. Rig.), 1904. Riga, 1905, S. 206—222.
  • Buchholtz A., Sprekkelsen A. Bibliographie der Archaologie Liv-, Est- und Kurlands von den Anfangen bis 1913. Baltische Studien zur Archaologie und Geschichte, 1914, S. 296—415.
  • Buchholtz A. Rigasche Notmünzen aus den Jahren 1705 und 1706 auf Grund von Akten des Rigaschen Ratsarchivs. Sb. Rig. 1877/81. Riga, 1884, S. 144—148.
  • Buchholtz A. Münzfund auf dem Grundstück des Konvents zum Heiligen Geist. Sb. Rig. 1877/81. Riga, 1884, S. 178—181.
  • Buchholtz A. Über einen Fund in Lennewarden von Silberbarren, Münzen und Schmucksachen aus dem Ende des 11. Jahrhunderts. Sb. Rig. 1884. Riga, 1886, S. 35—38, 44—46.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Buchholtz, Alexander. Ein Baltisches Culturhistorisches Museum. SB Riga 1886. Riga. 1886. S. 122—140.
  • Buchholtz, Arend. Dr. August Buchholtz und seine Söhne in der Altertumsgesellschaft. Mitt. Bd. 1, Heft 3, Riga. 1939. S. 53—78.
  • Katalog der Ausstellung zum X archäologischen Kongress in Riga. Gedruckt auf Verfügen der Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde der Ostseeprovinzen Russlands. Riga: W.F. Häcker, 1896. 255 S.
  • Katalog der Rigaschen culturhistorischen Ausstellung. Veranstaltet von der Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde der Ostseeprovinzen Russlands. Riga: Müller Buchdruckerei, 1883. 244 S.
  • Pärn, Franciskus. Zur Geschichte der livländischen Numismatik. Studia Numismatica. Tallinn, 1995, S. 132—146.
  • Redlich, Friedrich A. 1939. Verzeichnis der Schriften des Dr. August Buchholtz und seiner Söhne. Mitt. Bd. 1, Heft 3. Riga, S. 4—37.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]