Apriķu līdzenums
| Apriķu līdzenums | |
|---|---|
 Apriķu līdzenums pie Cīravas | |
| Novietojums | Kurzeme |
| Valstis |
 Latvija |
| Ietilpst | Rietumkursas augstienē |
| Garums | 27 km |
| Platums | 16 km |
| Platība | 313 km2 |
| Augstums | 60,4 m |
| Pilsētas | Aizpute |
| Koordinātas | 56°45′N 21°30′E / 56.750°N 21.500°EKoordinātas: 56°45′N 21°30′E / 56.750°N 21.500°E |
  Apriķu līdzenums | |
Apriķu līdzenums ir dabas apvidus Rietumkursas augstienes rietumu malā Dienvidkurzemes un Kuldīgas novados.[1] Stiepjas 27 km garumā ziemeļaustrumu—dienvidrietumu virzienā no Gudeniekiem līdz Dunalkai un 16 km platumā no Saļienas līdz Ķikuriem. Rietumos pa Baltijas ledus ezera 2. stadijas krasta līniju robežojas ar Piejūras zemienes Piemares līdzenumu, dienvidrietumos — ar Vārtājas līdzenumu, dienvidos un austrumos — ar Bandavas pauguraini, bet ziemeļos — ar Kurmāles pauguraini.
Ģeoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Apriķu līdzenumam ir sarežģīts pamatiežu virsas reljefs ar nelielu lokālu pacēlumu un pazeminājumu miju; to virsas augstums ir 0—20 m vjl, bet pazeminājumos — 20 m zjl. Virsu veido augšdevona dolomīti un dolomītmerģeļi, ziemeļu daļā izplatīti smilšakmeņi. Pamatiežus sedz ap 40 m biezi kvartāra nogulumi. Lielākajā līdzenuma daļā virspusē atsedzas limnoglaciālie pieledāja nogulumi (māli un mālsmilts). Dažviet šos nogulumus sedz aluviālie ezeru un purvu nogulumi. Ezeru ieplakās, pārpurvotajās ieplakās un upju ielejās sastopamas saldūdens kaļķiežu atradnes.
Apriķu līdzenums ir viens no viszemākajiem augstieņu apvidiem Latvijā. Virsas augstums lielākoties 30—40 m, lielākais absolūtais augstums ir 60,4 m vjl paugurgrēdā starp Apriķiem un Paduri.
Klimats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Klimats mēreni silts un mitrs. Valdošie ir rietumu vēji, kas pastiprina Baltijas jūras ietekmi. Līdzenuma teritorijā ir viena no mazākajām gada un diennakts temperatūras amplitūdām Latvijā. Gada vidējā temperatūra ir 6,5 °C; janvārī — –3,5 °C, jūlijā — 16,5 °C. Bezsala periods 140—150 dienas. Sniega sega nepastāvīga; izveidojas pēc 20. decembra un saglabājas līdz marta vidum.
Hidrogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Upju tīklu veido Baltijas jūras piekrastes baseina upes — Rīva, Tebra ar pietekām Aloksti un Grāpsti, kā arī Durbe ar Dubeņu un Akmeni. Lielākā daļa upju sākas Rietumkursas augstienes pauguraiņu daļā. Starppauguru ieplakās daudz mazu ezeriņu. Uz upēm vairāki dzirnavu dīķi un ūdenskrātuves, ielejās — zivju dīķi.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Latvijas daba. 1. sējums. Rīga : Preses nams. 1994. 61. lpp.
| ||||||||||