Ilūkstes novads

Ilūkstes novads ; (2003—2021)
	Ilūkstes novads 2003. gada (oranžs) un 2009. gada robežās
Karogs	Ģerbonis
Centrs:	Ilūkste
Kopējā platība:	647,5 km2
• Sauszeme:	632,2 km2
• Ūdens:	15,2 km2
Iedzīvotāji (2021):	6 374
Blīvums (2021):	10,1 iedz./km2
Izveidots:	2003. gadā
Likvidēts:	2021. gadā
Teritoriālās; vienības:	Bebrenes pagasts ; Dvietes pagasts ; Eglaines pagasts ; Ilūkstes pilsēta ; Pilskalnes pagasts ; Prodes pagasts ; Subates pilsēta ; Šēderes pagasts
Mājaslapa:	www.ilukste.lv
	Ilūkstes novads Vikikrātuvē

Ilūkstes novads bija pašvaldība Sēlijas dienvidaustrumu daļā. Novada dome atradās Ilūkstē.

Robežojās ar Lietuvu, Jēkabpils novadu, Aknīstes novadu un Daugavpils novadu.

Daba

Upes un ūdenstilpes novada teritorijā (līdz 2009. gadam)

Upes: Akmeņupe, Alkšņupīte, Daugava, Dviete, Eglona, Ilūkste, Ilzupīte, Kazupe, Lašupīte, Līčupīte, Munda, Pļepovka, Rauda, Rupsīte, Viesīte.

Ūdenstilpes: Dvietes ezers, Ilzines ezers, Kamiņčas ezers, Ombergas ezers, Puru ezers, Skuķu ezers, Šarlotes ezers.

Vēsture

Tiek uzskatīts, ka Ilūkstes apkārtnē atradies 1251. gadā minētais Alektenes pilsnovads.^[3] Vēlāk atradās Livonijas ordeņa Daugavpils komturejai piederošajā Sēlijas daļā. Livonijas kara laikā 1559. gadā pirmoreiz pieminēta Ilūkste.^[4] 1570. gadā pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs Gothards Ketlers Subates tirgus vietu (vācu: Subbath) Sēlpils virspilskunga iecirknī izlēņoja Plāteru dzimtai. 1680. gadā Vecsubates miestam piešķīra Magdeburgas tiesības.

Pēc pievienošanas Krievijas Impērijai tas ietilpa Ilūkstes pilskunga tiesā (Hauptmannschaft Illuxt), pēc 1819. gada teritoriāli administratīvās reformas Ilūkstes apriņķī. 1840. gadā garām Ilūkstei izbūvēja veco Pēterburgas—Varšavas lielceļu, 1873. gadā dzelzceļa līniju Dinaburga—Tilzīte.

1892. gadā Ilūkstes miestam piešķīra ierobežotas pašvaldības tiesības. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā Ilūkstes novads ilgāku laiku atradās kauju zonā, pēc tam galvenās kaujas par Daugavpili notika vairāk uz austrumiem.

Latvijas Neatkarības kara laikā 1919. gada sākumā apriņķi ieņēma lielinieku karaspēks, 1919. gada vasarā to atbrīvoja Lietuvas armija kopā ar 3. Jelgavas kājnieku pulka 3. bataljonu. Lietuvas valdība pieprasīja pievienot Lietuvai tās armijas ieņemtos pagastus (Bebrenes, Dvietes, Gārsenes, Kurcuma, Lašu, Pilskalnes, Prodes, Rubenes, Stelles, Susējas un Sventes pagastus). Pēc Latvijas—Lietuvas robežas novilkšanas 1920. gada oktobrī arī Lietuvas armija bija spiesta atstāt ieņemtos Ilūkstes apriņķa pagastus.

2003. gada 29. oktobrī tika izveidots Ilūkstes novads, apvienojoties Daugavpils rajona Ilūkstes pilsētai, Pilskalnes, Šēderes un Bebrenes pagastam.^[5] 2009. gadā novadam pievienojās arī Dvietes pagasts, Eglaines pagasts un Subates pilsēta ar lauku teritoriju.

Teritoriālais iedalījums

Izveidota 2003. gadā, apvienojoties Daugavpils rajona Ilūkstes pilsētai, Pilskalnes, Šēderes un Bebrenes pagastam. 2009. gadā novadam pievienoti arī Dvietes pagasts, Eglaines pagasts un Subates pilsēta ar lauku teritoriju.

Apdzīvotās vietas

Pamatraksts: Aknīstes novada ciemu uzskaitījums

Baltiņi, Bebrene, Būku sala, Diņģeļkalns, Dirbeļi, Doļnaja, Celtnieks, Gorbunovka, Grendze, Ilūkste, Ilze, Ilzmuiža, Juneļi, Kaupiški, Kazimiriški, Kūliņi, Lielie Sīļi, Mazie Sīļi, Pašuliene, Pilskalne, Pristaine, Pūdānu sala, Pupiņi, Putnu sala, Rauda, Sīļi, Skaistkalni, Skujiņas, Šarlote, Šēdere, Šteinburga, Ūžuļu sala, Žāgeri.

Iedzīvotāji

Etniskais sastāvs

Ilūkstes novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā^[6]

Latvieši (5132)			65.0%
Krievi (1567)			19.8%
Poļi (616)			7.8%
Baltkrievi (207)			2.6%
Lietuvieši (192)			2.4%
Cita tautība (185)			2.3%

Pašvaldība


Partijas	Balsu skaits	%	Vietas
Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība	1864	65.82	10
Vienoti Latvijai (partija)	359	12.68	2
Saskaņa	284	10.03	2
Vienotība	243	8.58	1

Tautsaimniecība

Izglītība

Sports

Kultūra

Reliģija

Ievērojami novadnieki

Gothards Frīdrihs Stenders, saukts par Veco Stenderu (1714—1796), luterāņu teologs un apgaismotājs, latviešu laicīgās rakstniecības dibinātājs
Heinrihs Strods (1925—2012), vēsturnieks; Jānis Purvinskis (1934), katoļu bīskaps

Ievērojamas vietas

Skatīt arī: Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Ilūkstes novadā

Attēlu galerija

Atsauces

↑ https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 25 Februāris 2021.
↑ https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 Jūnijs 2021.
↑ Hanswilhelm Haefs. Polen.
↑ Heinz von Zur Mühlen. Baltisches historisches Ortslexikon, 2. daļa.
↑ https://likumi.lv/ta/id/80347-noteikumi-par-daugavpils-rajona-ilukstes-novada-izveidosanu
↑ Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.

Ārējās saites

Oficiālā tīmekļa vietne

Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[wikidata-a1a2825ce644137700d437d25b307517df5d8f15-1] ttps://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 25 Februāris 2021.

[wikidata-022372c893266d4fb61209507432a6866a56964f-2] ttps://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 Jūnijs 2021.

[3] Hanswilhelm Haefs. Polen.

[4] Heinz von Zur Mühlen. Baltisches historisches Ortslexikon, 2. daļa.

[5] ttps://likumi.lv/ta/id/80347-noteikumi-par-daugavpils-rajona-ilukstes-novada-izveidosanu

[6] Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]