Otrā Mazūrijas ezeru kauja
Otrā Mazūrijas ezeru kauja (vācu: Winterschlacht in Masuren, krievu: Мазурское сражение, Августовская операция) bija viena no Pirmā pasaules kara lielkaujām, kas norisinājās 1915. gada 7.-21. februārī Mazūrijas ezeru rajonā.
Priekšvēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc sakāves Pirmajā Mazūrijas ezeru kaujā Krievijas Impērijas 1. armija Rennenkampfa vadībā atkāpās no Austrumprūsijas, taču jau 1. oktobrī Augustovas mežā Krievijas 10. armija deva prettriecienu, gandrīz pilnībā padzenot vāciešus no Krievijas Impērijas teritorijas. Līdz 1915. gada februāra sākumam Vācijas Impērijas Austrumu frontes virspavēlnieks Hindenburgs lika slepenībā uz ziemeļiem no Insterburgas saformēt jaunu 10. armiju ģenerāļa Eihhorna vadībā.
Norise
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vācijas Impērijas 8. armija ģenerāļa Otto fon Belova vadībā 7. februārī sāka uzbrukumu Krievijas Impērijas 10. armijai, ko komandēja ģenerālis Tadejs fon Siverss. Nākamajā dienā uzbrukumu no ziemeļiem sāka arī vācu 10. armija ģenerāļa Eihhorna vadībā, kas līdz 10. februārim ieņēma Naumiesti un Virbaļus. Sakautās krievu vienības atkāpās uz Kauņu un Alītu, atklājot krievu 10. armijas labo flangu. Lai izvairītos no aplenkuma, arī krievu centra spēki (XX korpuss, XXVI korpuss, III Sibīrijas korpuss) uzsāka atkāpšanos.
Krievijas 10. armijas galvenie spēki mēģināja izlauzties cauri Augustovas mežam līdz Grodņas cietoksnim, kas viņiem neizdevās. Pēc desmit dienu niknām kaujām 21. februārī XX korpuss, kurā bija daudz latviešu karavīru, bija spiests padoties. Otrajā Mazūrijas ezeru kaujā Krievijas Impērijas karaspēks zaudēja ap 90 000 vīru, 204 lielgabalus un 170 ložmetējus.[1]
Sekas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievijas Impērijas karaspēks pēc smagajām sakāvēm Austrumprūsijā un Polijā 1915. gada vasarā bija spiests veikt Lielo atkāpšanos.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XIII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 26210-26214. sleja.