1922. gads Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pasaulē: 1919 1920 1921 - 1922 - 1923 1924 1925
Latvijā: 1919 1920 1921 - 1922 - 1923 1924 1925
Laikapstākļi: 1919 1920 1921 - 1922 - 1923 1924 1925
Sportā: 1919 1920 1921 - 1922 - 1923 1924 1925
Kino: 1919 1920 1921 - 1922 - 1923 1924 1925

Šajā lapā ir apkopoti 1922. gada notikumi Latvijā.

Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Valstī pastāvēja divas burtu sistēmas — Vācu mācītāju ieviestais gotiskais un katoliskajā Latgalē lietotais latīņu raksts. Izglītības ministra Plāķa laikā tika izdots rīkojums pāriet skolās uz vienu rakstības veidu — Latīņu burtiem.
  • Tika pabeigta Satversmes izstrāde, kura ilga aptuveni divus gadus.
  • Par pirmo Latvijas luterāņu bīskapu tika ievēlēts Kārlis Irbe.
  • Latvija tika uzņemta Starptautiskajā Futbola federācijā un pirmājā spēlē Rīgā Latvijs futbola valstsvienība nospēlēja neizšķirti 1:1 ar Igaunijas izlasi.

Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 5. aprīlis — 62 deputātiem balsojot pret, 62 balsojot par un 6 atturoties, tika noraidīta Satversmes projekta otrā daļa, kas noteica pilsoņu tiesības un pienākumus.[1]

Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 27. jūlijs — Ministru prezidents Zigfrīds Anna Meierovics uzdeva kara ministra biedram pulkvedim Laimiņam izstrādāt noteikumus konkursam par "Piemiņas staba" celšanu Rīgā, kas būtu veltīts Brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņai. Konkurss ilga no 1922. līdz 1930. gadam, kā rezultātā par labāko tika atzīts Kārļa Zāles pieminekļa mets, kas tagad plaši zināms kā Brīvības piemineklis.
  • 28. jūlijs — Kā pēdējā no lielvalstīm Latviju de iure atzina ASV.[1]

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 3. augusts — tika pieņemti noteikumi par naudu. Latvijas rublis tika mainīts pret Latu attiecībā 50/1. Viena Latvijas lata vērtība tika noteikta 2 900 226 miljondaļas tīra zelta.

Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 7.8. oktobrisLatvijā notika 1. Saeimas vēlēšanas. Vēlēšanas bija tiešas, aizklātas un proporcinālas, kurās piedalījās 88 saraksti un 82,2% vēlētāju.[2]

Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]