Artūrs Krūmiņš
| Artūrs Krūmiņš | |
|---|---|
| Dzimis |
1879. gada 11. jūlijā Jaunpiebalga, Krievijas Impērija |
| Miris |
1969. gada 4. martā (89 gadu vecumā) Rīga, Latvijas PSR, PSRS |
| Tautība | latvietis |
| Nozares | Arhitektūra |
Artūrs Krūmiņš (dzimis 1879. gada 11. jūlijā, miris 1969. gada 4. martā)[1] bija latviešu arhitekts.
1900. gadā beidzis mācības Nikolaja ģimnāzijā Rīgā.[2] Strādājis par mājskolotāju Maskavā, tāpat studējis Karlsrūes Tehniskajā augstskolā no 1905. līdz 1906. gadam.[2] 1907. gadā absolvējis Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras nodaļu.[1] Pēc tam sācis strādāt Maskavā (līdz 1920. gadam) Cindeļa manufaktūras būvbirojā.[1][2] 1920. gadā kļuva par docētāju Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātē, 1940. gadā — profesoru.[1] No 1936. līdz 1940. gadam vadījis Latvijas pilsētu izbūves komisiju.[1] Ir vairāku ēku projektu un pārbūves projektu autors. Nodarbojies ar Latvijas arhitektūras vēstures pētīšanu.[1] Ir vairāku grāmatu autors vai līdzautors. Sarakstījis vairāk nekā 1200 rakstus Latviešu konversācijas vārdnīcai.[2] 1903. gadā ir sarakstījis libretu Alfrēda Kalniņa operai "Baņuta",[1] par ko saņēmis Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas nodaļas godalgu.[2] Vēl ir sarakstījis libretu otrajai Kalniņa operai "Salinieki".[2]
1945. gadā kļuva par Latvijas Arhitektu savienības biedru.[1] 1934. gadā Krūmiņam tika piešķirts ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordenis.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |