28. Bārtas policijas bataljons

28. Bārtas policijas bataljons
Valsts	Trešais reihs
Pastāvēšanas laiks	1942-1943
Pakļautība	SS un policijas vadītājs Ostlandē
Karaspēka veids	Sauszemes spēki
Komandieri
Komandieri	Kārlis Mūsiņš; Antons Grāmatiņš; Ernests Šmits

28. Bārtas policijas bataljons (vācu: 28. Schutzmannschaft Bataillon) bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza ar iekļaušanu 15. ieroču SS grenadieru divīzijas 34. ieroču SS grenadieru pulkā kā III bataljons 1943. gada 15. jūlijā.^[1]

Izveidošana

28. Bārtas policijas bataljonu saformēja 1942. gada februārī Liepājā, sākotnēji ar mērķi izmantot kā sardžu bataljonu; tajā iekļāva vecākos brīvprātīgos, kā arī brīvprātīgos ar bojātu veselību no 21. Liepājas bataljona, 24. Talsu bataljona, kā arī 25. Abavas bataljons, tie tika uzskatīti par kaujas bataljoniem. Ar latviešu sakaru virsnieka pie Liepājas SS komandiera rīkojumu 28. Bārtas bataljona vadību uzņēmās virsleitnants Kārlis Mūsiņš. Bataljona formēšana turpinājās līdz 1942. gada martam, kad 11. martā vadību uzņēmās pulkvežleitnants Antons Grāmatiņš, bataljona vadošais sastāvs bija šāds:

Bataljona komandieris - pulkvežleitnants Antons Grāmatiņš

1. rotas komandieris - virsleitnants Kārlis Mūsiņš
2. rotas komandieris - virsleitnants Pēteris Arness
3. rotas komandieris - virsleitnants Nikolajs Lečmanis
4. rotas komandieris - kapteinis Leonīds Lazdiņš

Apmācības turpinājās arī 1942. gada aprīlī, no 29. aprīļa līdz 15. maijam bataljona karavīrus-zemkopjus atlaida mājās sējas darbu veikšanai. Bataljons sākotnēji izmantoja Latvijas armijas formas tērpus, kas vēlāk tika papildināti ar vācu uniformām, vienota kaujas ietērpa nebija. Apgādē bataljonam palīdzēja Bārtas iedzīvotāji, nosaukuma dēļ uzskatot to par savu kaujas vienību. 1942. gada 9. jūnijā bataljona komandieri Grāmatiņu nomainīja kapteinis Ernests Šmits, apmācības tika nobeigtas jūnija beigās un 30. jūnijā pienāca pavēle doties uz Krivojrogas reģionu Ukrainā, sastāvā bija 12 virsnieki, 61 instruktori un 420 kareivji.^[1]

Dienesta gaitas

Ierodoties Ukrainā bataljons tika nozīmēts jaunbūvētā autoceļa Dg IV apsardzei Krivojrogas un Dņepropetrovskas rajonā. Lielākā daļa bataljona turpināja pildīt šos uzdevumus līdz tā nosūtīšanai atpakaļ uz Latvijas teritoriju, taču bataljona 3. rota bija spiesta iesaistīties kaujās Pavlogradā pēc Staļingradas kaujas, palīdzot atsist Sarkanās armijas tanku ķīļa triecienu, vairāki tās vīri krita gūstā.

1943. gada jūlija sākumā pienāca pēkšņa pavēle par bataljona atbruņošanu un 15. jūlijā no tā atskaitīja gados vecākos vīrus un bataljonu iekļāva jaunveidotajā 15. ieroču SS grenadieru divīzijas 34. ieroču SS grenadieru pulkā kā III bataljonu.^[1]

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1972, 2.sējums, 176. lpp.

[dv-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1972, 2.sējums, 176. lpp.

[1]