Pāriet uz saturu

Apollo 1

Vikipēdijas lapa
Apollo 1
Apollo 1 raķetes augšdaļā starta laukumā
Apollo 1 raķetes augšdaļā starta laukumā
KA veids Kosmosa kuģis
Bāzes platforma Apollo
Apkalpe Virdžils Grisoms
Edvards Vaits
Rodžers Čeifī
Starta datums 1967. gada 21. februārī (plānots)
Starta vieta Kenedija kosmosa centrs
Nesējraķete Saturn IB
Tīmekļa vietne http://www.hq.nasa.gov/office/pao/History/Apollo204/
Apkalpes attēls
No kreisās: Vaits, Grisoms, Čeifī
No kreisās: Vaits, Grisoms, Čeifī
Programma Apollo
IepriekšējaisNākamais
AS-202Apollo 4

Apollo 1 (sākotnējais nosaukums AS-204) bija NASA Apollo programmas plānotais pirmais pilotējamais lidojums, kam bija jāstartē 1967. gada 21. februārī. Treniņu laikā starta laukumā 1967. gada 27. janvārī kosmosa kuģī izcēlās ugunsgrēks, un apkalpe Virdžils Grisoms, Edvards Vaits un Rodžers Čeifī gāja bojā.

Kosmonauts Amats Lidojums pēc skaita
Virdžils Grisoms Komandējošais pilots 3.
Edvards Vaits Vecākais pilots 2.
Rodžers Čeifī Pilots 1.

Dublieru apkalpe no 1966. gada marta līdz decembrim

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kosmonauts Amats
Džeimss Makdivits Komandējošais pilots
Deivids Skots Vecākais pilots
Rasels Šveikarts Pilots

Apkalpe kosmosā devās misijā Apollo 9.

Dublieru apkalpe no 1966. gada decembra līdz 1967. gada janvārim

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kosmonauts Amats
Volters Širra Komandējošais pilots
Dons Eisele Vecākais pilots
Volters Kaningems Pilots

Apkalpe kosmosā devās misijā Apollo 7.

Apollo pirmā pilotējamā lidojuma plāns

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1966. gadā notika divi Apollo komandmoduļa starti suborbitālā lidojumā (AS-201 un AS-202) ar nesējraķeti Saturn IB. Apollo komandmoduļa pirmajam pilotējamam lidojumam bija jānotiek 1966. gada pēdējā ceturksnī. AS-204 konfigurācija: nesējraķete Saturn IB, Block I (izmēģinājumu) komandmodulis CSM-012 un servisa modulis, bez mēness moduļa.

1966. gada janvārī tika apstiprināta AS-204 apkalpe: komandējošais pilots Virdžils Grisoms, vecākais pilots Edvards Vaits un pilots Dons Eisele. 27. janvārī Eisele bezsvara stāvokļa treniņos lidmašīnā savainoja plecu, tāpēc viņu nomainīja Rodžers Čeifī. 21. martā apkalpes sastāvs tika oficiāli paziņots, dublieru apkalpe: Džeimss Makdivits, Deivids Skots, Rasels Šveikarts.

29. septembrī Volters Širra, Dons Eisele un Volters Kaningems tika paziņoti par otrā pilotējamā lidojuma AS-205 apkalpi. Pēc tam būtu jāseko AS-206 nepilotējamam mēness kabīnes lidojumam. Tad sekotu trešais pilotējamais lidojums AS-278 (jeb AS-207/208): AS-207 būtu pirmais pilotējamais Block II komandmodulis, kam orbītā būtu jāsaslēdzas ar atsevišķi palaisto mēness moduli AS-208.

AS-204 komandmoduļa sistēmās atklātās daudzās problēmas aizvirzīja starta iespēju līdz 1967. gada 21. februārim.

Apollo 204 misijas ilgums bija plānots 14 dienas. Pirmoreiz kosmiskajā lidojumā notiktu televīzijas tiešraide.

Apollo 1 izdegušās kabīnes iekšiene

1967. gada 27. janvārī starta laukumā bija jānotiek starta simulācijai, lai novērtētu kosmosa kuģa spēju darboties autonomi ar atvienotiem ārējiem kabeļiem. 18:00 UTC Grisoms, Čeifī un Vaits sāka iekāpšanu kapsulā. Pēc tam, kad apkalpe bija ieņēmusi savas vietas, komandieris Grisoms sajuta neparastu smaržu. Tika paņemts gaisa paraugs, un, tā kā netika atklāts smaržas avots, atsākās starta laika atskaite. Vēlāk izmeklēšanas komisija secināja, ka šī smarža nebija saistīta ar negadījumu. Pēc tam komandmoduļa lūka tika aizvērta un kosmosa kuģa atmosfēra bija nomainīta ar skābekli.

23:31:05 UTC viens no astronautiem pamanīja uguni. 23:31:19 UTC uguns bija pārņēmusi visu kabīni, liesmas un gāzes bija izlauzušās komandmoduļa ārpusē. Apkalpojošais personāls izmisīgi centās glābt kuģa apkalpi, bet lūkas konstrukcijas īpatnību dēļ tā tika atvērta tikai pēc piecām minūtēm. Kad dūmi bija izklīduši, tika atrasti astronautu mirušie ķermeņi daļēji izkusušos skafandros: Vaits atradās tieši zem lūkas (acīmredzot bija mēģinājis atvērt to), Grisoms gulēja uz grīdas, bet Čeifī atradās savā sēdeklī.

Pēc ugunsgrēka tika izveidota izmeklēšanas komisija Apollo 204 Review Board, kuru vadīja Lenglija pētnieciskā centra direktors Floids Tomsons. Tajā bija iekļauts astronauts Frenks Bormans, kosmosa kuģa konstruktors Maksims Fažē un vēl sešas personas.

Izmeklēšanas komisija noskaidroja vairākus lielākos faktorus, kuru kombinācija izraisīja ugunsgrēku un astronautu nāvi:

  • aizdegšanās avots visticamāk bija "viegli ievainojami kosmosa kuģa energoapgādes kabeļi" un "viegli ievainojami cauruļvadi ar viegli uzliesmojošu un korozīvu dzesēšanas šķidrumu";
  • tīra skābekļa atmosfēra ar spiedienu augstāku par atmosfēru;
  • kabīne aizdrīvēta ar lūkas pārsegu, ko nevar ātri noņemt augstā spiedienā;
  • daudzi viegli uzliesmojoši materiāli kabīnē;
  • neadekvāta avārijas gatavība (glābšanas un medicīnas palīdzība, apkalpes evakuācija).

Programmas turpināšana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc ugunsgrēka Apollo programma tika apturēta, lai to pārskatītu un uzlabotu. Tika atklāts, ka komandmodulis ir ārkārtīgi bīstams un dažviet pat pavirši samontēts.

Tika nolemts atlikušo Block I kosmosa kuģi izmantot tikai vienā bezpilota Saturn V izmēģinājumu lidojumā. Visi nākamie pilotējamie lidojumi tika veikti ar Block II konstrukcijas kosmosa kuģi. Komandmodulim tika veiktas daudzas izmaiņas:

  • Kabīnes atmosfēras sastāvs starta laikā tika izmainīts uz 60 % skābekļa un 40 % slāpekļa maisījumu ar spiedienu jūras līmenī 1 atmosfēra (101 kPa). Pacelšanās laikā gaiss no kabīnes pamazām tika izlaists, pazeminot spiedienu līdz 34 kPa. Kad kosmosa kuģis atradās vakuumā, gaisa sastāvs tika nomainīts uz 100 % skābekli.
  • Neilona Block I skafandri tika nomainīti ar Block II skafandriem, kas bija veidoti no nedegoša un nekūstoša stikla šķiedras auduma, apklāta ar teflonu.
  • Lūkas konstrukcija tika pilnībā nomainīta, lai to varētu atvērt mazāk nekā piecās sekundēs.
  • Uzliesmojošie materiāli tika nomainīti ar uguns pašnodzēses materiāliem.
  • Cauruļvadi un kabeļi tika pārklāti ar aizsargājošu izolāciju. Alumīnija caurules aizvietotas ar tērauda caurulēm.

Nākamais nepilotējamais lidojums Apollo 4 notika 1967. gada 9. novembrī (aptuveni deviņus mēnešus pēc katastrofas). Pirmais pilotējamais lidojums Apollo 7 notika 1968. gada oktobrī.

Misijas sākotnējais apzīmējums bija AS-204 (Apollo/Saturn 204). Pirms tam bija notikuši komandmoduļa starti suborbitālā lidojumā (AS-201 un AS-202), kā arī raķešpakāpes S-IVB izmēģinājumu lidojums AS-203 (neveiksmīgs). Neoficiāli AS-201 un AS-202 tika saukti par Apollo 1 un Apollo 2.

AS-204 apkalpe plānoto lidojumu bija iesaukusi par Apollo 1. Pēc traģēdijas aizlūguma ceremonijā 1967. gada 24. aprīlī NASA šo misiju nosauca par Apollo 1. Nākamais Apollo lidojums (nepilotējams) tika nosaukts Apollo 4.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]