Aprikožu samtbeka

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Aprikožu samtbeka
Xerocomus armeniacus
Aprikožu samtbekas Itālijā, Sardīnijas salā
Aprikožu samtbekas Itālijā, Sardīnijas salā
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
NodalījumsBazīdijsēnes (Basidiomycota)
KlaseHimēnijsēnes (Homobasidiomycetes)
KārtaBeku rinda (Boletales)
DzimtaBeku dzimta (Boletaceae)
ĢintsSamtbekas (Xerocomus)
SugaAprikožu samtbeka (X. armeniacus)
Aprikožu samtbeka Vikikrātuvē

Aprikožu samtbeka (Xerocomus armeniacus jeb Rheubarbariboletus armeniacus, agrāk arī Xerocomellus armeniacus un Boletus armeniacus) ir neliela Latvijā, iespējams, ļoti reti sastopama beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami. Ir novecojušas ziņas par šīs sugas atrašanu Latvijā, taču iespējams, ka tā patiesībā bijusi līdzīgā bifeļādas samtbeka.[1] 2008. gadā šī suga tika pārcelta no samtbeku ģints uz jaunizveidotu ģinti Xerocomellus,[2] bet pēc 2013. gada DNS pētījumiem, 2015. gadā - uz jaunizveidotu ģinti Rheubarbariboletus,[3] kurā izraudzīta par tipisko sugu. Latvijas mikologi šai sugai pagaidām saglabājuši samtbekas nosaukumu.

Sēnes apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aprikožu samtbekas jaunībā parasti ir oranžas
  • Cepurīte: krāsa sākumā oranža (aprikožu), vēlāk okerkrāsā. Forma sākumā lodveida, vēlāk plakani izliekta, bieži viļņota. Platums līdz 6, reti 10 cm. Virsmiziņa sausa, samtaina, reizēm saplaisājusi. Mīkstums cepurītē dzeltenīgs, zem virsmiziņas šaurā kārtā sarkanīgs, ar patīkamu smaržu un skābenu augļu garšu, griezumu vietās bieži zilē.
  • Stobriņi: gan stobriņi, gan atveres sākumā dzeltenīgi, sēnei augot kļūst dzeltenzaļi līdz olīvzaļi, iespiedumu vietās nedaudz zilē.
  • Kātiņš: augšdaļa dzeltena, pārējā daļa klāta ar sarkanīgu līdz brūnu tīklojumu. Garums līdz 8 cm, resnums 0,5—1,5 cm. Kātiņa mīkstums oranždzeltens, ar sarkanīgu nokrāsu.
  • Sporas: masā olīvbrūnas, 10—15/4,5—6 µm.
  • Bazīdijas: četrsporu, 28—35/9—12 µm.
  • Cistīdas: 40—55/9—12 µm.

Augšanas apstākļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mikorizas sēne. Vidus un dienvidu Eiropā novērota augšana zem papelēm, ozoliem, priedēm. Viduseiropā sastopama no jūlija līdz oktobrim.

Barības vērtība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ēdama bez iepriekšējas novārīšanas.

Līdzīgās sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdzīgas šai sēnei ir sarkanā samtbeka, kuras cepurīte sarkana, un bifeļādas samtbeka, kuras cepurītes virsma ļoti nelīdzena.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]