Augusts Neo

Vikipēdijas lapa
Augusts Neo
August Neo
Personas dati
Dzimis 1908. gada 12. februārī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Vihterpalu, Padises pagasts, Harju apriņķis, Igaunijas guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Igaunija Igaunija)
Miris 1982. gada 19. augustā (74 gadu vecumā)
Valsts karogs: Dānija Orhūsa, Dānija
Tautība igaunis
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts Karogs: Igaunija Igaunija
Sporta veids cīņas sports
Disciplīna grieķu—romiešu cīņa
Klubs "Sport" (Tallina)

Augusts Neo (igauņu: August Neo; dzimis 1908. gada 12. februārī, miris 1982. gada 19. augustā) bija Igaunijas grieķu-romiešu stila cīkstonis, olimpiskais medaļnieks.[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neo sāka nodarboties ar cīņu tikai 20 gadu vecumā 1928. gadā. Viņu iedvesmoja Osvalda Kepa un Voldemāra Veli olimpiskās uzvaras.[2] Viņš strauji progresēja, pārcēlās uz Tallinu un iestājās klubā "Sport". Jau 1929. gadā viņš pirmoreiz uzvarēja Igaunijas brīvās cīņas čempionātā[3], kuram sekoja vēl vienpadsmit Igaunijas čempiona tituli brīvajā un grieķu-romiešu cīņā.[2]

Starptautiskajā arēnā Neo debitēja 1931. gadā, kad Igaunijas komandas sastāvā devās uz Prāgu, lai piedalītos Eiropas čempionātā grieķu-romiešu cīņā. Viņš uzvarēja tikai vienā cīņā, iegūstot ceturto vietu un pieredzi. Bez medaļām igauņi nepalika, sudraba medaļas ieguva Voldemārs Veli un Alberts Kuzņecs.[4] 1931. gada oktobrī Rīgā notika Latvijas — Igaunijas valstssacīkstes svarcelšanā, boksā un grieķu-romiešu cīņā, kurā Neo pēc punktiem uzvarēja Edvīnu Bietagu.[5]

Uz 1932. gada vasaras olimpiskajām spēlēm Losandželosā Igaunija finansiālu problēmu dēļ nosūtīja tikai nelielu divu cīkstoņu delegāciju, kurā Neo neiekļāva. Viņa izredzes izcīnīt medaļu būtu bijušas lieliskas, jo viņa svara klasē bija tikai trīs konkurenti, no kuriem katrs ieguva medaļu.

1933. gada Eiropas čempionātu Helsinkos Neo vietā tika aizsūtīts Olafs Luiga, kurš tur pussmagā svarā ieguva bronzas medaļu.[4]

1934. gada Eiropas čempionātā viņš startēja vidējā svarā un izcīnīja sudraba medaļu. Piecās cīņās viņš guva uzvaras un zaudēja tikai Ivaram Johansonam no Zviedrijas.[6]

1935. gadā viņš, startējot pussmagajā svarā, ieguva bronzas medaļas abos Eiropas čempionātos gan grieķu-romiešu stilā Kopenhāgenā, gan brīvajā stilā Briselē. Abos turnīros viņš zaudēja zviedram Akselam Kadjeram.[7]

Arī 1936. gada vasaras olimpiskās spēlēs Berlīnē Neo piedalījās abos stilos un bija ļoti veiksmīgs. Brīvajā stilā viņš izcīnīja sudraba medaļu un grieķu-romiešu stilā — bronzu. Brīvā stila pēdējā cīņā viņš pēc punktiem zaudēja zviedram Knūtam Frīdelam.[8] Grieķu-romiešu stilā par viņu pārāki bija Edvīns Bietags no Latvijas un Aksels Kadjers no Zviedrijas.[9]

1937. gadā Parīzē Neo cīnījās Eiropas čempionātā grieķu-romiešu stilā un atkal zaudēja zviedru cīkstonim, šoreiz tas bija Nilss Ekerlinds.[10]

1938. gada Eiropas čempionātā Tallinā Neo nepiedalījās, jo bija zaudējis formu traumas dēļ. Viņu aizstāja Nikolajs Kārkliņš.[11]

Savas karjeras beigās viņš 1939. gadā Oslo Eiropas čempionātā startēja grieķu-romiešu cīņā un atkal ieguva bronzas medaļu pussmagajā svarā. Ringā šoreiz viņu uzvarēja jaunais Turcijas cīkstonis Mustafa Čakmaks.[12]

1944. gadā Neo devās bēgļu gaitās uz Zviedriju, kur nodibināja transporta firmu. Viņš nomira 1982. gadā Dānijā, būdams ceļā no Vācijas uz Zviedriju.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «NEO, AUGUST» (igauņu). ESBL. 2016-12-30. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-04-08. Skatīts: 2018-10-10.
  2. 2,0 2,1 2,2 Koik 1996, 172.–173. lpp.
  3. Koik 1996, 323. lpp.
  4. 4,0 4,1 Koik 1996, 133. lpp.
  5. "Latvija — Igaunija smagatlētikā 11 : 9". Latvijas Sargs (Nr. 41 (12.10.1931)): 6. lpp.
  6. Koik 1996, 134. lpp.
  7. Koik 1996, 134.-135. lpp.
  8. "Zili-melni-baltais Igaunijas karogs uzvaras mastā!". Sporta Pasaule (Nr.285 (06.08.1936)): 3. lpp.
  9. "Bietags iegūst sudraba medaļu". Rīts (Nr. 219 (10.08.1936)): 1. lpp.
  10. Koik 1996, 147.-148. lpp.
  11. Koik 1996, 156.-158. lpp.
  12. Koik 1996, 166.-167. lpp.

Avots[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Lembit Koik. 100 aastat Eesti raskejõustikku (1888–1988) (igauņu). Tallinn : Eesti Entsüklopeediakirjastus, 1996.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]