Asterolepidīdi

Vikipēdijas lapa
Asterolepidīdi
Asterolepididae Traquair, 1888
Asterolepis ornata veselie skeleti no Lodes.
Asterolepis ornata veselie skeleti no Lodes.
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
ApakštipsMugurkaulnieki (Vertebrata)
InfratipsŽokļaiņi (Gnathostomatha)
KlaseBruņuzivis (Placodermi)
ApakšklaseAntiarhi (Antiarchi)
KārtaEuantiarcha
DzimtaAsterolepidīdi (Asterolepididae)
Iedalījums

Asterolepidīdi (Asterolepididae) ir izmirušu bruņuzivju antiarhu dzimta, kas dzīvoja devona periodā. Asterolepidīdi bija no dažiem centimetriem līdz apmēram 1 metram lielas zivis. Stratigrāfijā tos izmanto devona ģeoloģisko slāņu vecuma noteikšanai. Asterolepidīdi ir sastopami arī Latvijas devona nogulumos.

Aprasts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ķermenis horizontāli saplacināts, rumpja bruņu kārba salīdzinoši liela. Krūšu spuras nesasniedz bruņu kārbas aizmugurējo malu, taču ir garākas, nekā pterihtīdiem. Krūšu spuru bruņa sadalīta divos segmentos: proksimālajā un distālajā. Proksimālais segments ir garāks un platāks par distālo. Galvas vairogs trapecveidīgs ar īsu preorbitālo daļu. Pakaļējais sānu-muguras kauls (PDL) un pakaļējais sānu kauls (PL) ir saauguši kopā, izveidojot kopīgu sānu jaukto kaulu (MxL). Priekšējā vidējā muguras kaula (AMD) aizmugurējā sānu mala visā garumā uzguļ MxL malai.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimtā ir divas ģintis. Atsevišķi pētnieki pie asterolepidīdiem pieskaita arī remigolepjus (Remigolepis), kuriem krūšu spuru bruņas nav dalītas proksimālajā un distālajā daļā, bet abas šīs daļas ir saaugušas vienā. Savukārt, citi remigolepjus iedala atsevišķā dzimtā (Remigolepididae Stensiö, 1931), kaut arī galvas vairoga uzbūve tiem ir līdzīga.