Ausma Cimdiņa

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Ausma Cimdiņa (meitas uzvardā Nedēļa) dzimusi 1950.gada 30.septembrī, literatūrzinātniece, prozaiķe un kritiķe, filologijas doktore, Latvijas Universitates profesore.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ausma Cimdiņa dzimusi Jaunpiebalgā trīs bērnu ģimenē. Beigusi Jaunpiebalgas vidusskolu (1969). Studējusi Latvijas Valsts Universitātes Filoloģijas fakultātē (1969-1974), neklātienē LVU aspirantūrā /doktorantūrā (1976-1983), Stipendijas studijām un pētniecībai ārzemēs: Oslo universitātē, Stokholmas universitātē, Utrehtas universitātē, Centrāleiropas Universitātē Budapeštā (1992 – 1999). Strādā par pasniedzēju, vecāko pasniedzēju, docenti LU FF Latviešu literatūras katedrā, metodiķi-inspektori LVU Mācību daļas neklātienes nodaļā; Brāļu Kaudzīšu memoriālajā muzejā Vecpiebalgā par līdzstrādnieci (paralēli studijām) (1985-1999); par LU asociēto profesori (1999-2004), par LU profesori Baltistikas nodaļā (bij. Baltu filoloģijas) (2004-2007), par LU Senāta senatori (2005–2007), no 1998.gada par pētījumu centra Feministica Lettica vadītāju, no 2007.gada par LU Filoloģijas fakultātes dekāni, profesori, LU Senāta priekšsēdētāja vietnieci.

Dzīvesbiedrs akadēmiķis Pēteris Cimdiņš, 3 bērni.

Darbība koleģiālās un profesionālās institūcijās:

  • kopš 1999  Latvijas Rakstnieku savienība biedre;
  • kopš 2004 Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle;
  • kopš 2004  LU Doktora studiju programmu direktoru padomes priekšsēdētāja;
  • kopš 2004 Latvijas Universitātes fonda valdes locekle;
  • 2004- 2005, 2007- 2008 Valsts Kultūrkapitāla fonda Literatūras nozares eksperte;
  • 2005-2007 LU Senāta senatore;
  • kopš 2006  Latviešu akadēmisko mācību spēku un zinātnieku apvienībā;
  • kopš 2006  Daugavpils Universitātes Promocijas padomes Literatūrzinātnē locekle;
  • kopš 2007  LU Promocijas padomes Literatūrzinātnē, folkloristikā un mākslā priekšsēdētāja

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Monogrāfijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Cimdiņa A. Dzīve tekstā.- Rīga, Atēna, 2006
  • Cimdiņa A. Teksts un klātbūtne. Rīga: Jumava, 2000
  • Cimdiņa A. Brīvības vārdā. Biogrāfiska apcere par Vairu Vīķi- Freibergu.- Rīga, Jumava, 2001 (2002 krieviski, 2003 angliski, spāņu valoda 2006)
Sastādīti / rediģēti izdevumi ar sastādītajas ievadu
  • Jaunākā latviešu literatūra: žanru pārskati, teorija, kritika. A.Upīša konferences materiāli[sast. un galvenā redaktore A.Cimdiņa].-LU Akadēmiskais apgāds, 2007, 98 lpp.
  • Latvijas un latviešu identitātes: kultūra izziņa, komunikācija.- Letonikas 1.kongresa materiāli (galvenā redaktore un līdzautore A.Cimdiņa).- LZA, 2006, 150 lpp.
  • CLIOHnet Latvijas Nacionālā konference[A.Cimdiņas Ievadraksts].Rīga,LU,2004.-107. lpp
  • Zentai Mauriņai- 100. Eiropa Latvija-kultūru dialogs.-Rīga, Nordic, 1998, 375. lpp.
  • Feminisms un literatūra.- Rīga, Zinātne, 1997, 158 lpp.
  • Latvijas Universitātes Raksti. Acta Universitatis Latviensis. Sērija Literatūrzinātne, Folkloristika, Māksla .Literature, Folklore, Arts - 2004, nr.666; 2005, nr.681; 2006, nr.705 Sērijas galvenā redaktore A.Cimdiņa
  • Almanahs “Feministica Lettica”, 2-3 Rīga, 2001-2003
  • Enciklopēdija. 100 Latvijas sievietes: kultūra un politika.Sast.un galvenā redaktore A.Cimdiņa.-LU Akadēmiskais apgāds (sagatavošanā)
Svešvalodā
  • Andrejs Pumpurs. Bearslayer. The Latvian Legend.- Eds. A.Cropley, A.Cimdina: LU Akadēmiskais apgāds, 2007, 366 p. [Akadēmiskais izdevums ar ievadu un zinātniskiem komentāriem]
  • Power and Culture: Identitity, Ideology and Representation Dissent.- Ed.and introduced by A.Cimdina, J.Osmond: Edizioni Plus, Universita di Pisa, p.
  • Power and Culture: Hegemony, Interaction, Dissent[ Ed. And Introd. By A.Cimdina and J.Osmond]- Edizioni Plus, Universita di Pisa, 2006.- 177 p.
  • Religion and Political Change in Europe: Past and Present [Ed. and Introd. by A.Cimdina]- Edizioni PLUS, Universita di Pisa, 2003.- 304 p.
  • Feminism and Latvian Literature.- Riga, LSPIC,1998, 183 lpp.

Kopumā vairāk nekā 200 zinātniski, populārzinātniski un publicistiski raksti latviešu, angļu, vācu, krievu, zviedru un igauņu valodā.

Apbalvojumi un pagodinājumi
  • 2011.g. Trīs Zvaigžņu ordenis[1]
  • 2007.g. Viļa Plūdoņa balva latviešu literatūrzinātnē
  • 2005.g. Jaunpiebalgas gada cilvēks. Par ieguldījumu latviešu literatūrzinātnē un atbalstu kultūras aktivitātēm[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Apbalvotie un statistika | Latvijas Valsts prezidenta mājaslapa». www.president.lv (latviešu). Skatīts: 2018-03-02.
  2. Administrator. «Gada cilvēks». www.jaunpiebalga.lv (lv-lv). Skatīts: 2018-03-02.

Ārējās saites un papildu informācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Žurnāli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • „Ieva” 2009.gads „Profesores recepte”, Sandra Eglīte;
  • „Sestdiena”, „Ausma Cimdiņa  literatūrzinātniece” Tekla Šaitere