Dzimis 1944. gada 21. augustā Vecpiebalgas pagasta Kubulēnos Augusta Cimdiņa un viņa sievas Elzas, dzimušas Vēliņas, sešu bērnu ģimenē.[1] Mācījās Vecpiebalgas vidusskolā. Studēja Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātē, kopš 1971. gada strādāja LZA Bioloģijas institūtā, 1978. gadā Tartu Universitātē aizstāvēja bioloģijas zinātņu kandidāta disertāciju,[2] 1986. gadā kļuva par Zinātņu akadēmijas Bioloģijas institūtā laboratorijas vadītāju, vēlāk direktora vietnieku zinātniskajā darbā.
1989. gadā Maskavā aizstāvēja bioloģijas zinātņu doktora disertāciju.[3]
Latvijas neatkarības atgūšanas laikā bija Latvijas Tautas frontes ekoloģiskās komisijas vadītājs. Papildinājās Vācijā un Itālijā (1993—1994).
1995. gadā kļuva par Latvijas augstākās izglītības un zinātnes valsts ministru, 1997. gadā ievēlēts par Latvijas Universitātes profesoru,[4] 2001. gadā par Vidzemes Augstskolas rektoru. Pēc satiksmes negadījuma ilgstoši ārstējās slimnīcā un rehabilitācijas iestādēs.[5]
2007. gadā Pēteri Cimdiņu ievēlēja par Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) īsteno locekli.
Miris 2024. gada 25. janvārī.
↑Экологическая индикация сапробности малых рек : (на примере коловраток - Rotatoria) : диссертация на соискание ученой
степени кандидата биологических наук / Петерис Аугустович Цимдиньш; науч. руководитель Л. А. Кутикова; рец.: А. А. Ярвекюльг, Э. Г. Кукк. - Рига: Институт биологии АН ЛатвССР, 1978. - 149 с.: ил.
↑Биоценотический анализ экологического состояния малых рек: диссертация на соискание ученой степени доктора биологических наук / П. А. Цимдинь; рец.: В. А. Свешников, М. М. Телитченко, Л. А. Кутикова; Институт эволюции морфологии и экологии животных им. А. Н. Северцова АН СССР. - Москва, 1989.
