Armīns fon Gerkāns

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par arheologu. Par citām jēdziena Gerkāns nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Armīns fon Gerkāns (dzimis 1884. gada 30. novembrī, miris 1969. gada 22. decembrī) bija vācbaltiešu izcelsmes arheologs, kas pētījis Senās Romas celtnes Itālijā, Sīrijā, Irākā, Ēģiptē un Grieķijā.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Armīns fon Gerkāns ir dzimis 1884. gada 30.septembrī Sēlijas miestiņā Subatē skolas direktora Nikolaja Gerkāna ģimenē.[1] Mācījās Rīgas pilsētas ģimnāzijā, pēc kuras beigšanas studēja arhitektūru Rīgas Politehniskajā institūtā un Drēzdenes Tehniskajā universitātē. Pēc 1905. gada revolūcijas atstāja Latviju un pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi Vācijā, saglabājot Krievijas pavalstniecību. No 1908. līdz 1914. gadam piedalījās arheoloģiskajos izrakumos sengrieķu pilsētās Grieķijas un Turcijas teritorijā. Pirmā Pasaules kara laikā dienēja krievu armijā Kaukāzā. 1919. gadā iestājās Baltijas landesvērā un piedalījās Latvijas brīvības cīņās. Pēc kara pieņēma Vācijas pilsonību un studēja arhitektūru Greifsvaldes universitātē, 1921. gadā ieguva inženierzinātņu doktora (Dr.-Ing.) grādu, 1922. gadā filozofijas doktora (Dr. phil.) grādu. 1924. viņš kļuva par Vācu Arheoloģijas institūta Romā otro direktoru, bet 1938. gadā par pirmo direktoru. Šajā laikā viņš veica Senās Romas laikmeta tempļu izpēti Bālbekā (Baalbek), Palmirā, Mezopotāmijas Dura Europos, Grieķijas Olimpijā un Epidaurā. Pēc Otrā Pasaules kara viņš bija vieprofesors Bonnā. Miris 1969. gada 22.decembrī Garštedtē pie Hamburgas.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Ostdeutsche Biographie - Persönlichkeiten des historischen deutschen Ostens». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 23. janvārī. Skatīts: 2012. gada 20. aprīlī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]