Apollo 9

Vikipēdijas lapa
Apollo 9
Apollo 9 komandmodulis pirms saslēgšanās ar mēness moduli
Apollo 9 komandmodulis pirms saslēgšanās ar mēness moduli
KA veids Kosmosa kuģis
Bāzes platforma Apollo
Apkalpe Džeimss Makdivits, Deivids Skots, Rasels Šveikarts
Starta datums 1969. gada 3. martā 16:00:00 UTC
Starta vieta Kenedija kosmosa centrs LC-39A
Nesējraķete Saturn V
Nolaišanās 1969. gada 13. martā 17:00:54 UTC
Nolaišanās vieta Atlantijas okeāns
Lidojuma ilgums 10 d 1 h 54 min
NSSDC ID 1969-018A
SCN 03769
Apkalpes attēls
No kreisās: Makdivits, Skots, Šveikarts
No kreisās: Makdivits, Skots, Šveikarts
Programma Apollo
IepriekšējaisNākamais
Apollo 8Apollo 10

Apollo 9 jeb AS-504 bija ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) Apollo programmas pilotējamais lidojums. Tas notika 1969. gada martā, trīs astronautiem Zemes orbītā pavadot 10 dienas.

Apollo 9 lidojuma mērķis bija izmēģināt sistēmas, kas būtu nepieciešamas nosēšanai uz Mēness virsmas: mēness moduļa dzinējus, skafandrus atklātā kosmosā, navigācijas sistēmas un saslēgšanās manevrus.

Tā bija pirmā misija ar pilnu Apollo aparātu komplektu: komandmoduli, servisa moduli un mēness moduli. Apollo 9 veica pasaulē pirmo kosmisko objektu saslēgšanos ar apkalpes pāriešanu starp tiem pa iekšieni (pirms tam 1969. gada janvārī PSRS kosmosa kuģi Sojuz-4 un Sojuz-5 saslēdzās, bet apkalpe pārvietojās no viena uz otru pa ārpusi).

Apkalpe[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kosmonauts Virz. Pozīcija Lidojums pēc skaita Valsts, organizācija
Džeimss Makdivits ↑↓ Komandieris 2. Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV, NASA
Deivids Skots ↑↓ Komandmoduļa pilots 2. Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV, NASA
Rasels Šveikarts ↑↓ Mēness moduļa pilots 1. Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV, NASA

Dublējošā apkalpe:

Šī dublieru apkalpe kļuva par Apollo 12 pamatapkalpi.

Lidojuma gaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saturn V ar Apollo 9 tiek nogādāts starta laukumā

Apollo 9 tika palaists 1969. gada 3. martā 16:00:00 UTC ar nesējraķeti Saturn V no Kenedija kosmosa centra starta laukuma LC-39A. Ievadīšana orbītā noritēja bez problēmām.

Pēc atvienošanās no otrās pakāpes trešā pakāpe S-IVB ar mēness moduli un kosmosa kuģi tika ievadīta zemā Zemes orbītā.

Pirmās trīs dienas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc ieiešanas Zemes orbītā divu stundu laikā apkalpe pārbaudīja sistēmas un imitēja ieiešanu trajektorijā uz Mēnesi. 2 stundas 30 minūtes pēc starta komandmodulis ar servisa moduli tika atdalīts no S-IVB un apgriezts par 180 grādiem. 19:02:26 UTC komandmodulis, ko vadīja Skots, saslēdzās ar mēness moduli. 4 stundas 18 minūtes pēc starta raķešpakāpe tika atdalīta no mēness moduļa.

Otrajā lidojuma diennaktī tika veiktas vairākas galvenā dzinēja iedarbināšanas, lai pārbaudītu saslēgšanās mezgla stabilitāti un izmēģinātu vilces vektora vadību rokas režīmā. Lidojuma 40. stundā bija plānots demontēt saslēgšanās mezglu un apkalpei pāriet uz mēness moduli, bet šīs operācijas tika atliktas uz vēlāku laiku, jo mēness moduļa pilotam Raselam Šveikartam bija nelabums un viņš vēma. Šveikarta vietā saslēgšanās mezgla noņemšanu veica Skots. Aptuveni pēc stundas Šveikartam kļuva labāk, un viņš devās mēness modulī. Vēlāk viņam pievienojās Makdivits. Viņi aktivizēja mēness moduļa sistēmas un izvērsa nolaišanās kājas.

Lidojuma 50. stundā tika ieslēgts mēness moduļa dzinējs. 54 stundas 25 minūtes pēc starta uz 43 sekundēm tika ieslēgts servisa moduļa dzinējs, kosmosa kuģa orbītu izmainot uz 229 × 239 km.

Ceturtā diena[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Deivids Skots stāv atvērtā lūkā. Viņu no mēness moduļa fotografēja Šveikarts

Ceturtajā lidojuma dienā Šveikartam bija paredzēta iziešana kosmosā. No mēness moduļa viņam pa ārpusi būtu jāpārvietojas uz komandmoduli un atpakaļ. Tā kā iepriekšējās dienās Šveikartam bija nelabi, Makdivits nolēma Šveikartu nesūtīt atklātā kosmosā, tikai dehermetizējot mēness moduli un iekšpusē izmēģinot skafandru un dzīvības nodrošināšanas sistēmu. Tā kā ceturtās dienas sākumā Šveikartam kļuva labāk, Makdivits lūdza lidojumam vadības centram atļaut Šveikartaam iziet atklātā kosmosā, bet bez pāriešanas uz komandmoduli.

73. lidojuma stundā tika dehermetizēts mēness modulis un komandmodulis. 6. martā 16:45 UTC skafandri tika pārslēgti uz autonomo barošanu 17:03 UTC astronauti atvēra abu moduļu ārējās lūkas. Pēc četrām minūtēm Šveikarts ar kājām pa priekšu sāka izkļūšanu no mēness moduļa, un 17:08 viņš jau stāvēja uz laukumiņa pie lūkas, piestiprinājis kājas fiksatoros. Skots no komandmoduļa atvērtās lūkas fotografēja Šveikartu. Savukārt Šveikarts fotografēja kuģi un Skotu. Šveikarts izmēģināja rokturus, pie kuriem pieturoties, pēc sākotnējā plāna, viņam vajadzētu pārvietoties uz komandmoduli. Pēc Makdivita pavēles 17:46 UTC Šveikarts sāka atgriešanos mēness modulī. Iziešana beidzās 18:02 UTC, un tā ilga 77 minūtes. Skafandra un mugursomas dzīvības nodrošināšanas sistēmas izmēģinājumi bija veiksmīgi.

Pēc iziešanas kosmosā abos nodalījumos tika iepildīts skābeklis. Makdivits un Šveikarts piedalījās 30 minūšu televīzijas seansā. Pēc tam mēness modulis tika deaktivizēts, un astronauti atgriezās komandmodulī.

Piektā diena[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mēness modulis

89. lidojuma stundā Makdivits un Šveikarts pārgāja uz mēness moduli. Skots no komandmoduļa puses ievietoja saslēgšanās mezgla konusu. 7. martā 12:39:06 UTC komandmodulis tika atvienots no mēness moduļa. Komandmodulis atvirzījās 50 metru attālumā, un Makdivits mēness moduli sāka lēnām griezt ap dažādām asīm, lai Skots varētu novērot un nofotografēt mēness moduli no visām pusēm. Vēlāk Skots līdzīgi manevrēja komandmoduli.

13:02 UTC Skots iedarbināja komandmoduļa dzinēju un izmainīja orbītu, attālinoties no mēness moduļa par 5,2 km. Šveikarts ar mēness moduļa radiolokatoru veica attāluma mērījumus starp abiem moduļiem un noteica relatīvo radiālo ātrumu.

13:47 tika ieslēgts mēness moduļa nolaišanās pakāpes dzinējs, un tas tika droselēts no 10 līdz 40 procentiem no pilnas vilces. Mēness modulis attālinājās līdz 89 km ar orbītas apogeju 253 km. Tika pārbaudīts radiolokators. 15:39 UTC Makdivits otro reizi iedarbināja mēness moduļa dzinēju, izmainot orbītu tuvu apļveida, aptuveni 20 km virs komandmoduļa orbītas. Pēc mēness moduļa pacelšanās pakāpes atdalīšanas no nolaišanās pakāpes, 16:16 UTC tika ieslēgti orientācijas sistēmas dzinēji, kas izmainīja orbītu ar aptuveni 220 kilometru perigeju. 16:58 UTC tika iedarbināts mēness moduļa pacelšanās pakāpes galvenais dzinējs ar tādu aprēķinu, lai pārietu uz orbītu, kas būtu zem komandmoduļa orbītas. 17:57 UTC tika sākti manevri, lai tuvotos komandmodulim. Saslēgšanās tika pabeigta 19:02:26 UTC.

Pēc saslēgšanās lidojuma vadītāji piedāvāja astronautiem atpūsties, taču viņi nolēma vispirms veikt pāriešanu uz komandmoduļa apkalpes nodalījumu. Uz mēness moduli tika pārnesti sakrājušies atkritumi un vairs nevajadzīgās lietas. 21:22:45 UTC tika atdalīta pacelšanās pakāpe, un tā pacelta orbītā ar apogeju aptuveni 7000 km, kur tā riņķoja turpmākos 19 gadus.

Piektās dienas beigās bija izpildīti 97 % no viesiem misijai plānotajiem uzdevumiem.

Pēdējās piecas dienas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēdējo piecu dienu laikā astronauti turpināja pārbaudīt sistēmas, novērot un fotografēt orientierus uz Zemes, kā arī veica sakaru eksperimentus, kas bija plānoti lidojuma sākuma periodā, bet laika trūkuma dēļ nebija izpildīti.

Astronauti izmantoja arī optiskās ierīces, lai novērotu debesu ķermeņus. Ar sekstantu Skots vēroja Jupiteru un četrus tā pavadoņus. Ar teleskopu astronauti novēroja mākslīgo zemes pavadoni Pegasus, kas bija aptuveni 1600 km attālumā no kuģa.

7. martā 17:59 UTC bija paredzēts ieslēgt galveno moduļa dzinēju, lai samazinātu orbītas perigeju tiktāl, ka noiešanu no orbītas varētu nodrošināt palīgdzinēji, ja pamatdzinējs sabojātos. Noteiktajā laikā galvenais dzinējs netika iedarbināts, jo neieslēdzās palīgdzinēji, kam vajadzēja iedot kuģim paātrinājumu degvielas padošanas nodrošināšanai no galvenā dzinēja tvertnēm. Vēlāk noskaidrojās, ka astronauti operācijas izpildīja nepareizā secībā. Mēģinājums tika atkārtots nākamajā orbītas vijumā un bija veiksmīgs.

Nolaišanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ aprēķinātajā nosēšanās apgabalā tika pieņemts lēmums nolaisties nevis 151., bet 152. orbītas apriņķojumā citā Atlantijas okeāna vietā.

13. martā 16:31 UTC tika iedarbināts galvenais dzinējs, lai nodrošinātu kuģa noieiešanu no orbītas. Komandmodulis no servisa moduļa atdalījās un iegāja Zemes atmosfērā virs Teksasas.

17:00:54 UTC komandmodulis nolaidās okeānā 4,8 km no desantkuģa USS Guadalcanal. Dažu minūšu laikā pie nolaižamā aparāta ieradās ūdenslīdēji, tika atvērta lūka, un astronauti iekāpa piepūšamajā laivā. Apkalpe tika pacelta helikopterā pēc 45 minūtēm un nogādāta uz kuģa 49 minūtes pēc nolaišanās. Astronauti tika nogādāti Hjūstonā, kur viņi 12 dienu laikā atskaitījās par lidojumu.

Iziešanas atklātā kosmosā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Misija Slūžu kamera Kosmonauti Sākums (UTC) Beigas Ilgums Darbība
Apollo 9 Mēness modulis un komandmodulis Rasels Šveikarts
Deivids Skots
06.03.1969. 16:45 18:02 1 h 17 min Šveikarts uz mēness moduļa laukumiņa pie lūkas veica fotografēšanu un dzīvības nodrošināšanas sistēmu izmeģināšanu. Savukārt Skots komandmodulī tikai izslējās stāvus no atvērtās lūkas, un bija savienots ar apgādes saiti.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]