Ausma Cimdiņa

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Ausma Cimdiņa (dzimusi Ausma Nedēļa; dzimusi 1950. gada 30. septembrī Jaunpiebalgā) ir latviešu literatūrzinātniece, prozaiķe un kritiķe, filologijas doktore, Latvijas Universitātes profesore.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ausma Cimdiņa dzimusi Jaunpiebalgā trīs bērnu ģimenē. Beigusi Jaunpiebalgas vidusskolu (1969). Studējusi Latvijas Valsts Universitātes Filoloģijas fakultātē (1969—1974), neklātienē LVU aspirantūrā /doktorantūrā (1976—1983). Stipendijas studijām un pētniecībai ārzemēs: Oslo Universitātē, Stokholmas universitātē, Utrehtas universitātē, Centrāleiropas Universitātē Budapeštā (1992—1999). Strādā par pasniedzēju, vecāko pasniedzēju, docenti LU FF Latviešu literatūras katedrā, metodiķi—inspektori LVU Mācību daļas neklātienes nodaļā; Brāļu Kaudzīšu memoriālajā muzejā Vecpiebalgā par līdzstrādnieci (paralēli studijām) (1985—1999); par LU asociēto profesori (1999—2004), par LU profesori Baltistikas nodaļā (bij. Baltu filoloģijas) (2004—2007), par LU Senāta senatori (2005–2007), no 1998. gada par pētījumu centra Feministica Lettica vadītāju, no 2007. gada par LU Filoloģijas fakultātes dekāni, profesori, LU Senāta priekšsēdētāja vietnieci.

Dzīvesbiedrs akadēmiķis Pēteris Cimdiņš, 3 bērni.

Darbība koleģiālās un profesionālās institūcijās:

  • kopš 1999  Latvijas Rakstnieku savienība biedre;
  • kopš 2004 Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle;
  • kopš 2004  LU Doktora studiju programmu direktoru padomes priekšsēdētāja;
  • kopš 2004 Latvijas Universitātes fonda valdes locekle;
  • 2004— 2005, 2007— 2008 Valsts Kultūrkapitāla fonda Literatūras nozares eksperte;
  • 2005—2007 LU Senāta senatore;
  • kopš 2006  Latviešu akadēmisko mācību spēku un zinātnieku apvienībā;
  • kopš 2006  Daugavpils Universitātes Promocijas padomes Literatūrzinātnē locekle;
  • kopš 2007  LU Promocijas padomes Literatūrzinātnē, folkloristikā un mākslā priekšsēdētāja

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Monogrāfijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Cimdiņa A. Dzīve tekstā.— Rīga, Atēna, 2006
  • Cimdiņa A. Teksts un klātbūtne. Rīga: Jumava, 2000
  • Cimdiņa A. Brīvības vārdā. Biogrāfiska apcere par Vairu Vīķi— Freibergu.— Rīga, Jumava, 2001 (2002 krieviski, 2003 angliski, spāņu valoda 2006)
Sastādīti / rediģēti izdevumi ar sastādītajas ievadu
  • Jaunākā latviešu literatūra: žanru pārskati, teorija, kritika. A.Upīša konferences materiāli[sast. un galvenā redaktore A.Cimdiņa].—LU Akadēmiskais apgāds, 2007, 98 lpp.
  • Latvijas un latviešu identitātes: kultūra izziņa, komunikācija.— Letonikas 1.kongresa materiāli (galvenā redaktore un līdzautore A.Cimdiņa).— LZA, 2006, 150 lpp.
  • CLIOHnet Latvijas Nacionālā konference[A.Cimdiņas Ievadraksts].Rīga,LU,2004.—107. lpp
  • Zentai Mauriņai— 100. Eiropa Latvija—kultūru dialogs.—Rīga, Nordic, 1998, 375. lpp.
  • Feminisms un literatūra.— Rīga, Zinātne, 1997, 158 lpp.
  • Latvijas Universitātes Raksti. Acta Universitatis Latviensis. Sērija Literatūrzinātne, Folkloristika, Māksla .Literature, Folklore, Arts — 2004, nr.666; 2005, nr.681; 2006, nr.705 Sērijas galvenā redaktore A.Cimdiņa
  • Almanahs “Feministica Lettica”, 2—3 Rīga, 2001—2003
  • Enciklopēdija. 100 Latvijas sievietes: kultūra un politika.Sast.un galvenā redaktore A.Cimdiņa.—LU Akadēmiskais apgāds (sagatavošanā)
Svešvalodā
  • Andrejs Pumpurs. Bearslayer. The Latvian Legend.— Eds. A.Cropley, A.Cimdina: LU Akadēmiskais apgāds, 2007, 366 p. [Akadēmiskais izdevums ar ievadu un zinātniskiem komentāriem]
  • Power and Culture: Identitity, Ideology and Representation Dissent.— Ed.and introduced by A.Cimdina, J.Osmond: Edizioni Plus, Universita di Pisa, p.
  • Power and Culture: Hegemony, Interaction, Dissent[ Ed. And Introd. By A.Cimdina and J.Osmond]— Edizioni Plus, Universita di Pisa, 2006.— 177 p.
  • Religion and Political Change in Europe: Past and Present [Ed. and Introd. by A.Cimdina]— Edizioni PLUS, Universita di Pisa, 2003.— 304 p.
  • Feminism and Latvian Literature.— Riga, LSPIC,1998, 183 lpp.

Kopumā vairāk nekā 200 zinātniski, populārzinātniski un publicistiski raksti latviešu, angļu, vācu, krievu, zviedru un igauņu valodā.

Apbalvojumi un pagodinājumi
  • 2011.g. Trīs Zvaigžņu ordenis[1]
  • 2007.g. Viļa Plūdoņa balva latviešu literatūrzinātnē
  • 2005.g. Jaunpiebalgas gada cilvēks. Par ieguldījumu latviešu literatūrzinātnē un atbalstu kultūras aktivitātēm[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Apbalvotie un statistika | Latvijas Valsts prezidenta mājaslapa». www.president.lv (latviešu). Skatīts: 2018-03-02.
  2. Administrator. «Gada cilvēks». www.jaunpiebalga.lv (lv-lv). Skatīts: 2018-03-02.

Ārējās saites un papildu informācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Žurnāli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • „Ieva” 2009.gads „Profesores recepte”, Sandra Eglīte;
  • „Sestdiena”, „Ausma Cimdiņa  literatūrzinātniece” Tekla Šaitere