Ausma Cimdiņa
Ausma Cimdiņa (dzimusi Ausma Nedēļa; dzimusi 1950. gada 30. septembrī Tīrumpaupos Jaunpiebalgas pagastā) ir latviešu politiķe, literatūrzinātniece, prozaiķe un kritiķe, filologijas doktore, Latvijas Universitātes profesore. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle (2017).
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimusi Jaunpiebalgā trīs bērnu ģimenē. Beigusi Jaunpiebalgas vidusskolu (1969). Studējusi Latvijas Valsts Universitātes Filoloģijas fakultātē (1969—1974), neklātienē LVU aspirantūrā /doktorantūrā (1976—1983). Stipendijas studijām un pētniecībai ārzemēs: Oslo Universitātē, Stokholmas universitātē, Utrehtas universitātē, Centrāleiropas Universitātē Budapeštā (1992—1999). Strādā par pasniedzēju, vecāko pasniedzēju, docenti LU FF Latviešu literatūras katedrā, metodiķi—inspektori LVU Mācību daļas neklātienes nodaļā; Brāļu Kaudzīšu memoriālajā muzejā Vecpiebalgā par līdzstrādnieci (paralēli studijām) (1985—1999); par LU asociēto profesori (1999—2004), par LU profesori Baltistikas (Baltu filoloģijas) nodaļā (2004—2007), par LU Senāta senatori (2005–2007), no 1998. gada par pētījumu centra Feministica Lettica vadītāju, no 2007. gada par LU Filoloģijas fakultātes dekāni, profesori, LU Senāta priekšsēdētāja vietnieci. Partijas "Gods kalpot Rīgai" biedre kopš tās dibināšanas 2012. gadā,[1] kandidēja 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās no "Saskaņas" saraksta.[2]
Dzīvesbiedrs akadēmiķis Pēteris Cimdiņš, 3 bērni.
Darbība koleģiālās un profesionālās institūcijās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Latvijas Rakstnieku savienība biedre;
- LU Doktora studiju programmu direktoru padomes priekšsēdētāja;
- Latvijas Universitātes fonda valdes locekle;
- Valsts Kultūrkapitāla fonda Literatūras nozares eksperte;
- LU Senāta senatore;
- Latviešu akadēmisko mācību spēku un zinātnieku apvienībā;
- Daugavpils Universitātes Promocijas padomes Literatūrzinātnē locekle;
- LU Promocijas padomes Literatūrzinātnē, folkloristikā un mākslā priekšsēdētāja.
Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Monogrāfijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Teksts un klātbūtne. Rīga: Jumava, 2000.
- Brīvības vārdā: biogrāfiska apcere par Vairu Vīķi-Freibergu. Rīga: Jumava, 2001 (2002 krievu izdevums, 2003 angļu izdevums, 2006 spāņu izdevums).
- Dzīve tekstā. Rīga: Atēna, 2006.
- Latviešu literatūras vēsture kā kritiskās domāšanas impulss. Rīga: Zinātne, 2023.
Sastādītie un rediģētie izdevumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Jaunākā latviešu literatūra: žanru pārskati, teorija, kritika. A.Upīša konferences materiāli[sast. un galvenā redaktore A.Cimdiņa].—LU Akadēmiskais apgāds, 2007, 98 lpp.
- Latvijas un latviešu identitātes: kultūra izziņa, komunikācija.— Letonikas 1.kongresa materiāli (galvenā redaktore un līdzautore A.Cimdiņa).— LZA, 2006, 150 lpp.
- CLIOHnet Latvijas Nacionālā konference[A.Cimdiņas Ievadraksts].Rīga,LU,2004.—107. lpp
- Zentai Mauriņai— 100. Eiropa Latvija—kultūru dialogs.—Rīga, Nordic, 1998, 375. lpp.
- Feminisms un literatūra.— Rīga, Zinātne, 1997, 158 lpp.
- Latvijas Universitātes Raksti. Acta Universitatis Latviensis. Sērija Literatūrzinātne, Folkloristika, Māksla .Literature, Folklore, Arts — 2004, nr.666; 2005, nr.681; 2006, nr.705 Sērijas galvenā redaktore A.Cimdiņa
- Almanahs “Feministica Lettica”, 2—3 Rīga, 2001—2003
- Enciklopēdija. 100 Latvijas sievietes: kultūra un politika.Sast.un galvenā redaktore A.Cimdiņa.—LU Akadēmiskais apgāds (Latvijas Universitāte, 2008.)
Angļu valodā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Andrejs Pumpurs. Bearslayer. The Latvian Legend.— Eds. A.Cropley, A.Cimdina: LU Akadēmiskais apgāds, 2007, 366 p. [Akadēmiskais izdevums ar ievadu un zinātniskiem komentāriem]
- Power and Culture: Identity, Ideology, Representation.— Ed.and introduced by A.Cimdina, J.Osmond: Edizioni Plus, Universita di Pisa, 2007.— 207 p.
- Power and Culture: Hegemony, Interaction, Dissent[ Ed. And Introd. By A.Cimdina and J.Osmond]— Edizioni Plus, Universita di Pisa, 2006.— 177 p.
- Religion and Political Change in Europe: Past and Present [Ed. and Introd. by A.Cimdina]— Edizioni PLUS, Universita di Pisa, 2003.— 304 p.
- Feminism and Latvian Literature.— Riga, LSPIC,1998, 183 lpp.
Kopumā vairāk nekā 200 zinātniski, populārzinātniski un publicistiski raksti latviešu, angļu, vācu, krievu, zviedru un igauņu valodā.
- Apbalvojumi un pagodinājumi
- Triju Zvaigžņu ordenis, IV šķira (2011) [3]
- Viļa Plūdoņa balva latviešu literatūrzinātnē (2007)
- Jaunpiebalgas gada cilvēks. Par ieguldījumu latviešu literatūrzinātnē un atbalstu kultūras aktivitātēm (2005)[4]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Dibināta partija "Gods kalpot Rīgai". FOTO». Jauns.lv (latviešu). 2012-03-17. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-03-26. Skatīts: 2019-03-26.
- ↑ «Uz Eiroparlamenta vēlēšanām tiks deleģēti A.Ameriks, D.Turlais un A.Cimdiņa». Gods Kalpot Rīgai (lv-LV). 2019-02-26. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-03-26. Skatīts: 2019-03-26.
- ↑ «Apbalvotie un statistika | Latvijas Valsts prezidenta mājaslapa». www.president.lv (latviešu). Skatīts: 2018-03-02.
- ↑ Administrator. «Gada cilvēks». www.jaunpiebalga.lv (lv-lv). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-02-24. Skatīts: 2018-03-02.
Ārējās saites un papildu informācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Žurnāli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- „Ieva” 2009.gads „Profesores recepte”, Sandra Eglīte;
- „Sestdiena”, „Ausma Cimdiņa literatūrzinātniece” Tekla Šaitere
|