Asinssārtā gandrene
| Asinssārtā gandrene Geranium sanguineum (Linnejs) | |
|---|---|
 Asinssārtā gandrene (Geranium sanguineum) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Gandreņu rinda (Geraniales) |
| Dzimta | Gandreņu dzimta (Geraniaceae) |
| Ģints | Gandrenes (Geranium) |
| Suga | Asinssārtā gandrene (Geranium sanguineum) |
 Asinssārtā gandrene Vikikrātuvē | |
Asinssārtā gandrene (Geranium sanguineum) ir gandreņu suga, kas ir izplatīta Eiropā, tostarp nereti visā Latvijas teritorijā. Augs veido grupas sausos mežos, meža laucēs un pļavās, atklātās nogāzēs, izcirtumos, upju krastu terasēs, ceļmalās un dzelzceļu uzbērumos.[1]
Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Asinssārtā gandrene ir daudzgadīgs, 15—50 cm garš lakstaugs, kurš ir klāts ar atstāvošiem matiņiem. Stublājs ir pacils vai gulošs, iesārts, tas bagātīgi zaro, tādējādi veidojot kupolveidīgu ceru. Lapas ir pretēji izvietotas, 4—8 cm platas, dziļi dalītas 5—7 šaurās plūksnās. Plūksnas šķeltas. Tuvojoties rudenim, stublājs un lapas iegūst sārtu nokrāsu. Ziedi ir lieli, 1,5—2 cm gari, pa vienam garos ziednešos lapu žāklēs, purpursārti, vainags apmēram divreiz garāks nekā kauss. Vainaglapas nereti ar jomu. Auglis ir riekstiņu skaldauglis ar apmatotām vārsnēm. Zied no jūnija līdz augustam.[1]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 «asinssārtā gandrene - Geranium sanguineum L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2023-12-09.