Astra Skrābane

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Astra Skrābane
Valodniece Astra Skrābane
Valodniece Astra Skrābane
Personīgā informācija
Dzimis 1953. gada 11. martā (67 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Durbe, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latviete
Zinātniskā darbība
Zinātne valodniecība
Darba vietas Ventspils Augstskola, Latvijas Universitāte
Alma mater Latvijas Valsts universitāte (1976)

Astra Skrābane (dzimusi 1953. gada 11. martā Durbē) ir latviešu valodniece, atdzejotāja, filoloģijas zinātņu doktore, franču valodas un literatūras, kā arī starpkultūru komunikācijas eksperte, tulkotāja un pasniedzēja.[1]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi agronoma un farmaceites ģimenē, beigusi Rīgas 5. vidusskolu. No 1971. līdz 1976. gadam studējusi Latvijas Valsts Universitātes (LVU) Svešvalodu fakultātē un no 1981. līdz 1984. gadam Lomonosova Maskavas Valsts universitātes aspirantūrā. Kopš 1987. gada strādājusi LU Svešvalodu fakultātē, 1989. gadā kļuvusi par Romāņu valodas katedras docenti. Doktores disertāciju “Jānis Sudrabkalns un franču literatūra” aizstāvējusi 1991. gadā. Vadījusi Latvijas Franču aliansi (1991.–1997), kā arī ir Francijas Akadēmiskā palmas zara ordeņa kavaliere. Publicējusi dažādus rakstus par franču autoriem periodikā, pētījusi literatūras sakarus un atdzejojusi un tulkojusi vairākus literāros darbus no franču valodas latviešu valodā.

No 1998. gada ir Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes asociētā profesore un vadošā pētniece starpkultūru komunikācijā, kā arī īpaši nodarbojas ar franču un latviešu literatūras sakariem. Laika gaitā piedalījusies vairākos Ventspils Augstskolas, kā arī plašāka mēroga projektos un pasākumos, piemēram, dzejas biennālē Ljēžā, kur 2012. gadā pārstāvējusi Latviju starp vairāk nekā trīssimt dzejniekiem, atdzejotājiem un tulkotājiem no vairāk nekā piecdesmit valstīm[2] un Starptautiskajā Kanādas studiju konferencē (2013) Tartu universitātē ar referātu "Atcerēties neredzēto. D.Zālītis "Starp Baltijas mūriem"[3], kā arī starptautiskajā simpozijā "M. Māterlinka daiļrade un tās ietekme uz kultūrtelpu"[4] un Daugavpils universitātes I Starptautiskajā komparatīvistikas kongresā "Cilvēks valodā, literatūrā, kultūrā" un citur. [5]

Publikācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Skrābane, A. La Lettonie de Rose-Marie Francois. – Rose-Marie François: des mots et des langues: Liège: Université de Liège, 2012, p. 13–19.
  • Skrābane, A. Gastronomija franču literatūrā un ar to saistītās tulkošanas problēmas. In: Francijas garša. Gastronomija un kultūra. Bilingvāls zinātnisku rakstu krājums. Zinātne, 2019, 177.–202.lpp.
  • Chalvin Antoine et autres. Histoire de la traduction littéraire en Europe médiane des origines à 1989. Presses universitaires de Rennes, 2019 (kopdarbs)
  • Skrābane, A. Dziesma par Rolandu. Priekšvārds izdevumam latviešu un franču valodā. Rīga: ALI S, 2010
  • Skrābane, A. To translate Aspazija…? Identity and Translation of Poetry. In: I.Hostova,M. Cronin, L. Kolomiyets,B. ,Olejárová. (ed.) Identity and Translation Trouble. Cambridge Scholars. Publishing, 2017. p.133–147
  • Dilāns, G., Skrābane, A. Aspazijas un Raiņa poētisko vārdformu analīze autoru dzejas korpusos. Maija Burima (red.), MONOGRĀFIJA (AUTORU KOLEKTĪVS) Aspazija – Rainis. Dzīvā dzīve, 54–71. Rīga: Zinātne, 2017.
  • Skrābane, A. Traduction de la litérature française en Lettonie au fil du temps. In : Daniel Vojtek (ed.). La culture française a-t-elle encore une influence dans le monde d’aujourd’hui ? Prešov, 2017, p. 164–75
  • Skrabane, A. 2010-2012 "Histoire de la traduction en Europe médiane".– INALCO (Paris, France):
  • Skrābane, A.: Savējie un svešie. Identitātes meklējumi Žana Pola Kofmana darbos “Kurzeme” un “Augšup pa Marnu”. Cilvēks literatūrā un kultūrā. Komparatīvistikas almanahs. Daugavpils: DU Akadēmiskais apgāds “Saule”, 2015, 253.–264. lpp.
  • Skrābane, A. Imants un Rimants Ziedoņi "Leišmalīte" un Žans-Pols Kofmans "Kurzeme". Kopīgais un atšķirīgais. Humanitāro un mākslas zinātņu fakultāte. Kurzemes Humanitārais institūts. LU literatūras, folkloras un mākslas institūts. Aktuālas problēmas literatūras zinātnē. Rakstu krājums 19. Liepāja, LiePA, 2014, 191.–195. lpp.
  • Skrābane, A. Kurzeme mūsdienu franču literatūrā. – Ventspils paralēle I-IV, Ventspils Augstskola, 2014, 149.–157. lpp.
  • Skrābane, A. Edvards Vulfs et Maurice Maeterlinck: du pastiche à la parodie. Sast. Valke, Simona Sofija Morisa Māterlinka ideju transfērs. Rīga: Zinātne, 2014, 107.–125.lpp. [6]

Autortiesības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Marijas Naumovas dziesmu teksti latviešu valodā,
  • Raimonda Paula un Nika Matvejeva dziesmu teksti franču valodā

Tulkojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No franču valodas latviešu valodā:[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Braz, Philippe, Duneton, Claude, Nys-Mazure, Colette. Fragments... Centre culturel français, Riga, 2007
  • Fransuā Roze-Marija. Šūpoles pelnos. – Rīga: Daugava, 2011
  • Froidigers, Alēns. Vecais filozofs. – SRTM gadagrāmata, 2010
  • Froidigers A., Tobago. Dokumentāla radiopoēma. – Sirds ir jūras vārti. SRTM, Mansards, 2011
  • Hodža, Sumja Ammāra. Fragmenti personīgā dienasgrāmatā. –  SRTM gadagrāmata 2010
  • Kofmans Žans Pols. Kurzeme… francūža acīm. Rīga: Zvaigzne ABC, 2011
  • Literatūras vēstures hrestomātija. Rīga: Jāņa Rozes apgāds,  2013
  • Makins Andrejs. Sieviete, kura gaidīja. Rīga: Jumava, 2015
  • Mākslas enciklopēdija. Rīga: Jumava, 2012
  • Piketi, Tomass. Kapitāls 21. gadsimtā. 9.–12. nodaļa. Lauku bibliotēku atbalsta biedrība, 2015
  • Puertolā, Romēns. Neparastais ceļojums, kurā faķīrs iestrēga IKEA skapī. Rīga: Zvaigzne ABC, 2015
  • Raspajs Žans. Svēto nometne. Rīga: Domas spēks, 2016
  • Sads, Marķīzs de. Justīne jeb Tikumības nedienas. – Rīga: Jumava, 1998
  • Simenons, Žoržs. Manu draugu trīs noziegumi. – Rīga: Tapals, 1998
  • Tomsone, Daniela. Sieva mīļākajam. Rīga: Vaga, 1997
  • Vesthofs, Denī. Esi sveicināta, Sagāna. Rīga: Jumava, 2015
  • Puertolā, Romēns. Meitenīte, kas norija mākoni Eifeļa torņa lielumā. Rīga: Zvaigzne ABC, 2017
  • Sent-Ekziperī, Antuāns de, Mazais princis. Rīga: Zvaigzne ABC, 2018
  • Lemetrs, Pjērs. Trīs dienas un viena dzīve. Rīga: Zvaigzne ABC, 2020
Lugas:[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Reino-Furtons, Alēns. Amedeja kungs. – Valsts Liepājas teātris, 2003
  • Rezā, Jasmīna. Māksla. – Teātris – studija "Mūris", Liepāja, 1999
  • Šmits, Eriks Emanuels. Noslēpumainās variācijas, Valsts Liepājas teātris 2004
  • Šmits, Eriks Emanuels. Mazie laulību noziegumi, Dailes teātris 2009

No latviešu valodas franču valodā:[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Aspazija. In:Trois parfums de femmes, Femmes au-delà du silence. – Democratic books, 2011
  • Čaks, Aleksandrs. Tikai tevi... Rīga: Jumava, 2001
  • Eglītis, Andrejs. Dievs, tava zeme deg! (Mon Dieu, ta terre brule) – IDievs, tava zeme deg! Andrejs Eglītis, Lūcija Garūta, Rīgas kamerkoris Ave sol. Rīga: Valters un Rapa, 2007
  • Ignats, Gundars. La derniere pluie. Pēdējais lietus – IEspace(s) Fictions européennes. CNES, 2008
  • Langa, Liāna. De l’essence des droits – La constitution europeenne en vers, Cahier 1, passa porta, Bruxelles, 2008
  • Zālīte, Māra. Viss reizē zied. Dzeju izlase latviešu un franču valodā. – Rīga: Jumava, 2011
  • La littérature lettonne au XX siècle.  Klāva Elsberga, Māras Zālītes, Vizmas Belševicas, Ojāra Vācieša, Aleksandra Čaka atdzejojumi. Rīga: Nordik, 1997
    (Tulkojumi franču valodā tapuši sadarbībā ar Rozi Mariju Fransuā (Rose-Marie François))

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]