Apollo 10
| Apollo 10 | |||||
|---|---|---|---|---|---|
 Apollo 10 komandmodulis Mēness orbītā | |||||
| KA veids | Kosmosa kuģis | ||||
| Bāzes platforma | Apollo | ||||
| Apkalpe | Tomass Stefords, Džons Jangs, Jūdžīns Sernans | ||||
| Starta datums | 1969. gada 18. maijā 16:49:00 UTC | ||||
| Starta vieta | Kenedija kosmosa centrs LC-39B | ||||
| Nesējraķete | Saturn V | ||||
| Nolaišanās | 1969. gada 26. maijā 16:52:23 UTC | ||||
| Nolaišanās vieta | Klusais okeāns | ||||
| Lidojuma ilgums | 8 d 0 h 3 min 23 s | ||||
| NSSDC ID | 1969-043A | ||||
| SCN | 03941 | ||||
| Apkalpes attēls | |||||
 | |||||
| No kreisās: Sernans, Stefords, Jangs | |||||
| Programma Apollo | |||||
| |||||
Apollo 10 jeb AS-505 bija ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) Apollo programmas pilotējamais lidojums, pēdējais izmēģinājuma lidojums pirms Apollo 11 nolaišanās uz Mēness virsmas. Tas tika veikts 1969. gada maijā, sasniedzot Mēness orbītu un veicot nolaišanās mēģinājumu līdz 15,6 km no Mēness virsmas.
Apkalpe
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Kosmonauts | Virz. | Pozīcija | Lidojums pēc skaita | Valsts, organizācija |
| Tomass Stefords | ↑↓ | Komandieris | 3. |  ASV, NASA
|
| Džons Jangs | ↑↓ | Komandmoduļa pilots | 3. | ASV, NASA
|
| Jūdžīns Sernans | ↑↓ | Mēness moduļa pilots | 2. | ASV, NASA
|
Dublējošā apkalpe:
- Gordons Kūpers, komandieris
- Donns Aisels, komandmoduļa pilots
- Edgars Mičels, mēness moduļa pilots
Lidojuma gaita
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Apollo 10 tika palaists 1969. gada 18. maijā 16:49:00 UTC ar nesējraķeti Saturn V no Kenedija kosmosa centra starta laukuma LC-39B. Ievadīšana orbītā noritēja bez problēmām. Pēc atvienošanās no otrās pakāpes trešā pakāpe S-IVB ar mēness moduli un kosmosa kuģi tika ievadīta sākotnējā zemā Zemes orbītā.
2 stundas 33 minūtes pēc pacelšanās S-IVB veica manevru, lai kosmosa kuģi ievadītu trajektorijā uz Mēnesi. 3 stundas pēc starta tika veikta moduļu pārkārtošanās, mēness moduli pievienojot komandmoduļa konusa galā. Pēc saslēgšanās savienojošais tunelis tika piepildīts ar skābekli. Kad tika atvērtas lūkas un astronauti sāka pārbaudīt savienojumus, izrādījās, ka ar gāzes plūsmu daļēji bija norauts alumīnija pārklājums, atsedzot stikla vates izolāciju. Stikla vates daļiņas izplatījās pa visu kuģi, tās iekļuva apkalpes elpošanas ceļos un zem apģērba, izraisot klepu un ādas niezi. 3 stundas 56 minūtes pēc starta raķešpakāpe tika atdalīta no mēness moduļa.
75 stundas 55 minūtes pēc pacelšanās uz 356 sekundēm tika ieslēgts servisa moduļa dzinējs, kosmosa kuģi ievadot eliptiskā Mēness orbītā ar periselēniju 109 km un aposelēniju 315 km. 80 stundas 25 minūtes pēc starta kosmosa kuģa orbīta tika izmainīta līdz 108,5 × 113,8 km. 94. lidojuma stundā Sernans un Stefords pārgāja uz mēness moduli un veica sistēmu pārbaudes. Jangs palika komandmodulī.
98 stundas 22 minūtes pēc starta mēness modulis atvienojās no komandmoduļa. Pēc 25 minūtēm komandmodulis ar palīgdzinējiem veica manevru, lai attālinātos no mēness moduļa. 99 stundas 46 minūtes pēc starta uz 28 sekundēm tika iedarbināts mēness moduļa nosēšanās pakāpes dzinējs, izmainot tā orbītu uz 14,3 × 113,2 km. Apkalpe novēroja un nofotografēja plānojamo Apollo 11 nosēšanās vietu Miera jūrā.
Zemākajā punktā mēness modulis bija 15 km augstumā no Mēness virsmas. Pēc vairākiem manevriem un radiolokatora izmēģinājumiem tika iedarbināta pacelšanās pakāpe. Pēc palīgdzinēju iedarbināšanas mēness modulis sāka rotēt. Sākotnēji to neizdevās nostabilizēt ar orientācijas manuālo sistēmu, un Stefords bažījās, ka žiroskops var nobloķēties. Vēlāk tika noskaidrots, ka īsi pirms griešanās astronauti nepareizā stāvoklī bija ieslēguši vienu tumbleru, un bija sākusi darboties komandmoduļa meklēšanas automātiskā radiolokācijas sistēma. Kad izdevās nostabilizēt moduli, sākās manevri, lai atgrieztos pie komandmoduļa.
106 stundas 22 minūtes pēc starta mēness modulis saslēdzās ar komandmoduli; šo operāciju vadīja Jangs. Pēc Steforda un Sernana pāriešanas uz komandmoduli pacelšanās pakāpe tika atvienota. Komandmodulis Mēness orbītā palika vēl 29 stundas.
137 stundas 36 minūtes pēc pacelšanās no Zemes tika iedarbināts galvenais dzinējs, un komandmodulis iegāja trajektorijā uz Zemi. 26. maijā, lidojuma 191 stundā 34 minūtēs komandmodulis atdalījās no servisa moduļa un pēc 15 minūtēm tas iegāja Zemes atmosfērā virs Teksasas. 16:52:23 UTC komandmodulis nolaidās Klusajā okeānā 740 km uz austrumiem no ASV Samoa, 6,3 km no aviācijas bāzes kuģa Princeton.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Apollo 10 Press Kit NASA, Release No. 69-68, May 7, 1969
- The Apollo Spacecraft: A Chronology Arhivēts 2017. gada 9. decembrī, Wayback Machine vietnē. NASA, NASA SP-4009
- "Table 2-38. Apollo 10 Characteristics" from NASA Historical Data Book: Volume III: Programs and Projects 1969—1978 by Linda Neuman Ezell, NASA History Series (1988)
- Apollo CSM Encyclopedia Astronautica
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|