Antons Grāmatiņš
| ||||||||||||||||
|
Antons Grāmatiņš (dzimis 1891. gada 21. aprīlī, miris 1969. gada 16. jūlijā) bija bataljona komandieris, latviešu leģionu tieslietu darbinieks, grieķu katoļu ticības teologs (1912), Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris. Publicējis atmiņas par Kalpaka bataljona gaitām.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1891. gadā Beļavas pagastā pareizticīgo ģimenē. Pirmā pasaules kara laikā mobilizēts Krievijas armijā, dienēja Latvijas rezerves strēlnieku bataljonā (1915. gada oktobris — 1917. februāris), 2. Rīgas Latviešu strēlnieku pulkā (1917. gada februāris — marts) un 1. latviešu strēlnieku brigādes vecākais adjutants (1917. gada marts — jūlijs). Pēc tam līdz 1918. gada janvārim darbojās 12. armijas 2. Sibīrijas strēlnieku korpusa militārajā tribunālā, tad atbrīvots no aktīvā dienesta.
1919. gada 15. janvārī pievienojās Latvijas armijai kā 1. leitnants, bija 1. Latvijas neatkarības bataljona štāba priekšnieks (1919. gada 19. janvāris — marts), militārā tribunāla priekšsēdētājs (1919. gada marts — jūlijs), Militāro tribunālu departamenta vadītājs, Kara ministrs un ģenerāladvokāta tiesnesis (1919—1921), Augstākā militārā tribunāla priekšsēdētājs (1921—1927), 1927. gada jūnijā atbrīvots no aktīvā dienesta. 1922. gadā apprecējās ar Helēnu Zirnīti-Josteli, dzimuši dēls Viesturs (1920. gadā), meita Maija (1922. gadā).
Otrā pasaules kara laikā komandēja 28. Bārtas policijas bataljonu (1942. gada 11. marts — 9. jūnijs), bija Latviešu leģionu tieslietu darbinieks (1943—1945), tad devās bēgļu gaitās uz Vāciju, vēlāk pārcēlās uz dzīvi Anglijā. 1951. gadā iecelts par Latvijas pareizticīgās baznīcas prāvestu Londonā[1].
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ "Latvju enciklopēdija" (1. sējums) (red. E.Andersons) — "ALA latviešu institūts", 1983. — 502 lpp., ISBN 0-935582-33-9