Asterolepji

Asterolepji Asterolepis Eichwald 1840
Asterolepis ornata fosilijas (LDM)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Apakštips	Mugurkaulnieki (Vertebrata)
Infratips	Žokļaiņi (Gnathostomatha)
Klase	Bruņuzivis (Placodermi)
Apakšklase	Antiarhi (Antiarchi)
Kārta	Īstie antiarhi (Euantiarcha)
Dzimta	Asterolepidīdi (Asterolepididae)
Ģints	Asterolepji (Asterolepis)
Asterolepji Vikikrātuvē

Asterolepji (Asterolepis) ir izmirusi antiarhu bruņuzivju ģints no Amerikas un Eirāzijas devona nogulumiem. Tās bija horizontāli saplacinātas bentosa detrītēdājas zivis, kas dzīvoja saldūdens vai sājūdens piekrastes rajonos. Galvu un ķermeņa lielāko daļu klāja bruņu plātnes, bet astes daļu samērā biezas zvīņas. Ģinti pirmo reizi aprakstīja un nosaukumu deva Eihvalds 1840. gadā. Nosaukums Asterolepis veidots no latīņu vārdiem aster — zvaigzne un lepis — zvīņas, sakarā ar zvaigžņveida ornamentējumu uz kaula bruņu plātnēm. Ģints tipveida suga ir Asterolepis ornata.

Apraksts

Galvas vairogs trapecveidīgs. Vairogs sašaurinās no aizmugurējās malas uz priekšējo. Orbitālais atvērums ir samērā liels. Suborbitālais atvērums ir mazāks par orbitālo. Gar priekšējo malu stiepjas šaura gluda josla. Galvas vairoga priekšējā mala centrālajā daļā ir ieliekta. Praemediale īsa. Postpineale ir salīdzinoši liels un sānos robežojas ar laterale. Laterale ir šaura, īpaši acu atvērumu vietā. Paralēli skausta malai ir attīstītas vidusbedrīšu jūtīgā kanāla vagas. Otiko-okcipitālais padziļinājums galvas vairoga iekšpusē ir ļoti liels. Postorbitālā riba no laterale pāriet uz postpineale. Paramarginālajā ribā vai arī tās sānos ir piltuvveida padziļinājums. Galvas vairoga savienojumā ar vidukļa bruņu postmarginale ar aizmugurējo malu uzguļ uz ADL processus obstans.

Vidukļa bruņa ir salīdzinoši gara, plata un zema, veidojot bruņu kārbu. AMD uzguļ uz MxL visā aizmugurējās malas garumā. AMD priekšējā mala ir īsa. MxL pieaugušām zivīm nav sadalīta PDL un PL plātnēs, veidojot vienotu kaulu. ADL savienojuma sieniņā ir trīsstūrveida padziļinājums. ADL, MxL, AVL, un PVL sānu sieniņas ir zemas. Subcefālā daļa ir īsa. Semilunare veido pāru kauli. PMD iekšējā pusē ir konusveida dzelksnis un piltuvveida padziļinājums.

Krūšu spuras ir samērā īsas un nesasniedz vidukļa bruņas aizmugurējo malu. Tās klāj savstarpēji saaugušas bruņu plātnes, un vidusdaļā veido šarnīrveida savienojumu, kas sadala krūšu peldspuru proksimālajā un distālajā segmentā. Terminālā plātne pieaugušiem īpatņiem ir liela ar dorsāliem un ventrāliem proksimālajiem izaugumiem.

Astes daļa ir gara ar heterocerkālu astes spuru. Atsevišķām sugām ir labi attīstītas apaļīgas un rombiskas zvīņas. Uz muguras ir labi attīstīta zvīņām klāta muguras spura. Vēdera un anālā spura asterolepjiem nav zināma.

Asterolepis maxima priekšējais vidējais muguras kauls.

Sistemātika

Asterolepis Eichwald 1840

• Asterolepis chadwicki Wells, 1964
• Asterolepis dellei Gross, 1940
• Asterolepis essica Lyarskaja, 1981
• Asterolepis estonica Gross, 1940
• Asterolepis maxima Agassiz, 1844
• Asterolepis orcadensis Watson, 1932 ex Traquair MS
• Asterolepis ornata Eichwad, 1840
• Asterolepis radiata Rohon, 1900
• Asterolepis saevesoederberghi Stensiö & Säve-Söderbergh, 1938
• Asterolepis scabra Woodward, 1891
• Asterolepis sinensis P'an Kiang, 1964
• Asterolepis syasiensis Lyarskaja, 1981
• Asterolepis thule Watson, 1932