Pāriet uz saturu

Rīgas Valsts vācu ģimnāzija

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Rīgas 5. vidusskola)
Rīgas Valsts vācu ģimnāzija
Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas vēsturiskais mācību korpuss (atklāts 1931. gada 5. decembrī)
Atrašanās vieta
Rīgas Valsts vācu ģimnāzija (Rīga)
Rīgas Valsts vācu ģimnāzija
Rīgas Valsts vācu ģimnāzija
Āgenskalna iela 21, Rīga, Karogs: Latvija Latvija, LV-1002
Koordinātas 56°56′51″N 24°3′48″E / 56.94750°N 24.06333°E / 56.94750; 24.06333Koordinātas: 56°56′51″N 24°3′48″E / 56.94750°N 24.06333°E / 56.94750; 24.06333
Informācija
Skolas tips Valsts ģimnāzija
Dibināta 1921
Direktors Gundega Muceniece
Pedagoģisko darbinieku skaits 60 (2023./2024.m.g.)
Skolēnu skaits 665 (2023)
Valodas Latviešu
Mājaslapa

Rīgas Valsts vācu ģimnāzija (RVVĢ) ir vidējās izglītības iestāde Āgenskalnā, Rīgā, kurā mācās skolēni no 7. līdz 12. klasei.

Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā kopš 1962. gada padziļināti var apgūt vācu valodu, tāpat skolā ir iespējams kārtot DSD (Deutsches Sprachdiplom) eksāmenu. Skolā var apgūt kopumā divas pamatizglītības otrā posma izglītības programmas, kā arī četras vispārējās vidējās izglītības programmas.

2022. gada Ata Kronvalda fonda Latvijas skolu reitingā Rīgas Valsts vācu ģimnāzija ieņēma 6. vietu ģimnāziju grupā.[1]

Pirmās neatkarības laiks

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1921. gada 19. septembrī 49 skolēni direktora Pētera Aivara (Ļuļaka) vadībā uzsāka mācības Valsts Pārdaugavas vidusskolā, kas tobrīd bija izvietota 16. pamatskolas un 2. Pilsētas bibliotēkas telpās Dārtas ielā (šobrīd atrodas Friča Brīvzemnieka pamatskola). Pēc gada skola ieguva Rīgas 2. Valsts vidusskolas nosaukumu, bet 1931. gadā tas tika mainīts, kad skola ieguva Rīgas 2. Valsts ģimnāzijas nosaukumu. 1930. gada pavasarī tika likts pamatakmens skolas ēkai Āgenskalna priedēs. Jau 1931. gada 5. decembrī notika jaunā skolas nama atklāšana (arhitekts Indriķis Blankenburgs). 1938. gada 7. maijā notika skolas karoga iesvētīšana un karoga svētki.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 15. septembrī Rīgas 2. Valsts ģimnāziju pārdēvēja par Rīgas 5. vidusskolu. Vācu okupācijas laikā 1942. gadā skola atguva veco nosaukumu, taču tās telpās bija iekārtots kara hospitālis, tādēļ mācības notika neregulāri citur atvēlētās telpās. Pēc Sarkanās armijas ienākšanas Rīgā vācu kara hospitāli likvidēja un 1944. gada 13. novembrī skola atsāka darbu savā ēkā kā Rīgas 5. vidusskola. 1946. gada februārī skolas telpās darbību uzsāka bērnu mūzikas skola (tagad Pāvula Jurjāna mūzikas skola). No 1950. gada, pēc apvienošanās ar 46. pamatskolu, 5. vidusskolā mācījās skolēni no 1. līdz 11. klasei. 1957. gadā skolai tika piešķirts 1941. gada absolventes Zentas Ozolas vārds, turpmāk skolas nosaukums bija Zentas Ozolas Rīgas 5. vidusskola. 1962. gadā aizsākās skolas specializācija vācu valodas intensīvā apmācībā. 1982. gadā par draudzības izveidošanu un stiprināšanu starp VDR un PSRS, skola tika apbalvota ar VDR goda nozīmi "Zelta adata".

Pēc neatkarības atjaunošanas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā Zentas Ozolas Rīgas 5. vidusskola tika pārdēvēta par Āgenskalna ģimnāziju. 1991. gada oktobrī, kad notika skolas 70 gadu jubilejas svinības, skolotāja Emīlija Palkavniece skolai atdeva 45 gadus slepus glabāto Rīgas 2. Valsts ģimnāzijas karogu. 1994. gadā no Āgenskalna ģimnāzijas atdalīja Āgenskalna sākumskolu, kur 1. - 6. klases skolēni mācības uzsāka Kandavas ielā 4 k-1. Āgenskalna ģimnāzijā palika mācīties skolēni no 7. līdz 12. klasei. 1997. gadā Āgenskalna ģimnāzija kļuva par vācu valodas otrās pakāpes diploma (DSD II) eksaminācijas centru Latvijā. 2001. gada 1. septembrī atklāja jauno mācību korpusu un sporta kompleksu (projekta autors bija 1972. gada absolvents Andrejs Ģelzis). 2004. gada 18. maijā skolā atklāja vēstures muzeju. Kopš 2007. gada skolēniem pēc skolas absolventa Jāņa Vasarieša iniciatīvas par skolas slavas spodrināšanu tiek pasniegta "Pūce". 2010. gada 1. novembrī skola atguva Valsts ģimnāzijas statusu, bet šoreiz tā tika pārdēvēta par Rīgas Valsts vācu ģimnāziju. 2013. gadā tika atklāta skolas strūklaka. 2017. gada 14. jūnijā uz jaunā mācību korpusa jumta tika atklāta urbānā bišu drava, kas ir Latvijā pirmā bišu drava, kura izvietota uz mācību iestādes jumta un atrodas tur visu gadu. 2021. gadā skola svinēja 100 gadu pastāvēšanas un vēsturiskā mācību korpusa 90 gadu jubileju.

2022. gadā Rīgas Valsts vācu ģimnāzija kļuva par vienu no desmit Rīgas pilotskolām, kurā skolēnu vajadzībām tika ierīkotas dzeramā ūdens stacijas jeb brīvkrāni.[3]

Skolas nosaukumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Valsts Pārdaugavas vidusskola (1921 – 1922)
  • Rīgas 2. Valsts vidusskola (1922 – 1931)
  • Rīgas 2. Valsts ģimnāzija (1931 – 1940, 1941 – 1944)
  • Rīgas 5. vidusskola (1940 – 1941, 1944 – 1957)
  • Zentas Ozolas Rīgas 5. vidusskola (1957 – 1991)
  • Āgenskalna ģimnāzija (1991 – 2010)
  • Rīgas Valsts vācu ģimnāzija (2010 – pašlaik)

Skolas direktori

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Pēteris Aivars (Ļuļaks) (1921 – 1940, 1941 – 1944)
  • Reinis Liepiņš (1940 – 1941)
  • Voldemārs Gailītis (1944 – 1946)
  • Nikolajs Daugovišs (1946 – 1951)
  • Marija Krastiņa (1951 – 1969)
  • Tea Braiņina (1969 – 1976)
  • Anita Loska (1976 – 1980)
  • Inese Elekse (1980 – 1994)
  • Sandra Sīle (1994 – 2016)
  • Gundega Muceniece (2017 – pašlaik)

Mācību programmas[4]

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skolā var apgūt pamatizglītības otrā posma izglītības programmu (7.-9.klase) ar padziļinātu vācu vai angļu valodas apguvi, kā arī vispārējās vidējās izglītības programmu (10.-12.klase), izvēloties vienu no pieciem piedāvātajiem mācību kursu komplektiem:

1. pamatizglītības otrajā posmā (7. – 9. klase):

  • padziļināta vācu valodas apguve;
  • padziļināta angļu valodas apguve.

2. vispārējās vidējās izglītības posmā (10. – 12. klase):

  • Valodas un kultūrvide (svešvaloda, latviešu valoda, kultūra un māksla, papildus - trešā svešvaloda, radošā rakstīšana vai tulkošana, publiskā runa).
  • Ekonomika un uzņēmējdarbība (svešvaloda, sociālās zinātnes, ģeogrāfija, papildus - uzņēmējdarbības pamati, matemātika, psiholoģija).
  • Starptautiskās attiecības (svešvaloda, sociālās zinātnes, vēsture,  papildus - trešā svešvaloda, psiholoģija, sadarbībā  ar RSU globalizācija un diplomātija).
  • Cilvēks un vide (svešvaloda, bioloģija, ķīmija, papildus - trešā svešvaloda, pratiskie darbi bioloģijā un ķīmijā).
  • Informācijas tehnoloģijas (svešvaloda, sociālās zinātnes, programmēšana, papildus - robotika).

Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā ir iespējams kārtot vācu valodas (Deutsches Sprachdiplom) eksāmenu. Vācu valodas pirmās (DSD I) un otrās (DSD II) pakāpes eksāmens sastāv no četrām daļām (lasīšanas izpratne, klausīšanās izpratne, rakstveida komunikācija un mutvārdu komunikācija). DSD I eksāmenu skolēni parasti kārto 9. klasē (atbilst pamata līmeņa augstākajai pakāpei (A2) vai vidējā līmeņa zemākajai pakāpei (B1)), bet DSD II eksāmenu – 12. klasē (atbilst vidējā līmeņa augstākajai pakāpei (B2) vai augstākā līmeņa zemākajai pakāpei (C1) un tas ir apliecinājums nepieciešamajām vācu valodas zināšanām, lai varētu studēt Vācijas augstskolās).

Skolēnu skaita izmaiņas[6]

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2006. 2007. 2008. 2009. 2010. 2011. 2012. 2013. 2014. 2015. 2016. 2017. 2018. 2019. 2020.
609 603 608 638 631 601 575 575 586 638 698 710 687 653 663

Zelta pildspalva

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairāki skolas skolotāji par radošu, inovatīvu un profesionālu pedagoģisko darbu, kā arī par ieguldījumu skolēnu izglītošanā un audzināšanā saņēmuši „Zelta pildspalvas”:

2023. Līga Strazdiņa kultūra un māksla
2022. Indra Keiša latviešu valoda un literatūra
2020. Ina Baumane[7] vācu valoda
2018. Ieva Mezīte mūzika
2017. Jānis Puriņš informātika un programmēšanas pamati
2016. Antra Zeile ķīmija
2015. Gundega Muceniece vācu valoda
2014. Erita Maurīte bioloģija
2013. Māris Zvaigzne vēsture
2012. Dace Kovisāre vizuālā māksla un kulturoloģija
2011. Inita Kalteniece vācu valoda
2009. Zane Jakovica vācu valoda
2003. Baiba Siliniece latviešu valoda un literatūra

Kopš 2007. gada Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā tiek pasniegta atzinības balva "Pūce", kura tiek piešķirta tiem skolēniem, kas konkrētajā mācību gadā ir visaktīvāk iesaistījušies skolas slavas spodrināšanā:

Mācību gads Skolēns
2007./2008. Linda Mošņikovska
2008./2009. Elīna Bērtule
2009./2010. Artūrs Marcinkevičs
2010./2011. Sandra Bruņeniece
2011./2012. Nadīna Rode
2012./2013. Valters Bondars
2013./2014. Liena Gūtmane
2014./2015. Māra Starka
2015./2016. Kārlis Nikolajs Blūms
2016./2017. Sanija Zeiferte
2017./2018. Līvija Bārdiņa
2018./2019. Gabriela Ozoliņa
2019./2020. Ieva un Laura Kanepones
2020./2021. Emīlija Rūta Ozoliņa
2021./2022. Samuels Ozoliņš
2022./2023. Annija Anna Kļave
Avoti:[8]
  1. «Lielās skolas | LATVIJAS SKOLU REITINGS 2018». www.skolureitings.lv (lv-LV). Skatīts: 2022. gada 20. septembris.
  2. «Vēsture | Rīgas Valsts vācu ģimnāzija - labās prakses piemērs pārmaiņu izglītībā». www.rvvg.lv (angļu). Skatīts: 2018-07-24.
  3. «Šogad desmit Rīgas skolās ierīkotas dzeramā ūdens stacijas». delfi.lv. Delfi. 2022. gada 29. decembris. Skatīts: 2023. gada 2. jūnijs.
  4. «Programmas | Rīgas Valsts vācu ģimnāzija - labās prakses piemērs pārmaiņu izglītībā». www.rvvg.lv (angļu). Skatīts: 2018-07-24.
  5. «DSD | Rīgas Valsts vācu ģimnāzija - labās prakses piemērs pārmaiņu izglītībā». www.rvvg.lv (angļu). Skatīts: 2018-07-24.
  6. «RD IKSD iestāžu katalogs». katalogs.iksd.riga.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-06-29. Skatīts: 2018-10-15.
  7. «Jau 25 reizi Rīgā pasniegs balvas “Zelta pildspalva” un “Zelta stipendija”». lvportals.lv. 2020. gada 2. oktobris. Skatīts: 2020. gada 15. oktobris.
  8. «Pūce». rvvg.lv. Rīgas Valsts vācu ģimnāzija. Skatīts: 2021. gada 28. maijs.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]