Armīns fon Gerkāns
- Šis raksts ir par arheologu. Par citām jēdziena Gerkāns nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| ||||||||||||||||
Armīns fon Gerkāns (vācu: Andreas Waldeman Armin von Gerkan, dzimis 1884. gada 30. novembrī, miris 1969. gada 22. decembrī) bija vācbaltiešu izcelsmes arheologs, kas pētījis Senās Romas celtnes Itālijā, Sīrijā, Irākā, Ēģiptē un Grieķijā.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1884. gada 30. septembrī Sēlijas miestiņā Subatē latviešu izcelsmes pedagoga Nikolaja fon Gerkāna (1856—1931) un viņa sievas Emmas, dzimušas Ašenkampfas, ģimenē.[1] Viņa vectēvs Jānis Gerkāns (1811—1875) bija dzimis Dignājā, trīs reizes precējies ar vācbaltiešu sievām un kā augsts ierēdnis iekļuvis muižnieku kārtā, sācis lietot uzvārdu "fon Gerkāns".[2] Mācījās Rīgas pilsētas ģimnāzijā, pēc tam studēja arhitektūru Rīgas Politehniskajā institūtā un Drēzdenes Tehniskajā universitātē. 1907. gadā viņš RPI ieguva inženiera grādu. No 1908. līdz 1914. gadam viņš piedalījās arheoloģiskajos izrakumos sengrieķu pilsētās Grieķijas un Turcijas teritorijā. Pirmā Pasaules kara laikā dienēja krievu Kaukāza armijas dzelzceļa bataljonā. 1919. gadā iestājās Baltijas landesvērā un piedalījās Latvijas brīvības cīņās.
Pēc landesvēra sakāves Cēsu kaujās 1919. gada augustā Gerkāns pārcēlās uz Berlīni, pieņēma Vācijas pilsonību un strādāja Berlīnes muzejos. 1921. gadā ieguva inženierzinātņu doktora (Dr.-Ing.) grādu. Pēc filozofijas doktora grāda iegūšanas Greifsvaldes Universitātē 1922. gadā viņš 1923. gadā strādāja Āhenes Tehniskajā universitātē kā senās arhitektūras privātlektors. 1924. viņš kļuva par Vācu Arheoloģijas institūta Romā otro direktoru, bet 1938. gadā par pirmo direktoru. Šajā laikā viņš veica Senās Romas laikmeta tempļu izpēti Bālbekā (Baalbek), Palmirā, Mezopotāmijas Dura Europos, Grieķijas Olimpijas un Epidauras tempļos. Otrā Pasaules kara laikā viņš Sabiedroto uzbrukuma dēļ spiests pamest Romu un 1943. gada aprīlī pārņēma Greifsvaldes Universitātes Lībekas filiāles direktora amatu.
Pēc kara beigām 1946. gadā viņš ieguva senās arhitektūras pasniedzēja amatu Getingenes Universitātē, 1948. gadā Bonnas Universitātē, kur līdz 1954. gadam strādāja par senās arhitektūras viesprofesoru. 1954. gadā viņš saņēma Vācijas Federatīvās Republikas Nopelnu ordeņa Lielo krustu. No 1959. līdz 1965. gadam Gerkāns dzīvoja Ķelnē, pēc tam Hamburgā. Miris 1969. gada 22. decembrī Garštedtē pie Pinebergas.
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Das Theater in Priene, 1921
- Griechische Städteanlagen, 1924
- Die gegenwärtige Lage der Archäologischen Bauforschung in Deutschland (1924)
- Der spätantike Bilderschmuck am Konstantinsbogen (kopā ar H.P. L'Orange), 1939
- Von antiker Architektur und Topographie. Gesammelte Aufsätze, Stuttgart 1959
- Das Theater von Epidauros (kopā ar W. Müller-Wiener), 1961
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Ostdeutsche Biographie - Persönlichkeiten des historischen deutschen Ostens». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 23. janvārī. Skatīts: 2012. gada 20. aprīlī.
- ↑ Kurland um 1845: Personen aus Mitauscher Taschenkalender für 1846, Mitau, S. 16-56
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|