1922. gads Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pasaulē: 1919 1920 1921 - 1922 - 1923 1924 1925
Latvijā: 1919 1920 1921 - 1922 - 1923 1924 1925
Laikapstākļi: 1919 1920 1921 - 1922 - 1923 1924 1925
Sportā: 1919 1920 1921 - 1922 - 1923 1924 1925
Kino: 1919 1920 1921 - 1922 - 1923 1924 1925

Šajā lapā ir apkopoti 1922. gada notikumi Latvijā.

Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 8. februāris — ar 70 balsīm par un 67 pret tika noraidīts likums par visas tautas vēlētu prezidentu.
  • 15. februārisSatversmes sapulce pieņēma Latvijas Republikas Satversmes pirmo daļu; par Satversmi nobalsoja visi klātesošie deputāti, izņemot piecus Latgales Kristīgo zemnieku partijas deputātus, kuri atturējās.[1]

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 5. aprīlis — 62 deputātiem balsojot pret, 62 balsojot par un 6 atturoties, tika noraidīta Satversmes projekta otrā daļa, kas noteica pilsoņu tiesības un pienākumus.[1]

Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 9. jūnijs — tika pieņemts Vēlēšanu likums; tas paredzēja Saeimas tiešās, proporcionālās un aizklātās vēlēšanas ik pēc trim gadiem.
  • 18. jūnijs — Rīgā notika pirmie jaunatnes svētki.
  • 20. jūnijs — Satversmes sapulce pieņēma likumu "Par Latvijas Republikas Satversmes spēkā stāšanos un ieviešanu".[1]

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 27. jūlijs — ministru prezidents Zigfrīds Anna Meierovics uzdeva kara ministra biedram pulkvedim J. Laimiņam izstrādāt noteikumus konkursam par piemiņas staba celšanu Rīgā, kas būtu veltīts Brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņai; konkurss ilga no 1922. līdz 1930. gadam, un par labāko tika atzīts Kārļa Zāles pieminekļa mets, kas tagad zināms kā Brīvības piemineklis.
  • 28. jūlijs — kā pēdējā no lielvalstīm Latviju de iure atzina ASV.[1]

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 3. augusts — tika pieņemti noteikumi par naudu; Latvijas rubļa maiņas kurss pret latu tika noteikts attiecībā 50 pret 1; viena lata vērtība tika noteikta 2 900 226 miljondaļas tīra zelta.
  • 25. augusts — Ministru kabinets pieņēma "Noteikumos par valsts, tirdzniecības, amatu personu un atsevišķu iestāžu flagām un kara kuģu karogiem", kas noteica valsts karoga krāsu un karoga garuma un platuma attiecību.

Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 7.8. oktobris — Latvijā notika 1. Saeimas vēlēšanas; tās bija tiešas, aizklātas un proporcionālas, kurās piedalījās 88 saraksti un 82,2 % vēlētāju.[2]

Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]