1922. gads Latvijā
Izskats
Pasaulē: | 1919 1920 1921 - 1922 - 1923 1924 1925 |
Latvijā: | 1919 1920 1921 - 1922 - 1923 1924 1925 |
Laikapstākļi: | 1919 1920 1921 - 1922 - 1923 1924 1925 |
Sportā: | 1919 1920 1921 - 1922 - 1923 1924 1925 |
Kino: | 1919 1920 1921 - 1922 - 1923 1924 1925 |
Šajā lapā ir apkopoti 1922. gada notikumi Latvijā.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Valstī pastāvēja divas burtu sistēmas — vācu mācītāju ieviestais gotiskais un katoliskajā Latgalē lietotais latīņu raksts. Izglītības ministra Plāķa laikā tika izdots rīkojums pāriet skolās uz vienu rakstības veidu — latīņu burtiem.
- Tika pabeigta Latvijas Republikas Satversmes izstrāde, kas ilga aptuveni divus gadus.
- Par pirmo Latvijas luterāņu bīskapu tika ievēlēts Kārlis Irbe.
- Latvija tika uzņemta Starptautiskajā Futbola federācijā, un pirmajā spēlē Rīgā Latvijas futbola valstsvienība nospēlēja neizšķirti 1:1 ar Igaunijas izlasi.
- Tiek atklāta, pēc arhitekta J. Neijas projekta celtā, Meitenes dzelzceļa stacijas ēka.
Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 8. februāris — ar 70 balsīm par un 67 pret tika noraidīts likums par visas tautas vēlētu prezidentu.
- 15. februāris — Satversmes sapulce pieņēma Latvijas Republikas Satversmes pirmo daļu; par Satversmi nobalsoja visi klātesošie deputāti, izņemot piecus Latgales Kristīgo zemnieku partijas deputātus, kuri atturējās.[1]
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 5. aprīlis — 62 deputātiem balsojot pret, 62 balsojot par un 6 atturoties, tika noraidīta Satversmes projekta otrā daļa, kas noteica pilsoņu tiesības un pienākumus.[1]
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. maijs — Satversmes sapulce pieņēma agrārlikumu.
- 22. maijs — ministru prezidents un ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics Romā Latvijas vārdā parakstīja konkordātu ar Vatikānu.[1]
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 9. jūnijs — tika pieņemts Vēlēšanu likums; tas paredzēja Saeimas tiešās, proporcionālās un aizklātās vēlēšanas ik pēc trim gadiem.
- 18. jūnijs — Rīgā notika pirmie jaunatnes svētki.
- 20. jūnijs — Satversmes sapulce pieņēma likumu "Par Latvijas Republikas Satversmes spēkā stāšanos un ieviešanu".[1]
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 27. jūlijs — ministru prezidents Zigfrīds Anna Meierovics uzdeva kara ministra biedram pulkvedim J. Laimiņam izstrādāt noteikumus konkursam par piemiņas staba celšanu Rīgā, kas būtu veltīts Brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņai; konkurss ilga no 1922. līdz 1930. gadam, un par labāko tika atzīts Kārļa Zāles pieminekļa mets, kas tagad zināms kā Brīvības piemineklis.
- 28. jūlijs — kā pēdējā no lielvalstīm Latviju de iure atzina ASV.[1]
Augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. augusts — tika pieņemti noteikumi par naudu; Latvijas rubļa maiņas kurss pret latu tika noteikts attiecībā 50 pret 1; viena lata vērtība tika noteikta 2 900 226 miljondaļas tīra zelta.
- 25. augusts — Ministru kabinets pieņēma "Noteikumos par valsts, tirdzniecības, amatu personu un atsevišķu iestāžu flagām un kara kuģu karogiem", kas noteica valsts karoga krāsu un karoga garuma un platuma attiecību.
Septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 24. septembris - tika aizvadīta pirmā Latvijas futbola izlases spēle.
Oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 7.—8. oktobris — Latvijā notika 1. Saeimas vēlēšanas; tās bija tiešas, aizklātas un proporcionālas, kurās piedalījās 88 saraksti un 82,2 % vēlētāju.[2]
Novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. novembris — darbu uzsāka Latvijas Banka.
- 7. novembris — plkst. 12:00 dienā spēkā stājās Latvijas Republikas Satversme; uz savu pirmo sēdi sanāca 1. Saeima.[1]
- 14. novembris — Saeima ar 92 balsīm, sešiem deputātiem atturoties, Jānis Čakste tika ievēlēts par 1. Latvijas Republikas prezidentu.
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 20. janvāris — Nikolajs Karagodins, gleznotājs (miris 2015. gadā)
- 28. janvāris — Andrejs Johansons, latviešu kultūrvēsturnieks, rakstnieks (miris 1983. gadā)
- 24. februāris — Skaidrīte Kaldupe, rakstniece (mirusi 2013. gadā)
- 1. marts — Arvīds Skalbe, dzejnieks (miris 2002. gadā)
- 30. marts — Jānis Dūmiņš, diriģents (miris 2011. gadā)
- 21. aprīlis — Valentīns Skulme, aktieris (miris 1989. gadā)
- 7. maijs — Rolands Kalniņš, kinorežisors (miris 2022. gadā)
- 6. jūnijs — Biruta Baumane, gleznotāja (mirusi 2017. gadā)
- 25. jūlijs — Ojārs Ābols, latviešu gleznotājs un mākslas teorētiķis (miris 1983. gadā)
- 14. oktobris — Jānis Leo Briedītis, trimdas gleznotājs, grafiķis un tēlnieks (miris 2007. gadā)
- 20. decembris — Bruno Saulītis, dzejnieks un tulkotājs (miris 1970. gadā)
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. aprīlis — Augusts Deglavs, rakstnieks, preses darbinieks un grāmatizdevējs (dzimis 1862. gadā)
- 22. septembris — Andrejs Jurjāns, komponists un folklorists (dzimis 1856. gadā)
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 Latvijas vēsture internetā — Hronoloģija Arhivēts 2012. gada 17. jūlijā, Wayback Machine vietnē., historia.lv
- ↑ Vēstures fakti: vēlēšanas un tautas nobalsošanas 1920. - 1934. gads Arhivēts 2011. gada 18. oktobrī, Wayback Machine vietnē., web.cvk.lv
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |