Pāriet uz saturu

Antons Kazričs

Vikipēdijas lapa
Antons Kazričs
Personīgā informācija
Dzimis 1862. gada 14. janvārī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Sakstagala pagasts, Rēzeknes apriņķis, Vitebskas guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1917. gada 17. janvārī (55 gadi)
Valsts karogs: Krievijas Impērija Sevastopole, Taurijas guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Ukraina Ukraina)
Tautība latvietis
Vecāki Andrejs Kazradzis, Ludviga Muržica
Brāļi Eduards Kazričs
Militārais dienests
Dienesta pakāpe
ģenerālmajors
Dienesta laiks 1881 — 1917
Valsts Karogs: Krievijas Impērija Krievijas Impērija
Struktūra jūras spēki
Izglītība Kronštates jūras inženieru skola
Cits darbs inženieris, pasniedzējs

Antons Kazričs (1862—1917) bija latviešu kara inženieris, Krievijas Impērijas flotes ģenerālmajors (1916).[1] Krievijas Impērijas Valsts domes deputāta Eduarda Kazriča vecākais brālis.

Dzīvesgājums

[labot | labot pirmkodu]

Dzimis 1862. gada 14. janvārī Sakstagala pagasta Kazradžu māju saimnieka Andreja Eisaka, pēc uzvārda maiņas Kazradža (Kazriča), ģimenē. Viņa vectēvs Jānis cēlies no Kantinieku sādžas Sakstagala pagastā, kopā ar dēlu iepirka no valsts mājas ar 125 ha lauku zemes uz izmaksu.[2]

Mācījās Pēterburgas 1. ģimnāzijā (1872—1877), tad Kronštates jūras inženieru skolā (1877—1881). Strādāja par būvinženieri Odesas ostā (1881—1882), tad Mikolajivas un Sevastopoles ostās.[3] Pēc citiem datiem Kronštates jūras inženieru skolu absolvēja 1886. gadā kā jaunākais inženiermehāniķis, dienēja kā jūras inženieris Baltijas jūras flotē, no 1889. gadā Melnās jūras flotē. Pēc tam tika norīkots krasta dienestā, apgādāja kuģus ar degvielu un smērvielām.[4]

Kazričs bija vecākais inženiermehāniķis (1892), 1909. gadā viņu paaugstināja par 1. ranga kapteini inženiermehāniķi[5] (līdzvērtīga pulkveža dienesta pakāpei)[4] vēlāk bija Sevastopoles mīnu skolas pasniedzējs, 1916. gada 6. decembrī paaugstināts ģenerāļmajora pakāpē.

Miris no tīfa 1917. gada 17. janvārī Sevastopolē.[6] Pēc citiem datiem no triekas.[4]

Apbalvojumi

[labot | labot pirmkodu]
  • Sv. Staņislava ordenis, II, III šķira,
  • Sv. Annas ordenis, III šķira,
  • Sv. Vladimira ordenis, IV šķira.[4]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. latgalesdati.du.lv[novecojusi saite]
  2. Ādolfs Šilde. Pirmie Latgales latviešu parlamentārieši. Universitas, 70/1993)
  3. Nacionālā atmoda Latgalē[novecojusi saite] D. Latkovskis, "Latgales Vēstnesis" 1939. gada 20. janvārī
  4. 1 2 3 4 «Россия и Балтия. Вып. 9: Источник и миф в истории» (PDF). www.russkije.lv (krievu). Весь Мир. 2020. 250. lpp. Skatīts: 2025-10-16.
  5. СПИСОК офицерских чинов русского императорского флота Arhivēts 2021. gada 27. janvārī, Wayback Machine vietnē. Петербургский Генеалогичеcкий Портал, 2008
  6. "Dzimtenes Vēstnesis" 1917. gada 7. maijā