Pēteris Cimdiņš
| ||||||||||||
| ||||||||||||
Pēteris Cimdiņš (dzimis 1944. gada 21. augustā, miris 2024. gada 25. janvārī) bija latviešu biologs, ekologs, habilitēts bioloģijas zinātņu doktors, kā arī politiķis. Pētīja Latvijas ezeru un mazo upju ekoloģiju. Latvijas augstākās izglītības un zinātnes valsts ministrs (1995—1997). Vidzemes Augstskolas rektors (2001—2005). Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (1992) un Valsts emeritētais zinātnieks (2007).
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1944. gada 21. augustā Vecpiebalgas pagasta "Kubulēnos" Augusta Cimdiņa un viņa sievas Elzas, dzimušas Vēliņas, sešu bērnu ģimenē.[1] Brālis materiālzinātnieks Rūdolfs Cimdiņš. Mācījās Vecpiebalgas vidusskolā. Studēja Latvijas Valsts Universitātes Bioloģijas fakultātē, kopš 1971. gada strādāja LZA Bioloģijas institūtā, 1978. gadā Tartu Universitātē aizstāvēja bioloģijas zinātņu kandidāta disertāciju,[2] 1986. gadā kļuva par Zinātņu akadēmijas Bioloģijas institūta laboratorijas vadītāju, vēlāk direktora vietnieku zinātniskajā darbā. 1989. gadā Maskavā aizstāvēja bioloģijas zinātņu doktora disertāciju.[3]
Latvijas neatkarības atgūšanas laikā bija Latvijas Tautas frontes ekoloģiskās komisijas vadītājs. Papildinājās Vācijā un Itālijā (1993—1994).
1993. gadā P. Cimdiņš tika ievēlēts 5. Saeimā no Kristīgi demokrātiskās savienības, bet atteicies no Saeimas deputāta mandāta. 1995. gadā viņš kā Latvijas Zemnieku savienības virzīts kandidāts kļuva par augstākās izglītības un zinātnes valsts ministru Andra Šķēles valdībā (amatā līdz 1997. gada februārim, kad valdība beidza darbu). Vēlāk bijis izglītības un zinātnes ministru padomnieks: 1997. gadā Jurim Celmiņam un 2000. gadā Kārlim Greiškalnam.
1997. gadā P. Cimdiņš tika ievēlēts par Latvijas Universitātes profesoru,[4] 2001. gadā par Vidzemes Augstskolas rektoru.
Pēc satiksmes negadījuma 2004. gadā, kur viņu kā velobraucēju notrieca automašīna, ilgstoši ārstējās slimnīcā un rehabilitācijas iestādēs,[5] taču veselību vairs pilnībā neatguva, daļēji zaudēja atmiņu.
2007. gadā Pēteri Cimdiņu ievēlēja par Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) īsteno locekli.
Miris 2024. gada 25. janvārī.
Zinātniskie darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Cimdiņš bija vairāk nekā 300 zinātnisko un populārzinātnisko publikāciju, tostarp vairāku monogrāfiju, autors vai līdzautors:
- Mazās upes, 1983
- Saules celtā piramīda, 1988
- Фоновой экологический мониторинг Латвии, 1990 (krieviski)
- Aku ūdeņi Latvijā (līdzautori Māris Kļaviņš, Valērijs Rodinovs, Agrita Briede), 1996
- Limnoekoloģija, 2001
- Tautas attīstība: mācību līdzeklis (līdzautori Gunta Anča, Laima Barisa), 2002
- Ūdeņu kvalitāte un tās aizsardzība (līdzautors Māris Kļaviņš), 2004
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Vecpiebaldzēnu Cimdiņu dzimtas dziesmu pūrs Arhivēts 2024. gada 17. februārī, Wayback Machine vietnē. Letonica 2000./2001. gada 6/7 nr.
- ↑ Экологическая индикация сапробности малых рек : (на примере коловраток — Rotatoria) : диссертация на соискание ученой степени кандидата биологических наук / Петерис Аугустович Цимдиньш; науч. руководитель Л. А. Кутикова; рец.: А. А. Ярвекюльг, Э. Г. Кукк. — Рига: Институт биологии АН ЛатвССР, 1978. — 149 с.: ил.
- ↑ Биоценотический анализ экологического состояния малых рек: диссертация на соискание ученой степени доктора биологических наук / П. А. Цимдинь; рец.: В. А. Свешников, М. М. Телитченко, Л. А. Кутикова; Институт эволюции морфологии и экологии животных им. А. Н. Северцова АН СССР. — Москва, 1989.
- ↑ «biblioteka.cesis.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024. gada 26. janvārī. Skatīts: 2024. gada 26. janvārī.
- ↑ Filoloģe Ausma Cimdiņa: par Aspaziju, Raini un attiecībām jauns.lv 2015. gada 4. maijā
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|